#Grosvaldi1921
Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, to atbalsta VKKF (Nr. 2021-1-KMA001, "Kultūrvēsturiska projekta #Grosvaldi1921 saturiskais nodrošinājums")
1. decembris – 13. decembris
1. decembris
01.12.1921.
Laikraksts "Valdības Vēstnesis" ziņo par pārrunāto Latvijas augstskolas organizācijas padomes sēdē – tai skaitā par sūtņa Fridriha Grosvalda ziņojuma nolasīšanu, kā arī par lēmumu Latvijas nosaukuma (Lettonie) lietā, par kuru daudz lasījām novembra periodiskajos izdevumos.
Latvijas augstskolas organizācijas padomes vakarējā sēdē pārrunāja Baltijas valstu zinātnieku konkgresu jautājumu un ievēlēja komisiju sagatavošanas darbu ievadīšanai, kā arī tuvāku kongresa apstākļu noskaidrošanai. Komisijā ieiet profesori: K. Balodis, E. Laube, Bīmanis, J. Endzelins un Dr. Butulis. Kaimiņu univerzitatu delegātu apspriede paredzēta Rīgā lieldienu brīvdienās. Atvaļināja uz ārzemēm docent K. Puriņu zinātniskā nolūkā un reevakuācijas lietā uz Maskavu docentu Razumu.
Nolasīja sūtņa Fr. Grosvalda paziņojumu par Upsalas universitātes kanclera Söderbloma izteikto pateicību mūsu augstskolai par sveicieniem Gustava Adolfa* 300 gadu jubilejas gadījumā.
[..] Apstiprināja trīs jaunas studentu organizācijas: "Piebalgas studentu savienību", pirmo Latvijas studenteņu savienību "Daugaviete" un kurzemnieku korporāciju "Ventonia" ar krāsām zils-balts-zaļš.
[..] Pieņēma filoloģijas un filosofijas fakultātes atzinumu nosaukuma Lettonie lietā, kuru nolēma piesūtīt Satversmes Sapulces prezidentam un ministru prezidentam.
*Gustavus Adolphus (1594-1632) – Zviedrijas karalis no 1611. gada līdz 1623. gadam
2. decembris
02.12.1921.
Dienu vēlāk Latvijas augstskolas organizācijas padomes sēdē pārrunātais publicēts arī laikrakstā "Latvis".
6. decembris
6.12.1921.
Laikrakstā "Latvijas Sargs" sadaļā Diplomātiskā hronika tiek ziņots par galvenajām aktualitātēm, arī par to, ka pēc nepilna mēneša uzturēšanās Rīgā Oļģerds Grosvalds dosies atpakaļ uz Parīzi.
Sagaida drīzumā iebraucam ar ziņojumu valdībai sūtni Varšavā Feldmani. Sūtnis Parīzē Grosvalds aizbrauks uz Parīzi nākošās nedēļas sākumā. Šodien gaida iebraucam mūsu ģenerālkonsulu Berlīnē - Švēdi.
6.12.1911.
Džo dienasgrāmatā apraksta decembra sākuma notikumus – no karadienesta treniņiem brīva diena, dažādas izklaides, ielūgums apciemot Mariampoli.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Otrdeen, 6 tā dec. bij праздники учебной команды [treniņu komandas brīvdienas - krievu val.]: bij jabut klat pee молебено [lūgšanu dievkalpojums - krievu val.] un jadzer veselibas. Doroguņins izleetoja gadijumu, lai izdzertu visnevajadzigakos testus. Pec tam dzeram pāris šnabus pee Вахмистрь un Взвъдные, kureem bijam sūtījuši dāvanas. Volcks pat izdzera divus šnabus un divus kognac’us, tā ka velak veeglpratīgā kartā leca pa grāvjeem, atsacīdamees no savas parastās "Brückentheorie". Izdalījām komandai naudu un papiroses par ko tikām vairākkartīgi gaisa metinati. (Izradijas velak, ka viņi par mūsu trīs rubļeem bij gribejuši vel водку pirkt, kaut gan viņeem jau bij eedavatas mīlzīgas pudeles, bet delegatu ceļā us pilsetu bij saķeris вахмистрь’s un naudu noņemis). Majās ejot satikam divus Mariampoles huzarus savvaļneekus, graf Tyszkevicz un vaceets Kulbach, kuri bij glītā kartā uz pašu zirgeem atjajuši ar diveem suņeem. Uzņemam viņus ar puzdeenām un tīkam eelugti uz Mariampoli. Pee viņeem japeedalās peeутренняя и вечерняя уборка un устные занятия, ar veenu vardu no kadeem – sešeem līdz vakaram.
8. decembris
08.12.1921.
"Valdības Vēstnesis" ziņo par jaunākajiem lēmumiem.
Satversmes Sapulces prezidents, saskaņā ar ministru kabineta lēmumu, akreditēja:
-
mūsu ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministri Itālijā Dr. Miķeli Valteri - tādā pat amatā pie Spānijas karaļa* un Portugāles valdības ar mitekli Romā, un
-
ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministri Francijā Dr. Oļģerdu Grosvaldu - tādā pat amatā arī pie Beļģijas karaļa** un Holandes karalienes***, ar mitekli Parīzē.
*Alfonso XIII (1886-1941), karalis no savas dzimšanas līdz Spānijas Otrās Republikas proklamēšanai 1931. gadā.
**Albert I (1875-1934), Beļģijas karalis no 1909. līdz 1934. gadam.
***Wilhelmina Helena Pauline Maria (1880-1962) – Nīderlandes karaliene no 1890. līdz 1948. gadam.
10. decembris
10.12.1921.
Periodiskajā izdevumā "Jaunākās Ziņas" raksta par to, ka Oļģerds Grosvalds piedalījies Ūziņu Biedrību nama atklāšanā.
Uz Ūziņu biedrības* atklāšanas svinībām šodien p. 11 izbrauca sūtnis Francijā Dr. O. Grosvalds un "Le Temps’a" red Ulgasi.
*Ūziņu nama svinīgā atklāšana (Zaļenieku pagastā) notika 1921. gada 10. decembrī un ar šo datumu Ūziņi kļuva par plašākas apkārtnes sabiedriskās dzīves centru. Uz atklāšānu bija ieradušies arī sūtnis Francijā Grosvalds un lielā franču laikraksta "Temps" redaktors Ulgasi. Šis bija otrais pabeigtais un atklātais Biedrību nams Latvijā.
11. decembris
11.12.1921.
Margarēta dodas uz izstādi, izklaidējas, klausās mūziku un turpina saņemt dažādus komplimentus, tai skaitā, ka viņa ir "a nice little thing". Nav aizmirsts arī spānis, kurš pievērsa Margarētai uzmanību.
#Margareta diary
11.12.
We went to the Fair at Norfolk House, and I took the men to Rumpelmeyer's. I listened to Tebrazzini and Casals and finished last year's files. Marie introduced me to Billy Hand who knew Sir George ages ago in Liberia – he said I was "a nice little thing". We had dinner at Mrs. North's to-night with Marie and other people. I made out, to my intense amusement, that the Spaniard from the Savoy is the man who threw things at me at Pigall's.
12. decembris
12.12.1911.
Jāzeps dienasgrāmatā īsi apraksta Ziemassvētku svinēšanu Vilkavišķos (kas tiek svinēti pēc jaunā kalendāra, 13 dienu ātrāk) – viņš bijis ielūgts ciemos, bijusi pat eglīte un dažādas [tukšas] runas.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Te zeemsvētki teek svineti pec jaunā stila. Bijam eelugti pee Pana Liormana, kur satikam abus viņa svaiņus un meitas. Sedejam ilgu laiku ar tukšām sarunām pee eglītes un visadeem vājeem un raibeem alkohoļeem. Sevišķi veens svainis milzīgs Bramarbas, stast mužīgi par neticamām avantūrēm un izdotam naudas zumām : Я ему далъ триста рублей на чай"jeb "для насъ снарядили особенный поҧздъ – четыреста пятьдесятъ рублей – развҧ это много? " Pee tam viņš leekas but obersteigers jeb kas tamlīdzigs. Tomēr pasaulē ir bijīs un runā ar seevu angliski. Maksims ar peenaca taī pašā vakarā, pec preeku pilnas nedeļas Peterburgā.
13. decembris
13.12.1921.
Laikraksts "Latvis" stāsta par slavenajam rakstniekam veltītām svinībām Parīzē.
Flobēra* svinības Parīzē
12.dec. Parīzē, pie Flobēra pieminekļa nosvinēja rakstnieka Flobēra piemiņas svētkus, piedaloties ārvalstu un arī mūsu legācijas priekšstāvjiem. Mūsu legācija izsniegusi ziedojumu svētku fondam, bet sūtnis Grosvalds un rakstniece Anna Brigadere nosūtījusi svētku komitejai apsveikšanas telegrammas.
*Gistavs Flobērs (Gustave Flaubert, 1821-1880) – franču romānu rakstnieks un dramaturgs, visplašāk pazīstams kā romāna "Bovarī kundze" autors.
