01.10.1920-16.10.1920
1. oktobris
1.10.1920
Laikraksts “Latvijas Vēstnesis” 1. oktobrī zem virsraksta “Latvija Briseles konferencē” piemin, ka “mūsu sūtnis Parīzē O.Grosvalds ziņo, ka 28.sept. nolasījis savus ziņojumus konferencē “Anglija, Amerika, Vācija un Austrija”. Ieradušies arī Lietavas priekšstāvji Galvanovičs un Soloveisks. Ar 28.septembri sāk strādāt komisijas.” Savukārt Briseles avīzes sniedzot pilnīgu Latvijas ziņojumu saturu.
2. oktobris
Latvijas vācu laikrakstā “Libausche Zeitung” 2.oktobrī parādās ziņa, ka lūgums pārņemt sūtņa amatu Vācijā tika nosūtīts Latvijas pārstāvim Stokholmā Grosvalda kungam, tomēr pēcāk situācija izpētīta sīkāk un nolemts šo piedāvājumu atsaukt. Frīdrihs Grosvalds paliek esošajā amatā Sokholmā.
7. oktobris
Mamiņa atkal izvēlējusies vācu valodu savai vēstulei Oļģerdam. Piedāvājam nelielu kopsavilkumu un interesantākos Mamiņas spriedumus!
7.10.1920
No: Marija Grosvalde
Kam: Oļģerds Grosvalds
Māte uztraucas par ziņām, kas saņemtas no Latvijas, saistībā ar iespējamām izmaiņām Latvijas sūtniecībā Zviedrijā un Fridriha Grosvalda kandidatūru diplomāta amatam Berlīnē, Vācijā. Māte vēstulē runā gan par savu ģimeni, gan arī par citiem kolēģiem, kuriem šāds pavērsiens varētu sagādāt būtiskas neērtības, tai skaitā materiālas. Viņa uztraucas arī par Latvijas diplomātijas prestižu Zviedrijā, minot, ka šāds pēkšņs solis netiks pareizi saprasts un nebūs izskaidrojams, ietekmējot jaunās valsts labo slavu. Vēstulē tiek minēts, ka viņi visi ir enerģiski un atbildīgi strādājuši. Māte izsaka neapmierinātību ar tēva šķietamo piekrišanu pārcelties uz Berlīni – runā par viņa iespējami neapdomīgiem lēmumiem, arī atceroties, ka viņš pats teicis: “Ko tur var darīt, tas ir vienalga, es nekad nedomāju Zviedrijā palikt”. Saka, ka Zviedrijā taču ir daudz darba un bija arī nauda, tai skaitā labs dzīvoklis, “Latvija Stokholmā šādu dzīvokli vairs neatradīs”, “pilnīgi jāraud no šāda dzīvokļa atsakoties”. Runā par to, ka uz tēvu grūti paļauties, viņš sekojot tikai savam viedoklim, uzskata, ka Zviedrijā vispār nav nepieciešama sūtniecība, pie tam ir iedomīgs. Bet viņas pašas – abas Grosvaldu dāmas, māte un meita, – ir inteliģentas, cītīgas un gudras. Baņķieris gribēja sūtīt Līnu kopā ar Gelde kundzi uz Parīzi un visu apmaksāt, bet nekam nevarot ticēt. Māte ir satriekta par ģimenes degradēšanu, kas reizē esot arī Latvijas degradēšana. Māte nesaprot ZAM – viņam būtu bijis uzmanīgāk jāievāc ziņas u.c., vai tiešām viņš uzskata, ka F. ir “diplomātisks spīdeklis” un “apgaismos Vāciju??”. Vēl māte raksta, ka Oļģerdam nevajadzējis palaist Trūdi*, viņa Rīgā tikšot uzreiz apprecēta, jo ir tik nobriedusi un šika, neskatoties uz jaunajiem gadiem. Un viņa taču esot vienīgā latviete, kas varētu viņam derēt. Arī Margarēta varot viņu paciest.
*Trūde tomēr būs Ģertrūde Bruže (kaut iepriekš pieņēmām variantu, ka tā ir mākslinieka Konrāda Ubāna māsa Ģertrūde). Ģertrūde Bruže bija sena Grosvaldu ģimenes drauga Miķeļa Bruža, ķīmiķa, bankas direktora un Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vadītāja vecākā meita, labi izglītota jaunkundze, ar kandidāta grādu tiesību zinātnēs, gan visai jaunāka par Oļģerdu, dzimusi 1900. gadā.1925. gadā Ģertrūde apprecējās ar beļģu inženieri Georgu Gombertu. Bet interesanti, ka Mamiņa patur Margarētas viedokli kā būtiskāko gan 13.aprīļa vēstulē, kur pirmoreiz iepazīstam Trūdi, gan tagad.
8. oktobris
Margarēta dienasgrāmatā piefiksē, ka apciemojusi kūrortā satiktās Eimijas māsu. Un pēcpusdienā Legācijas uzdevumā bijusi ģenerāļa Berta mājā, kur uzrunas bijušas visai briesmīgas.
8.10.1920
Margarēta Grosvade #diary
I have been to Aimée’s sister at Eastcote. This afternoon we went to General Burt’s at home. The speeches were awful and I was rather upset by talking to Bray and Noleken.
*Alfrēds Berts (angļu: Alfred Burt, 1875–1949) bija Lielbritānijas armijas brigādes ģenerālis, piedalījās Pirmajā Pasaules karā. Latvijas Brīvības cīņu laikā bija Sabiedroto militārās misijas vadītājs Latvijā (1919—1920). Bermontiādes laikā ar ģenerāļa Berta palīdzību Sabiedroto kara kuģu artilērijas uguns atbalstā Latvijas bruņotie spēki 15. oktobrī forsēja Daugavas lejteci un padzina Rietumkrievijas armiju no Daugavgrīvas cietokšņa uz Bolderājas. Pēc Bermonta sakāves par Baltijas reģiona sabiedroto komisijas vadītāju iecēla Francijas ģenerāli Niselu, tomēr viņa vadītajai komisijai neizdevās panākt pamieru starp Latvijas un Vācijas valdībām un novērst pilnīgu vācu armijas evakuāciju no Latvijas. 1920. gada 11. martā ģenerāli Bertu atvaļināja no karadienesta un apbalvoja ar C.B. (Companion of the Bath) ordeni. 1921. gadā viņš pildīja britu pārstāvja pienākumus Sabiedroto komisijā Polijā un Lietuvā. Pēc atgriešanās Lielbritānijā viņš nodibināja Latvijas draugu biedrību (Friends of Latvia) un katrus divus vai trīs gadus apciemoja Latviju. 1923. gada 18. martā Latvijas Ministru prezidents Zigfrīds Meierovics britu valdībai iesniedza priekšlikumu Bertu „kā personu, kas bauda pilnīgu Latvijas uzticību” atkal nozīmēt par Lielbritānijas militārās misijas vadītāju Latvijā, tomēr par britu militāro atašeju Rīgā kļuva majors Gūdens (Goodden). 1933. gada augustā Rīgā ar tūristu kuģi Calgary ieradās Berta organizēta britu delegācija, kurā bija ne tikai parlamentārieši un citi politiķi, bet arī universitāšu mācībspēki, seši ģenerāļi, divpadsmit admirāļi.
11. oktobris
Mācītājs Atis Jaunzems raksta Oļģerdam Grosvaldam, lai lūgtu palīdzību vēstuļu nosūtīšanā uz Jaungvineju paziņam Dr.Artūram Bērziņam.
11.10.1920
No: Atis Jaunzems
Kam: Oļģerds Grosvalds
Gaujenes māc.muižā,,
caur Gaujeni-Latvijā,
11.oktobrī 1920
Saņ.25.10.20.
Atb.&izp. 25.10.20
Augsti godāts Grosvalda kgs!
Savā laikā man rakstīja Dr. Artūrs Bērziņš no Javas un minēja, ka arī Jūs būtu tik laipni nogādāt viņam adresētās vēstules tālāk. Tā kā tagad man nav no viņa ilgāku laiku nekādas ziņas, un viņš apņēmās iknedēļu rakstīt, tad, būdams pārliecībā, ka viņš būs jau aizbraucis uz N.-Guinea, gribu izlietot Jūsu lapnību un lūgt Jūsu starpniecību. Klātpielikto vēstuli es lūdzu viņam nosūtīt pēc adreses, kādu viņš Jums būs uzdevis. Ceru, ka tā viņa visdrošāk saniegs savu mērķi, un es arī drīzāk dabūšu atbildi.
Jums par Jūsu pūlēm iepriekš pateikdamies sveicinu Jūs no dzimtenes-
augstcienībā
mācītājs Atis Jaunzems.
12. oktobris
Margarēta vēstulē brālim dod savu svētību laulībām ar francūzieti Niniči, jo “precēties Tev vajag katrā ziņā, un pēc manām domām, nav iespējams ar latviešiem vaj latvietēm saistīties, kad grib arī ārzemnieku starpā uzturēties – to arvien skaidrāk sāku manīt, un tamdēļ arī es palikšu bez vīra.” Ir arī ziņas no Eces, kura šogad uz Latviju netaisoties, padzīvošot Parīzē un atpūtīšoties, tik par kādu naudu?
12.10.1920
No: Margarēta Grosvalde
Kam: Oļģerds Grosvalds
12.10.1920
Mīļo Oļģertiņ,
tavas divas pēdējās vēstules no Briseles saņēmu ar pateicību. Kas attiecas uz N., tad es tev dodu savu svētību ar mierīgu sirdi. Precēties Tev vajag katrā ziņā, un pēc manām domām, nav iespējams ar latviešiem vaj latvietēm saistīties, kad grib arī ārzemnieku starpā uzturēties – to arvien skaidrāk sāku manīt, un tamdēļ arī es palikšu bez vīra. Bet ja Tevi izdevība precēties ar tik patīkamu ārzemnieci, kā N. laikam ir, kuru tu labi pazīsti, es tev katrā ziņā pierunāju. On revient toujours, n'est - ce pas? Un kas var revenir, tam vajag gadījumu izlietot. Ja Tu tikai materiālā ziņā vari tikt galā, tad katrā ziņā mēģini nokārtot šo lietu – šo sievu taču var rādīt. Bet kur Tu liksi viņas vīru? Man šis temats zināms ļoti interesē un gribētos, lai ātri vien viss tas tiktu nokārtots. Viņa, ja pirmais vīrs ir šausmīgs, būs droš ar mazko apmierināta un saņemsies satiksmē ar Tevi, lai Tu nepalikstu šausmīgs.
Tagad par manām darīšanām un Eci. Viņa man ar rakstīja, ka šogad nedomājot braukt uz Rīgu, un būšot Parīzē atpūsties un tad darbu meklēt. Es arī prasīju, no kā viņa dzīvos – tas skan stipri šaubīgi. Ceru, ka Tev nebūs jāziedo no savas naudas. Es lūdzu Eci man nopirkt vilnas kleiti, kuru Inelle (?) Bohomolec man solas atvest. Viņas laikam šodien izbrauc uz Parīzi un pārnāks pēc kādām dienām. Vaj Tu būtu tik laipnis izlikt naudu priekš manas kleites? Te viņas tik dārgas un nav laika meklēt. Ja Tu varētu, tad lūdzu izlieci, bet neatvelci no Taviem parādiem, to summu gribu ietaupīt на чорный день (melnai dienai – krievu val.). Es Tev ar pateicību aizsūtītu franču valūtā cik mana kleite maksās, ja tikai nav pār par 90 mārciņām. Vairāk es nevaru izdot – te tomēr var lētāk kautko dabūt, bet domāju, ka smukāki ir pie Jums. Ja Tev nepatīkami ar Eci darīties, tad varbūt varam citādi ierīkoties. Tev laikam būs pārsteigums, man liekas, ka Līna brauc darīšanās uz Parīzi. Es ļoti priecātos, kad viņa arī te atbrauktu. Mums iet dažādi – briesmīgi priecājos, ka Sir George ir mājās. Ko tu stāsti par viņu, tas izklausās dikti amizanti. Cik jocīgi skan latviski – Tavs patrons! Priecājos, ka Jūs atradīsiet dzīvokli – ir tik garlaicīgi mainīt adreses un telefonus. Bet kur tad Tu dzīvosi, (ar N. un Donald) un vaj dabūsi dzīvokļa naudu?
Mutes no M.
P.S. Es pavisam aizmirsu Tevi lūgt man gādāt interesantās Belgijas markas -- vaj Tu atceries, kā sūtījāt no Spānijas?
Un tajā pašā dienā vēl viena īsa vēstulīte brālim no Margarētas:
Mīļo Oļģertiņ,
Ja Līna atbrauktu uz Parīzi, neved viņu uz Perl-Lachaise* - tur ir tik šausmīgi, ka labāk nevajadzētu.
M.
*Parīzes kolumbārijs, kurā apglabāts mīļais brālis Jāzeps jeb Džo.
12. oktobris
Oktobris ir dzimšanas dienu mēnesis mātei Marijai un jaunākajām meitām Līnai un Margarētai.
12. oktobrī pieminam Līnu (Karolīne Šarlote Grosvalde, 1887-1974), sirsnīgo vidējo māsu, kam lieliskas pianistes dotības, kuru izkopšana tomēr izpaliek, jo izglītošanās prioritātes ģimenē tiek piešķirtas brāļiem. Savu 33 gadu jubileju viņa pavada ceļojuma jūttīs, pēc visai smagiem mēnešiem, strādājot sūtniecībā Stokholmā, beidzot atkal varēs satikt brāli Oļģerdu un māsiņu Margarētu!
16. oktobris
Margarētai – 25!
16. oktobra gaviļniece ir Margarēta Grosvalde, kas no pastarītes Māsiņas burtiski gada laikā kļuvusi par ļoti pieaugušu, atbildīgu, patstāvīgu un jau smagus dzīves triecienus piedzīvojušu jaunu Londonas dāmu. Margarētas viedoklis ģimenē arvien bijis svarīgs, viņa lieliski saprotas ar krietnus gadus vecāko brāli Oļģerdu un māsu Līnu. Mamiņa par Margarētu vēl februārī rakstīja: “Man gan Margareta ir ļoti mīļa – viņa ir viens ārkārtīgi mīļš, taisns un karaktera bagāts cilvēks. Nabaga bērns – neko līdz šim nav zinājuse kā darba, tikai Joe viņai gādāja arī prieka.”
