#Grosvaldi1920. Romans Suta ar domubiedriem cer Rīgā atvērt Jāzepa Grosvalda muzeju

Rudens Grosvaldu ģimenē iesācies diezgan mierīgi, Margarēta ar Oļģerdu jau laiciņu atgriezušies no kopīgā atvaļinājuma Torkī, taču tā atskaņas jūtamas joprojām – pienāk vēstules un sveicieni no kūrortā iepazītiem cilvēkiem. Margarēta aktīvi dzīvo arī Londonā, pavada laiku ar draugiem un paziņām, lasa grāmatas, neiztrūkst arī iepirkšanās prieku. Oļģerds saņēmis daudz skaistu pastkaršu – no Venēcijas, Florences, Romas un Bretaņas. Pienāk gan nopietnas vēstules ārpolitikas jautājumu sakarā, gan arī pavisam jautra vēstule no Mišela Sevjē. Negaidīti patīkama ir latviešu mākslinieka, Rīgas mākslinieku grupas biedra Romana Sutas vēstule Margarētai, kas veltīta Džo – viņa personībai un mākslai, kā arī Sutas un domubiedru vēlmei Rīgā atvērt īpašu Jāzepa Grosvalda muzeju.

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Projekts turpinās ar 2020. gadā, sekojot Grosvaldu gaitām 1920. gadā.

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

01.09.1920. – 15.09.1920.

01.09.

Pagājušas jau divas nedēļas, kopš Margarēta atgriezusies no atvaļinājuma pludmales kūrortā, taču dzīve šobrīd nešķiet garlaicīga un vienmuļa arī Londonā.

Margarēta #diary

1.9.

We have visted the Tower, the Houses of Parliament, and Westminster Abbey.

Houses

01.09.

Ernests Girgensons* sūta Oļģerdam skaistu un eksotisku pastkarti no Venēcijas (Lido salas) ar hoteļa (Excelsior Palace Hotel, atvērts 1908. gadā) attēlu

Lido, 1.9.20.

Sirsnīgi sveicieni,

Girgensons

*Ernests Girgensons (1891-1974) - 1919. gada jūnijā pēc Francijas Kara ministrijas rīkojuma – Latvijas Pagaidu valdības delegācijas militārais atašejs Miera konferencē Parīzē, virsleitnants; no 1920. gada jūnija – II šķiras sekretārs sūtniecībā Francijā; no 1921. gada oktobra līdz 1922. gada februārim – I šķiras sekretārs Baltijas valstu nodaļā.

"Excelsior" viesnīca mūsdienās

01.09.

Pirmajā septembrī Oļģerds saņem vēstuli arī no kādas pagaidām neskaidras MZ [?], ar kuru, šķiet, saticies Torkī. Pēc vēstules noprotams, ka Oļģerds bijis vēl citā kūrortā, Deauville, Normandijā. MZ runā par braukšanu uz Parīzi, par kopīgu iešanu uz teātri, par dzīves vērtībām un vēl Oļģerdam būt “a little happy”.

Mayfair 6491

Harewood House,

Hanover Square,

W.1.

Sep. 1.

How very fashionable of You, dear Olgert, to be at  Deauville &  what a contrast to Torquay! Thank you so much for your letter & the postcard. I was pleased by Your recollection of me, & I like to think that Your anxiety for my visit to Paris is sincere. It wasn’t hard “luck” to miss you by two days on our return to London. I hoped to see You again & perhaps to go to a theatre with You. Nicolas sends You his love, he talks of You incessantly but I believe he is physically incapable of writing letters. He is anxious to hear from You about his prospects of a “job” in Paris, & he is trying now to overcome the visa difficulties. I expect he will get it, don’t You, though it doesn’t seem too easy. As for myself, I’ve no news. I’ve ceased to exist as a separate entity & my destiny is interwoven with someone else. Poor me? I used to think places were of importance - now I know it’s only the person that matters. I hope Sir will find some occupation in Paris because of You & Your good friendship, which I like to feel is also a little extended to me.

I suppose You are back in harness now & trying to forget the call of the sea. Please be well & a little happy, Olgert, - I don’t like to think of Your sadness. And write to me soon - even if You have nothing to say.

Yours in affectionalé friendship, MZ [?]

Deauville kūrorts 1920.gadā

Deauville kūrorts 1920.gadā

02.09.

Margarēta raksta brālim, mazliet izkratot sirdi par dažādiem jautājumiem – lielākoties saistītiem ar viņas darba ikdienu Londonā, taču nenoliedzami arī par savu slepeno, visai pamanāmo simpātiju. Margarētai ļoti būtiski ir justies noderīgai un novērtētai darbā, taču šobrīd viņai par to šaubas. Tomēr par rudens garderobi vienmēr ir laiks un vēlme padomāt.

2.9.20

Mīļo Oļgertiņ,

Paldies par Tavu vēstuli un smukām kartēm - man ļoti žēl, ka ar savām bēdām taisni ierados tādā brīdī. Priecājos, ka Tu dusmojies un raksti zam [Zigfrīds Anna Meierovics] - Tu to vari labāk nekā es. Man liekas, ka no Rīgas šis priekšlikums nav nācis, tamdēļ viņš nevar būt domāts kā personīgs apvainojums. Bet Sir George ir pats par to rakstījis uz Rīgu. Es Tev dodu pilnīgu brīvību ar viņu runāt - man nav patīkami, un bez tam vienādi citi sēž klāt. Čeku aizvakar saņēmu parasto; man gan sirds trīcēja, jo kad būtu bijis uz £25, es būtu teikuse, ka nevaru palikt. Varbūt tomēr šo lietu varēs mierīgi nokārtot. Vēl no Rīgas atbildes nav. Es esmu pārliecināta, ka ja atvilks algu, liks man atmaksāt £5 pa mēnesi no Sandera ierašanās dienas. To es nedarīšu, bet tomēr vēlētos, lai tiktu ātrāk izšķirts, tamdēļ, ka man nav miera. Savādi gan ir, kā ar mani apgājušies - un cik man ar žēl nebūtu, jāatzīstas, ka Sir George pats savādi izturas. Es gan uz viņu nevaru dusmoties - bet līdz šim cerēju, ka viņš mani ciena, lai gan nekad neslavē. Tagad man liekas, ka viņi var bez manis iztikt, un tas mani sāpina visvairāk. Ka būtu man cits darbs Londonā, tad aizietu, bet Londonā gan gribas palikt. Nerakstīšu vairs, jo Tev nav laika lasīt, un es nevaru teikt nekā jauna. Sir Georgam vīzu dabūju, pie kā redzēju savu simpātiju sūtniecībā. Svētdienā viņš izbrauks. Man gribētos likt sev sūtīt siltu ziemas kleitu, bet negribas viņam prasīt. 

Best love, 

M.

Mrs. Dodd un John liek Tevi sveicināt - viņa raksta šarmantas vēstules. Bez tam dabūju smuku vēstuli no Brian Bridges, ko piesūtīšu Tev lasīšanai.

M.

1920.gada ziemas mode

03.09.

Oļģerdam atkal raksta jaunības laiku draugs Mišels Sevjē (Michel Sevier) [skat. 26.08. ierakstu], šoreiz gan vēstules centrā ir kāds nesens, vētrains un pārsteidzošs vakars Londonā.

Ceturtdiena

Mans dārgais Ožjē,

Liels paldies par jūsu vēstuli. Man bija prieks uzzināt, ka Jūs sveiks un vesels tomēr esat nokļuvis Parīzē, neskatoties uz visām jūsu neprātībām Londonā pēdējā vakarā. Mani nemaz nepārsteidz, ka Jūs neatceraties mūsu viesu vārdus: amerikāņu gleznotāju, kurš turklāt vienmēr man jautā pēc Jums, katru reizi, kad viņu satieku, sauc Kērtiss Moffats* un viņš ir vīrs jaunajai personai ar zelta matiem, kura pirms laulības bija (un joprojām ir) Airisa Trī** – sera Herberta Berboma Trī meita. Skaistā rudmatainā persona, kurā Jūs tik pēkšņi un neprātīgi iemīlējāties (šis dievišķais, bet ļoti, ļoti īsais brīdis), ir vārdā Dorotija Millsa (vai Milū)***, precējusies, bet vairs nedzīvo kopā, ar kādu amerikāņu pederastu. Ģenerālis Bronko bija džentlmenis, kuram vajadzēja šo rudmataino radījumu lidmašīnā nogādāt Parīzē – tas ir viss, ko es zinu.

Mans ceļojums uz Parīzi, vismaz uz šo brīdi ir izgāzies – es joprojām neesmu saņēmis vīzu, un, pat ja es to saņemšu tagad, man nekādā veidā nebūs iespējams atstāt vēstniecību vismaz uz desmit dienām – tāpēc viss ir ļoti neskaidrs. Manas sievas pēdējā adrese bija Raispaija bulvāris 74 – es domāju, ka viņa joprojām tur mīt, bet es neesmu ar viņu sazinājies ļoti ilgu laiku.

Beidzu, lai uzrakstītu skaistajai norvēģietei un iedotu viņai jūsu adresi, ja viņa dotos uz Parīzi.

Uz redzēšanos

Patiesi jūsu

Mišels

*Edwin Curtis Moffat (1887-1949) - Londonā dzīvojošs amerikāņu fotogrāfs, gleznotājs, interjera dizaineris

Kērtiss Moffats

**Iris Tree (1897-1968) - angļu dzejniece, aktrise, modele, pozējusi Modiljāni un citiem māksliniekiem

Airisa Trī

***Lady Dorothy Mills (1889-1959) - ceļotāja un rakstniece, apceļojusi Āziju, Dienvidameriku, Āfriku, pēc tam publicējot stāstus par saviem piedzīvojumiem; tiek uzskatīta par pirmo sievieti eiropieti, kas devusies uz Timbuktu (pēc tam izdodot grāmatu “The Road to Timbuktu”, 1924)

Dorotija Milsa

04.09.

Septembra pirmajā dienā Ernests Girgensons sūtīja Oļģerdam pastkarti no Venēcijas, pāris dienu vēlāk tiek sūtīta vēl viena pastkarte, šoreiz no Florences. Ceļojums turpinās. Pastkartē redzams Nacionālais muzejs.

Florencē, 4.9.20.

Pateicoties Jums par visiem aizrādījumiem nosūtu sirsnīgu sveicienu

Jūsu EGirgensons

05.09.

Oļģerds saņem skaistu pastkarti no Bretaņas, kur, kā noprotams, arī jūtamas rudens vēsmas.

Dārgais Kungs,

Es Jums sūtu savus vislabākos sveicienus no skaistās Rošbonas pludmales Bretaņā, kur būtu patiešām jauki, ja būtu nedaudz siltāk.

M. L. Nukša*

5 / IX 1920. 

*Mārtiņš Nukša (1878 - 1942) - latviešu arhitekts, politiķis, diplomāts, 1920.gada 1. februārī iecelts par Latvijas pārstāvniecības Parīzē pirmo sekretāru mirušā Jāzepa

05.09.

Šajā dienā Grosvalds saņem arī “personīgu”, pilnībā vēl neatšifrētu vēstuli, kurā runāts par kādu “Nageli”, iespējams, Alfrēdu fon Nageli, pirmās Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ASV pirmo sekretāru 1920. gadā. Vēstulē minēts, ka “viņu apvaino, par ko valdība tomēr atklāti neziņo, ka bijis vācu un lielinieku dienestā tīri vai par spiegu”.

Tāpat teikts, ka Latvijas valdība vienīgi tādēļ saistījusies ar šo personu, ka “Nagels bija strādājis Amerikas legācijā Stokholmā”. Vēstules autors arī uzsver, ka jau esot telegrāfējis par to, lai tomēr nesteidzoties ar šiem diplomātiskajiem jautājumiem. 

Oļģerds uz šo vēstuli atbildējis pēc pāris dienām, 8. septembrī, bet atbildi saņēmis jau 17. septembrī.

06.09.

Ernests Girgensons savā Itālijas ceļojumā ticis no Florences uz Romu un jau atkal sūta Oļgerdam skaistu pastkarti (no Navona laukums) ar tekstu:

Romā, 6.9.20

Sirsnīgs sveiciens iz Romas

Girgensons

07.09.

Latviešu mākslinieks, Rīgas mākslinieku grupas biedrs Romans Suta (kura brālis Reinholds šajā laikā vēl uzturas Parīzē pirms došanās uz ASV) raksta Margarētai Grosvaldei ļoti skaistu Džo, viņa personībai un viņa mākslai veltītu vēstuli, kurā runā par to, ka būtu nepieciešams Rīgā atvērt īpašu Jāzepa Grosvalda muzeju, tajā eksponējot gan mākslas darbus, gan dokumentus, fotogrāfijas, vēstules… Šo domu atbalsta viņš un citi domubiedri, taču Suta lūdz arī ģimenes piekrišanu šādam vērienīgam projektam.

Džo Parīzē 1911.gadā

Augsti godāta

M Grosvald jkdze!

Sirsnīgi pateicos Jums par Joe fotogrāfiju, to pašu gribētu rakstīt arī Jūsu mātes kundzei, bet jūtu, ka nevaru, ka nedrīkstu atkal no jauna uzplēst viņas asiņaino brūci. Es nevaru Jums vārdos pateikt, kas Joe priekš mums bija...pat bieži liekas, ka viņš vēl pārbrauks, ka viņš vēl nav zudis, ka mums vēl jāstrādā kopā tas darbs, kuru Joe ierādīja, kurš tikai tagad pamazām tiek izvests dzīvē un te jo sevišķi uz katra soļa sāpīgi jāsajūt, ka viņa nav, ka mums trūkst viņa klātbūtnes, ka viņa augstsirsnīgi sirsnīgā personība būtu daudz ko grozījuse mūsu dzimtenes garīgā pārgrozībā un tad jo sāpīgāki sajūtams Parīzes traģēdijas briesmīgais iznākums. Ticat, man ir grūti Jums rakstīt, jo zinu, kas viņš bija priekš Jums un, ja to daru, tad tādēļ, ka to prasa mūsu pienākums pret viņu kā cilvēku un mākslinieku. Dažas dienas atpakaļ atvēra Rīgas Muzeju ar mūsu bildēm, kuru starpā vēl Joe nav, jo mēs nevarējām viņa darbu jautājumu atrisināt bez Jūsu ziņas. Mana pārliecība saka, ka šinī jautājumā mēs nedrīkstam būt netaisni pret Joe un ka viņam ir jāierāda vieta mūsu mākslas dzīvē, un te nu Jums piekrīt galvenā misija savākt visus viņa Parīzes darbus, mēs savāksim visu, kas te dabūjams (tas jau gandrīz ir izdarīts, trūkst tikai Pēterpilī atstāto darbu) un tad, es domāju, ir Rīgā jāatver īpašs Joe muzejs, kurā iekārtotu visus uz viņu attiecošos materiālus, piezīmes, vēstules un visu citu, kam kāds sakars ar viņu, saprotams, arī viņa bildes. Telpas man liekas būtu jāatrod Jūsu mājā, jo tur viņš dzīvoja, tur viņš auga, ar vārdu sakot, varētu ierīkot līdzīgu Maskavas “Šukina” galerijai, kuru atvēra agrāki tikai reizi nedēļā uz dažām stundām un kurā ielaida tikai uz iepriekšēju pierakstīšanos. Protams, viss atkarājas no Jums un Jūsu ieskati lai paliek noteicoši, tās ir Jūsu tiesības. Par šo projektu tomēr gribu dabūt zināt Jūsu domas. Bez tam mūsu grupai būs jāizdod Joe monogrāfija, bet tas būs iespējams pēc kāda laika, kad pilnīgi noskaidrosies viss, kas ar šo ir sakarā. Vēlreiz Jums sirsnīgi pateicos un centīšos atbildēt arī Jūsu mātes kundzei.

Jūs cienīdams Romans Sutta

Rīga, 7.septembrī 1920

Džo Parīzē kopā ar spāņu mākslinieku Havjēru Gosē 1913.gadā

10.09.

Margarēta izmanto priekšnieka prombūtni, lai iepirktos, lasītu un satiktu draudzenes. Īpašu prieku sagādā kāda burvīga vēstule...

Margarēta #diary

10.9.

Sir George’s absence in Paris gives time for shopping and reading. Trude came to dinner and told me that Kemans* had married Mrs. Dulbe**. My love has written a charming letter that gives cause for much foolishness.

*Juris Ķēmanis (1883-1937) - jurists, politiķis

**Berta Dulbe (1882-1971)

13.09.

Margarēta ar Torkī iepazītajiem draugiem nedēļas nogalē atpušas Kroidonā, pilsētā uz dienvidiem no Londonas; arī pārējā laikā netrūkst dažādu satikšanos. Kādai no paziņām Margarēta piešķir pavisam interesantu raksturojumu.

Margarēta #diary

13.9.

I spent the week-end with Aimée and John Dodd at Croydon. “Ženka” Lejn came to see me and Mrs. B. has returned with Helen Frances, another twilight baby.

Kroidona 1920.gados

Kroidona 1920.gados

15.09.

Oļģerds saņam vēstuli no Jāņa Seska*, kurš gatavojas doties uz Parīzi, lai pārrunātu Latvijas ārpolitikai ļoti nozīmīgus jautājumus, tai skaitā par Latvijas starptautisko atzīšanu. Viņš atļaujas pieminēt arī apstākli, ka ļoti labprāt dotos uz Parīzi kopā ar sievu, kurai ir liela interese par mākslu un tādējādi viņa ļoti velētos apmeklēt mākslas metropoli.

Berne, le 15 . Septembre, 1920 [uz veidlapas]

[Saņemts 16.9.20., atb. 20.0.20.]

Mīļais draugs,

Ceru, ka Jūs pa atvaļinājuma laiku būsiet labi atspirguši un tagad ar jauniem spēkiem ķersaties pie parastā darba.

Es ļoti vēlētos reiz nokļūt Parīzē ne tikai aiz persnoīgiem iemesliem. Labprāt gribētu pārrunāt 1) par Francijas politiku attiecībā uz Baltijas valstīm, 2) par soļiem, kas sperami nākošās Tautu Savienības kongresā, kur apspriedīs jautājumu par Latvijas atzīšanu, kā arī 3) dažu rēķinu nokārtošanu un noskaidrošanu, sakarā ar Liepiņa izdarītiem maksājumiem. Bez tam Jūsu paspārnē vēl atrodas manas drēbes un citi sīkumi, kuri man tik ļoti vajadzīgi. 

Gribu sev līdzi izvest arī manu sievu. Viņa stipri interesējas par mākslu un tādēļ viņa ļoti vēlas apskatīt Parīzi, ja arī tikai pāra dienas.  

Es būtu Jums ļoti pateicīgs, ja Jūs būtu tik laipni un pirms manas iebraukšanas Parīzē painteresētos par jautājumu, vaj viesnīcās dabūjami kambari. Man vajadzētu viena kambra ar pāra gultām. Bet ja tas Jūs stipri apgrūtinātu, jeb ja pie kambara dabūšanas viesnīcā nebūtu daudz jāreizējas, tad nemaz nepūlaties. Vilciens no Bernes noiet vakaros un rītā ir Parīzē. Par savu nobraukšanu Jums ziņošu tuvāki. Mīļi sveicinu Jūs un Jūsu darba biedrus,

Jūsu J. Sesks

P.S. Sirsnīgi sveicieni no manas sievas

**Jānis Seskis (1877 - 1943) - skolotājs, Latvijas diplomāts, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis (1917-1918), Parīzes miera konferences delegāts (1919), Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1920-1940)

Jānis Seskis
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti