#Grosvaldi1921
Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, to atbalsta VKKF (Nr. 2021-1-KMA001, "Kultūrvēsturiska projekta #Grosvaldi1921 saturiskais nodrošinājums")
1. oktobris – 31. oktobris
1. oktobris
Džo pirms braukšanas uz Parīzi bauda pēdējās izklaides – aizbrauc uz Lunel pilsētiņu, tipiski dienvidniecisku, kur apmeklē vēršu cīņas ar slavenu spāņu torero piedalīšanos.
#Džo diary (1911)
Svetdeen. 1
No rīta agri peenaca vestule no mazās iz MonteCarlo un ziņojums no Credit Lyonnais pa 500 frankeem. Tā tad rīt no rīta braukšu taisni caur uz Parīzi. Pecpuzdeenā, lai izleetotu defininitivi pēdejo deenu, aizbraucu uz Lunel*, kur paēdu puzdeenas parpildītā veesniciņā un tad gaju uz Plaza de toros, lai nopirktu biļeti preekš vēršu kaujas. Pabummeleju par mazo pilsetiņu, tipiskais deenvidus, baltas un dzeltenas mājas, akaciju alejas, putekļi un milzigi stīprs mistrals. Kad trijos aizgaju uz arenu, viss jau bij pilns un pēdigi arī peenaca les autorités – Marseillaise. Tad zem Carmen skaņām eejaja heroldi un aiz viņeem svinigā gajeená matadori, banderilleros un picadores, pedejee sevišķi smeekligi ar saveem smageem aizsardzības apģerbeem un vecām ķēvem – tagad saprotu Rosinante! Julio Gomez Relampaguito** – mazs un eebīldīgs, atgadina Majano, kamēr Antonio Mata Copao*** ir jauns eesacejs, kas stipri pozeere un rād, ka viņš nebaidas, garš un melns, līdzinajas Gosé. Smēķeju cigaru un biju tīk uzbudinats, kad pirmais vērsis eedraza arenā, kā vel nekad ne. Sevišķi labs bij trešais vērsis, leels un melns, kurš ļoti daudz deva darba viseem un nodura divus zirgus: veenam uzplesa vederu, tā ka ķiškas karajās ārā – pretigs skats. Citadi viss ļoti smuki krasās: raibee spaneešu uzvalki, raibās arenas ar publiku, asiņainee vērši un zilās debesis. Veens vērsis tika durts plaušās un vēma pāris stopu asins. Kad viņš bij zirgam uzbrucis, pēdējais breesmigi daudz izdārija tā ko vāciski sauc Dummpfeife – traģikomisks skats. Publika ļoti uztraukta un leetprateja: visu laiku leeto spaneešu teikumus. Pec tam steidzos uz vilceenu, kuru saķeru tikai tapec, ka viņš desmit minutes pa velu nogaja. Pee vakariņam atkal bija melnā dāma ar mazo meitiņu, kas naca pee mana galda un man iprasa, kā man ejot. – Šodeen visu deenu mīlzīgi stīprs mīstrals pūta. Rīt agri jāsteidzās visu izdarīt.
*Pilsētiņa Francijas dienvidos
**Julio Gómez Cañete “Relampaguito” (1884-1947) - spāņu vēršu cīnītājs
***Antonio Mata Muñoz “Copao” - spāņu vēršu cīnītājs
Oktobra pirmajā dienā izdevumā “Ilustrēts Žurnāls” publicēts attēls ar Latvijas delegātiem Tautu Savienībā – Latvijas sūtni Parīzē Oļģerdu Grosvaldu, Ārlietu ministra biedru un delegācijas priekšsēdētāju Voldemāru Salnais (Salnājs)*, Latvijas sūtni Itālijā Miķeli Valteru** un Latvijas Legācijas padomnieku Parīzē Pēteri Sēju***. Fotogrāfija uzņemta Ženēvā, kur no 5. septembra risinājās Tautu Savienības kopsēde
**Voldemārs Salnais (arī Salnājs, 1886—1948) - Latvijas politiķis un diplomāts, Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes ārlietu nodaļas vadītājs (1919), 1920. gada aprīlī atgriezās Latvijā un kļuva par Valsts statistiskās pārvaldes vicedirektoru. Amatā bija līdz 1921. gadam, taču pēc tam tajā vairākkārt atgriezās.1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā, kur pārstāvēja Mazinieku partiju. Darbojās ārlietu un budžeta komisijās, kā arī bija ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica biedrs, Latvijas darba ministrs (1925) un ārlietu ministrs (1933—1934).
**Miķelis Valters (1874—1968) - jaunstrāvnieks, jurists, politiķis un diplomāts, viens no Satversmes izstrādātājiem, Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), vēlāk – sūtnis Itālijā, Spānijā, Portugālē
***Pēteris Sēja (1880 - 1940) - latviešu skolotājs un politiķis, diplomāts; no 1906. līdz 1920. gadam dzīvoja Šveicē, kopš 1921. gada pārstāvēja Latviju dažādas Eiropas valstīs
2. oktobris
Ģenerālis Bērts sagādājis Margarētai ieejas karti Asamblejā, viņa lepni ienākusi foajē, bet pietrūcis drosmes pajautāt, kura ir īstā ieeja. Pabijusi skaistajā Bosē pilī. Pusdienojusi ar igauņu diplomātu pāri, bijusi arī dejot, taču ceļi vēl trīcējuši, kā jau pēc slimošanas.
2.10.1921.
#Margarēta diary
General Burt got me a permanent card for the Assembly, whereupon I walked as far as the lobby very proudly and then lacked the courage to ask where the entrance was. I have seen the doctor and the Museum, and took my American girls to the 4th Commission. Today we visited charming Coppet with the Lenoirs and went on to Bossey, where a wonderful woman gave us tea and flowers and where we ate grapes from the vines. We dined at Les Bergues with the Pustas and went on to Falk – where I actually danced, though very badly with shaking knees.
3. oktobris
Džo ar vilcienu dodas pie brāļa Oļģerda uz Vāciju šajās dienās, pirms tam gan vēl dažāda korespondence un satikšanās ar draugiem.
3.10.1921.
#Džo diary (1911)
Otrdeen.3
No rīta agri ceļos un izdariju vajadzigos brauceenus. M-me Billot aizbraukuse ar atslēgām, tā ka Michel’a kastes nevaru dabut. Aizlaidu uz Excelsiora ekspediciju, apskatiju Salon d’Antomne (pirmajā pastelleju Excelsion uz Rīgas adresi pa 6 mēnešeem). Pedejā sevišķi labs Gue’rin – leelā bīlde ļoti skaista un pīrmā nopeetnāis modernās skolas darbs. Bez tam mani vecee pazistamee Camoin un Marquet – citadi nekā intresanta. Pec tam pee vecā frizeera uz B-d Raspail nejauši satiku Gosé. Paedu puzdeenas pee Marie, kas bij ļoti bēdiga un satiku tur Ernesto, kas izskatās palaidees. Pec tam aizbraucu uz pasts, kur atradu kaudzi vestuļu, pasedeju atbildi rakstidams Café Napolitain’ā un tad aizlaidu (veenmer ar fiakru vai auto, vel uz ceļa vajadzigos gājeenus izdaridams) uz Gosé, ka ļoti bij mīligs un kur patikami izrunajos. Pec tam pakaju. Vel preekš, tam biju pee Черноласкинь’a bijis, kas vadija jaunas bīldes. Pirku pee Foucher šokoladi – un caur logu eeraudziju M-elle Martīni, otro Simone, kas pabrauca garam. Vakarā aizbraucu, uz Gare du Nord, kur atrumā un vēlu paēdu un tad eesedos vilceenā ( 10-os ) uz Berlini – ar mīlzīgi stīprām eesnām un rheumatiskām sāpem kājās, kā arī zobu sāpem, kas man nelika daudz gulet. Robeža.
4. oktobris
4.10.1921.
#Džo diary (1911)
Trešdeen 4.
Eebraucam Vaczeme, pee Kôlnes mīlzigas fabrikas. Garlaicigā vācu landschafte un pedīgi pec mužigi gara brauceena Berlīnē, kur Ogiers un Kochs man sagaidija un aizveda uz Elite Hotel pee Friedrich str.- Bahnhof. Tad pārģerbos, un ar Wolfu kopā paedam smalko parasto”menu pee Kempinslei, pec tam bijam Apolloteatri, kur bij labi amerikaņu nummuri. Tad aizgajām pa gaišo un amerikanisko, jā atkait tadus lapsus , kā Kuhnkes Kafé Palast, Friedrichstraβe uz majām, gribeju izguletees.
5. oktobris
Berlīnes baudīšana ar Oļģerdu, Volfu un Kohu.
#Džo (1911)
Ceturtdeen.5
No rīta lenam padzeru šokoladi un paradiju Olgerdam savas leetas, tad gajam viņa smuko istabu apskatīt (Helgolānder Ufer, 2) un tad kopā ar Wolfu, nopirkuši visadas dāvanas aizbraucam pee Kocha (Lietzenberer str.32), kurš sev tur eerikojis mazu smuku dzīvoklīti, varbut tīkai drusku pa modernu. Paēdam puzdeenas eekš Café Kurfūrstendamm un tad visi četri, ar labeem cigareem mutē taisijam autobrauceenu pa Charlottenburgu, apskatijam deezgan smuko pīli un parku. Bezgaršīgais mauzolejs. Smukās rudens krāsas – neparasta leeta. Tad pee Olgerd drusku ar viņu veenu pašu izrunajos – šoreiz deemžel pee tā nemaz neteeeku. Vakariņas ēdam pee AusternMeyer – labs ķeķis. Pec tam apskatijam gigantiskā Sportpalastā leelu maskeradi – teešam leelīsku bildi – pec tam vel nosedejam Eispalastā un kadā Nollendorf – Barā, kur bij daudz seeveešu, bet kadas!? Pedigi veens pats aizgaju un nolikos gulet – no rīta agri jāceļās, lai no Kocha dabutu naudu.
Tautu savienības Asambleja noslēgusies, braucot ar Oļģerdu, Margarēta vēl tik paspēj citā mašīnā pamanīt savu pielūdzēju.
#Margarēta diary
5.10.1921
We drove to Bellerive last night and returned with Mme Lenoir and her bicycle. The Assembly closed down this morning – I was in the Hall and drove off with Ogier, looking at another car with Olivera in it. Stella has gone – we talked to Sylvio de Castro, made each other a present and laughed at her wonderful English.
6. oktobris
Džo priecīgs, šnupes pārgājušas, labs cigārs zobos un ceļo no Berlīnes uz Poliju līdz krievu robežai.
6.10.1921.
#Džo diary (1911)
Peektdeen.6
Biju pee Kocha cacao dzert, tad ar viņu aizbraucu uz banku un naudu paņemis, aizlaidu uz vakzali, kur Ogier mani pavadija. Brauceens bij deezgan patīkams: šnupes pārgajušas un nav nemaz auksts. Zinams ar laiku ar eegūst zinamu ceļošanas techniku un sež meerīgi uz veetas, pareizā laikā pareizās leetas daridams. Pecpuzdeenam ar cigaru baudiju smuko vakar sauli uz Polijas mīlīgās un peeticīgās zemes. Tā bij vakars peenacis un pēdigi kreevu robeža. Paedu pirmās kaviar – maizītes, eedzeru teju un drīz snaudu meerigi kreevu vagonā.
7. oktobris
Portugāļa Oliveras acis ir pēdējais, ko Margarēta redz, ar vilcienu izbraucot no Ženēvas, kuru itin nemaz negribas pamest. Bet abi ar Oļģerdu viņi dodas uz Parīzi un tur pavada jauku vakaru.
#Margarēta diary
7.10.1921
My second garde-malade was a terror – I was glad to get rid of her. We walked to the Secretariat yesterday, as I wanted a photo – and then Olivera turned round and round and I got his commission. We visited Mme Lenoir in her charming house, were taken back in the car and dined at the Italian Restaurant. We left for Paris to-day: I hate leaving the Lake, and the poplars, and the rest. But the Portugese Delegate left by the same train and Olivera saw him off – and those eyes were the last ones I looked into in Geneva. There were formalities on the frontier, and I passed a nice night with Ogier.
Džo caur Dvinsku (Daugavpili) ieradies Rīgā un vakaru jau bauda ar ģimeni jūrmalā.
#Džo diary (1911)
Sestdeen.7
Pārkapu Dwinskā. Tīpiskā sabeedrība vagonā: kreevu поручикъ’sBraun von Braunsbergs, vācu muižneeki un smukā žīdeete. “Мать съ кухаркой водку пьетъ”.”Wenn dies kuh 2800 Stof jiebt so hӓngch mich an diesm Haken auff!””Das tirkische Reuch”. Tad Rīgā Lina man sagaidija un aizveda ar kaksspenneri majā, kur dabuju tūvakas ziņas par deenastu, aizskreju pee daktera un tad ar māsiņu aizbraucu uz jūrmalu, kur Mamiņa mani sagaidija ar labu kafiju, siltu istabu un kūkam. Meerigi pastaigajamees pa juurmalu un izradiju visas lidzņemtās leetas.
8. oktobris
Margarēta izbauda Parīzi, bijusi pat slavenajā džeza klubā "Les Acacias" padejot.
#Margarēta diary
Paris, 8.10.1921
We drove up to the Hotel de Passy in Salnais’ car and had breakfast at the Legation. I went shopping with MmeGosset and took Salnais for a walk in dear Passy and Camoëns. Then we heard “la Fille de Mme Angot” and went on to Les Acacias – where I actually had the cheek to join all those wonderful people dancing – it was too crowded for anyone to see my mistakes. Still, Mme Pusta had seen us.
9. oktobris
#Džo diary (1911)
Pirmdeen 9.
No rīta aizbraucu uz Rigu un līdz kadeem peeceem biju izdarījis un eepircis visu, ko vajadzeja, zobu arsts bij izurbis un plombejis divus zobus veenā deenā! Kad viss bij sapakats, aizbraucu uz vakzali un tad, pec atvadīšanas, ar Karli Celmiņu* aizbraucam uz Волковышки. Labi guleju.
*Mākslinieks Kārlis Celmiņš dzimis 1894. gada 11. septembrī Cēsu apriņķa “Pelītēs” Annas un Jāņa Celmiņu ģimenē, kā piektais bērns – jaunākais brālis četrām māsām. Mākslinieka vecākā māsa Elza Klaustiņa ir ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotā ievērojamā latviešu sabiedriskā darbiniece.
Pēc Cēsu reālskolas beigšanas Kārlis dodas uz Strogonova Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Maskavā, ko pabeidz 1915. gadā. Kopizstādēs piedalījies kopš 1913. gada. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts karadienestā, kur nav nācies lietot ieročus, bet gan gleznot svētbildes. Pēc K. Celmiņa meta izgatavots piemineklis latviešu strēlniekiem Ložmetējkalnā. Piedalījies visās Zaļās vārnas rīkotajās izstādēs. Skolotājs Hercoga Jēkaba ģimnāzijā Jelgavā 1920 – 1944. Personālizstādes Jelgavā (1923./1924. kopā ar K. Baltgaili; 1975). No Jelgavas perioda K. Celmiņa darbi ir Vatikānā, Zviedrijā, Amerikā, Maskavā. 1944.gadā kara izraisītā ugunsgrēkā Jelgavā sadega viss viņa radošā mūža krājums. Miris 1973. gada 16. oktobrī Liepājā.
Margarēta dienasgrāmatā atzīst, ka uz Versaļas pili pēc desmit gadiem un daudz lasītas literatūras palūkojusies citām acīm.
#Margarēta diary
9.10.1921
We drove down to Versailles which I saw with quite other eyes – after ten years and much reading. Then we dined with Mme Gosset in her charming flat and went on to Les Acacias. – I have gone into another room with a salle de bains, the only one at the Hôtel de Passy.
10. oktobris
Džo ir devies uz Lietuvu, lai stātos dienestā.
#Džo diary (1911)
Otrdeen 10.
No rīta Vilna ar kafiju. Kauņa – smuka veeta un pilseta. Волковышки vecās žīdu kareetes un pirmee mūsu pulka zaldati. Ar kareeti (puķu kattuns) uz pilsētiņu, pee Лēрмань, Нҧмецкая улица, veca poļa, kas mus eekortelē trīsus veenā istabā, ar veenu baronu Taube: deezgan laipnu cilveku. Eepazinamees tulit ar citeem brīvprātigeem: Сытинь, kreevs, ļoti jatrs un trokšņojošs tīps, kas jau no junija sakot ir deenastā, Виктора Викторовича ddraugs, Мецнеръ vāceets, kas jau ir nodeenejis un pec kada meneša aizees, mazs omuligs zellis, Volks, Rīgas vāceets, ļoti stīvs un godugs jauns cīlveks. Pirmā pecpuzdeena izstaigajamees par šo žīdu meestiņu ar zilām un roza mājiņam, kur cūkas skraida pa dubļainām eelām, pasteleju fotografiju pee idiota, kas teica “съ ретушой вы будете моложе”un tad vakarā eeludzu abus. Сытинъ un Маж. Uz glasi vīna, ko jau vajadzeja pirmā vakarā darīt – tā labak eepazinamees
11. oktobris
#Džo diary (1911)
Trešdeen 11.
no rīta eesneedzu lugumrakstu un dokumentus vecam вахмистръ ‘am Катидо: bij jagaid kadas divas stundas, kamēr pedīgi man eesauca pee kommandeeru Крузенштерна, kurš man uzdeva visadus jautajumus. Tad ar citeem savvaļneekeem paedam puzdeenas офицерское собрание, kur bij labi ēdeeni, bij jadzer водка. Jocīgais apkalpotajs. Velak panaca no Kauņas arī bar.Taube Jocīgi, ka vīsī uzpassē veco Kanindo, peedavā papiroses etc. Eedevu viņam parasto taksi ( 5 a ) Pe cpuzdeenam visi gaja pilsetā pee veena žīda, kurš breesmigā kartā tīka izjokots gramofonu pirkt. Viņš jau bij nolaidis leelu zumu, bet pedigi tomēr neņemām. Vakarā pee mums bij leelaka dzeršana un balalaīka spelešana ar dzeedašanu.
12. oktobris
Džo piekomandēts sestajam eskadronam, tur "ļaudis esot laipnaki un naudai pieietami".
#Džo diary (1911)
Ceturtdeen 12
Preekšpuzdeenā bij jasalasās pee kommandeera, kurš izdalija pa eskadronām: mani eelika sestā, kura skaitās par labako – ļaudis esot laipnaki un naudai peeeetami. Edam turpat puzdeenas un tad aizbraucam ( divi) ar žida kareeti uz staciju un uz кобно, kur pee skrodera Плоткинъ pasteleju uniformas. Kauņa ļoti smuka pilseta ar mazām raibām majiņam un platam eelām. Hotel Versaille. Paedam vakariņas, padzeram kafiju glīta poļu Cafē Bronislawow un velak bijam kinematografā. Kad jau gandriz bijam gultā eenaca postiers un prasija: Вы ничего больше не желаете? Можетъ быть дҧувочку хотите? У меня есть хорошенькая! Es katrā ziņā to leetu butu izpētitījis, jā nebutu Celmiņš klāt bijis un laba capote anglaise kabatā. Tā tomēr negribeju.
Margarētai gan injekcijas pie ārsta, gan dažādas izklaides, arī kopā ar Igaunijas vēstnieku Pustu.
#Margarēta diary
12.10.1921
Yesterday Salnais had his last lunch at Griffon’s and the car took me to Dr. Cruvelier, who made me undress and stand there naked while he made the injection. We saw the mannequins at Renée and the thé dansant at Claridge’s with Mme Puesta and Marie Louise, and walked on the Rive Gauche – rue de Vangirard etc. – with Simson. I thought of myself there in my enormous hat and short frocks and my Arsène Lupin. To-night we were at the Lune Rousse – I am afraid I understand the jokes too well.
15. oktobris
Margarēta bijusi pie izcilā franču mākslas tirgotāja un mecenāta Ambroise Vallard, viņš arī iedāvinājis grāmatu ar autogrāfu, visticamāk, ka 1919. gadā izdoto savu apceri par Pjēru Ogistu Renuāru.
#Margarēta diary
15.10.1921
Yesterday I lunched at the American Club and went to see Ambroise Vallard with his tons of pictures – he gave me a book with an autograph. Ogier met Mme Gosset and me at Langer’s, and we danced a little. Then we saw “Les Troyens” at the Opera en Grande Tenue. I loved mourning Andromaque and enjoyed the looks my dress got. We met Paul Dufrène! in the metro, and the concierge had to scramble out of bed, as I could not unlock my door. Bangerski had lunch at the Legation to-day, and I made mes adieux to the Puetras and Mme Gosset at Trois Quartiers. We went back to her flat with sandwiches, anfter “La Fraude” and “Au Petit Bonheur” at Le Vieux Colombier and parted with many kisses. She gave Ogier the Burgess book.
*Ambroise Vollard (1866-1939) bija franču mākslas tirgotājs, kurš divdesmitā gadsimta sākumā tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem franču laikmetīgās mākslas tirgotājiem. Viņam pateicas par izstādīšanās iespējas un emocionālā atbalsta nodrošināšanu daudziem tolaik nezināmiem māksliniekiem, tostarp Polam Sezānam, Pjēram Ogistam Renuāram, Polam Gogēnam, Vincentam van Gogam, un citiem. Viņš bija arī dedzīgs mākslas kolekcionārs un izdevējs.
Džo ticis pie uniformas!
#Džo diary (1911)
Svetdeen. 15 (2)
Milzigs kāters un pōlnigas puzdeenas. Otrā rītā pee komandeera, kurš izdal pec eskadroneem. Trešdeen velreiz Kauņā: izstaigaju visu pilsetu, pārsteigts no vīņas barokā krāsu skaistuma. Dullās katoļu baznicas: maisijums no ķīmiskā un klassicistiskā. No Kauņas atvedu uniformu un Ceturdeen, 7-tā eesakās deenasts – no tā laika sakās jauns laikmets.
17. oktobris
Margarēta satikusi un aprunājusies ar slaveno skotu soprānu Izobelu Beiliju!
#Margarēta diary
17.10.1921
24, Gledhow Gardens
I talked to Isobel Baillie* on the way, and our trains were in time, thanks to General Persling. My men met me and my hat box, and the welcomehome was warmer than I expected. This morning I met Miss Holme and treated the family to Barsac.
*Isobel Baillie (1895–1983), skotu dziedātāja, soprāns
Ārlietu ministra biedrs Voldemārs Salnājs* sniedzis preses priekšstāvjiem ziņojumu par Latvijas uzņemšanas gaitu Tautu savienībā Ženēvā, pieminot arī Oļģerda Grosvalda dalību.
17.10.1921.
Valdības Vēstnesis
Latvijas uzņemšana Tautu savienībā
Galveno pretestību jauno, no Krievijas atdalījušos valstu - un tamlīdz arī Latvijas - uzņemšanai Tautu savienībā izrādīja Dienvidslāvijas un Čehoslovākijas priekšstāvji, izskaidrodami šādu savu izturēšanos ar pateicības jūtām pret radniecīgo krievu tautu un bijušo Krieviju, ar kuras palīdzību viņas kļuvušas brīvas.Mūsu valsti Ženēvas apspriedē reprezentēja ārlietu ministra biedrs V. Salnājs un mūsu sūtņi Romā un Parīzē Dr. M. Valters un Dr. O. Grosvalds. Mums labvēlīgu stāvokli ieņēma Anglijas priekšstāvis un jau visā Latvijā labi pazīstamais ģenerālis Berts, kā arī Francijas delegāts Renals; visai labvēlīgi pret Baltijas valstu uzņemšanu izturējās arī Dienvidamerikas valstis, tā sevišķi Kolumbijas republikas delegāts Restrepo. Polijas priekšstāvis Askenazi, jebšu kopsēdē atturējās no balsošanas, tomēr 6. komisijā silti izsacījies par Latvijas uzņemšanu. Savu izturēšanos kopsēdē Askenazi izskaidrojis jau pirms, kā arī pēc balsošanas - gan mutes vārdiem, gan rakstiski, ka tā motivējama tikai ar zināmām, nenokārtotām Polijas-Lietuvas attiecībām. Arī Šveices priekšstāvis ļoti dedzīgi iestājies par jauno valstu uzņemšanu.
Ženēvas kongress sadalījies sešās komisijās: 1) juridiskā, 2) ekonomiskā, 3) atbruņošanās un saimnieciskās blokādes, 4) iekšējās organizācijas, 5) humanitāros jautājumos un 6) politiskās lietās. Latviju reprezentējuši pirmā un otrā komisijā sūtnis Dr. Valters, trešā un sestā ministrs Salnājs un ceturtā un piektā sūtnis Grosvalds.
Tautu savienībā uzņemtās valstis sadalītas, skatoties pēc iedzīvotāju skaita un saimnieciskiem apstākļiem spetiņās kategorijās zināmo maksājumu nokārtošanai. Pirmo kategoriju ieņem galvenās lielvalstis; Latvija bija ieskaitīta 5.kategorijā, tomēr mūsu priekšstāvjiem izdevies taisīto lēmumu šai lietā grozīt, pārceļot Latviju uz 6. kategoriju, ar ko mūsu valsts maksājumi Tautu savienības kasē kļūst mazāki par apmēram 50 procentiem. Mūsu gada maksājumi iznāk tagad uz apmēram 120.000 zelta franku, bet varbūt nākotnē Latviju varēs ieskaitīt 7. un pēdējā kategorijā, ar ko izdevumi vēl vairāk samazinātos.
Uzņemšana Tautu savienībā - tāpat kā citām valstīm - arī Latvijai dod tiesības, bet uzliek arī zināmus pienākumus. Tādi pienākumi ir starp citu sieviešu un bērnu aizsardzība un minoritātu tiesību ievērošana attiecībā uz viņu nacionālām kulturelām vajadzībām.
*Voldemārs Salnais (arī Salnājs; 1886. gada 20. maijs — 1948. gada 4. augusts) bija Latvijas politiķis un diplomāts, 1. Saeimas deputāts. Bijis Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes ārlietu nodaļas vadītājs (1919), vēlāk Latvijas darba ministrs (1925) un ārlietu ministrs (1933—1934).
21. oktobris
Margarētai laba oma, tik nav ar ko flirtēt...
#Margarēta diary
21.10.1921
My room is being papered – so I moved next door and found the kisel smell still in the drawers. We had General Burt here for dinner. I was pretty with my floating panels and in a lovely state of mind – but there was nobody to flirt with.
Arī laikraksts "Amerikas Atbalss" reflektē par Latvijas uznemšanu Tautu Saveenibā. Publicēta arī bieži Margarētas dienasgrāmatā pieminētā ģenerāļa Bērta telegramma!
Pēc Latvijas uzņemšanas Tautu Saveenibā žeņevā 22 zept. pulksten 11 un 15 min. deenā, Latvijas delegācija no sūti jusi ministru prezidentam, sekoša satura telegramu: Ministru prezidentam Z. Meierovicam. Ar dziļu preeku vēl no sēžu zāles sūtam sirs nigus sveiceenus, peeminot Jūsu leelo darbu pagājušā gadā. Lūdzam izteikt valdībai mūsu dziļo preeku, ka delegācijai izdevees veikt viņai uzlikto peenākumu par labu Latvijai un viņas nākotnei. Ģenerālis Berts lūdz nodot viņa sveiceenus brīvai Latvijai un armijai. Salnajs, Valters, Grosvalds, Sēja. Tautu Saveenibas ģenerālsekretāra paziņojums. Valsts prezidents čakste un ministru prezidents Meierovics saņēmuši šādu telegramu : Žeņevā, 22 zeptembrī. Uz Tautu savee nibas preekšsēdetaja lēmuma pamata pa godinos jums paziņot, ka Tautu Saveenibas pilna sapulce savā 22 zeptembra sēdē uz ņēma Latvijas repulbliku Tautu Saveenibā. Ģenerāļa Berta telegrama. žeņevā 22 'zeptembrī. Latvijas mi nistru prezidentam Meierovica kgm. Vissirsnīgākos gratulē jumus un manus vislabākos novēlējumus Latvijai. Ģen. Berts. Sakarā ar Latvijas uzņemšanu Tautu Saveenibā 23 zept. notikusi svinīga Sat versmes Sapulces sēdē. Pulksten 5.45 min. prezidents čakste atklājis sēdi un paziņojis, ka saņēmis šāda satura tele gramu: „šodeen pulksten 11.15 min. Tautu Ligas plenarsapulce uzņēmusi Latviju Tautu Saveenibā". Pēc telegra mas nolasīšanas zālē atskanējuši ilgi ap pļausi. Pēc tam prezidents čakste uzstājees ar sekošu runu: Augstā sapulce! Pēdējais solis ir sperts, lai Latvju tauta un Latvijas jaunā valsts eestātos kā līdz teesigs loceklis visu Tautu Saveenibā. Uz šo soli bija mūsu tauta gatavojusees. Viņa bija gadusimteņeem lolojusi savās sirdīs šo savu cerību pēc brīvības un patstāvības. Latveešu tautas darbineeki bija gadusim teņeem strādājuši preekš ta un visa latvee šu sabeedribā bija pūlejusees, lai varētu re alizetees ta ideja, lai latveešu tautai peeš ķirtu brīvības, kā visām citām tautām. Šis solis notika pirmo reizi 18 novembrī 1918 gadā. Tālākas sekas bija dc jure atzīšana šī gada janvāra mēnesī. Tagad mēs esam saņēmuši to ziņu, ka vecās kultūras tautas ir atzinušas mūsu valsti par spējīgu, par ceenigu, lai uzņemtu viņu savā vidū. Ar šo uzņemšanu mēs esam eeguvuši zināmas teesibas, bet līdz ar to esam uzņēmu šees ari zināmus peenākumus. Mūsu peenākums tagad ir turetees stingri pee teem starptautiskeem likumeem un paradumeem, kādi pastāv jau gadusimteņus starp Eiropas valstīm. Mēs no savas puses novēlēsim, kā Latvijas tautas preekšstāvji, lai mūsu Lat vija un visa viņas tauta zeed un zeļ uz ilgeem laikeem, uz preekšu un uz visu mūžu Deevs, svētī Latviju".
27. oktobris
Margarētai atkal jādodas uz procedūrām, viņas ārsts konstatējis, ka viņas nervu sistēma ir kā 60-gadīgai.
#Margarēta diary
27.10.1921
I have had tea with Charlotte and her aged aunt and been to the pictures. This morning I saw Dr. Perolt with Biman – he will give me an electric treatment and said my central nerve system was not in order – I seem to have the symptoms of a person of 60! We had Mrs. Stoddart here and the Ozoliņs* – she is née Kergalv.
*Milda Anna Aleksandrīna Ozoliņa (attēlā), Ārlietu ministrijas darbinieka Baltazara Ozoliņa sieva, Rīgas Latviešu biedrības runas vīra Krišjāņa Ķergalvja meita. Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) bija mūrnieku amata meistars, viens no lielākajiem Rīgas būvuzņēmējiem un rūpniekiem. Viņa tiešā vadībā uzcēla vairāk nekā 60 būvju - Rīgas Biržas komercskolu (tagadējo Latvijas Mākslas akadēmijas ēku), Latvijas Nacionālo teātri, Rīgas Galvenā pasta namu, Latvijas Dzelzceļu virsvaldes ēku, Rīgas Pilsētas 1. slimnīcu, Sarkanā Krusta slimnīcu, Centrālcietuma ēkas, Dubultu, Ķemeru un Rīgas Sv. Krusta baznīcas. Rīgas Latviešu biedrības krājkases direktors un Latvijas Bankas Diskonta komitejas loceklis.
