Digitālais projekts #Grosvaldi1919 vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Projekts turpinās ar 2020. gadā, sekojot Grosvaldu gaitām 1920. gadā.
Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
16.08.1920.-31.08.1920.
16.08.
Laikraksts “Latvijas Vēstnesis” ziņo:
Itāļu laikraksts par latvju mākslu.
“Giornale del Popolo", Romā iznākošā avīze savā 28. jūlija numurā ievietojusi rakstu par latvju mākslu. Laikraksts apcerējumā izsaka apmierinājumu par iespēju iepazīstināt savus lasītājus ar jaunas dzimstošas tautas mākslu, jo māksla vislabāk izteicot jebkuras tautas īsto garu. Vēsturiskais pārskats diezgan plašs un pilnīgs, iesākts ar Hūnu un nobeigts ar ekspresionistiem. Sevišķi atzīmēti Alksnis, Purvīts, Rozentāls, Zariņš, Matvejs, Kuga, Cīrulis, Grosvalds, Ubāns un Drēviņš, aizmirsts nav gandrīz neviens.
17.08.
Margarēta ir atgriezusies savā mītnes pilsētā – Londonā un pieraksta pēdējos atvaļinājuma iespaidus – noslēdzošās dienas pavadītas kopā ar paziņām, apceļojot apkārtni. Atgriežoties lielpilsētā, pusdienas “Cavor” un mūzikls ar amerikāņu zvaigzni Etelu Leviju. Kopā ar Oļģerdu uz Parīzi aizceļo jūrā izpeldinātais Margarētas pulkstenis – kā zinām no viņas dienasgrāmatām, Margarēta nēsā no Džo mantoto pulksteni.
Margarēta Grosvalde #diary
17.8. 24, Gledhow Gardens
Nicolas arrived at Torquay with Mrs. French, and we had delightful drives to Two Bridges over the Moors, to Becky Halls, Bricham, Dartmouth and Clapton Sands. We left yesterday, dined at the Cavour and saw Ethel Levy and Rebla in “Oh, Julie”. I’m sending my watch that I went swimming with to Paris.
20.08.
Kā latviešu luterāņu mācītāja un latviešu konsistorijas priekšnieka vietas izpildītāja Jāņa Grīnberga dzīvesbiedre Mērija Grīnberga ir blakus svarīgiem notikumiem LELB vēsturē – arī par tiem viņas atmiņās par dzīvi Krievijā.
Mērija Grīnberga vecākā #atmiņas
II Sinode Berzovā
Mēs omulīgi pavadījām laiku pie Freifeldiem, kamēr pienāca sinodes diena un durvju priekšā piebrauca eleganti rati (kaut gan līdz baznīcai bija samērā turu) ar diviem zirgiem, lai aizgādātu uz sinodālo dievkalpojumu bīskapu Freifeldu* un tēvu** (latviešu konsistorijas priekšnieka vietas izpildītāju). Es gribēju iet kājām, taču vīrieši aicināja arī mani braukt līdz. Freifelds jau mājās uzlika savu bereti. Vīri klusu ciešot viens otram blakus sēdēja priekšējā sēdekli, es pakaļējā sēdekli mēma un grūtsirdīga. Man bija sajūta, ka es kā sieviete, iespējams, traucēju viņus. Berzovas baznīcas priekšā bija salasījušie daudz cilvēku. Lapiņš*** civilās drēbēs ar mācītāja bereti galvā staigāja šurpu turpu. Cilvēki stāvēja grupās un sarunājās. Bija sabraukuši dažādi cilvēki, arī no tālienes, bija ieradies arī pāris no Valdaja, stipri vecāka sieva un ievērojami jaunāks vīrs, kurus tēvs ziemā bija pie Augusta salaulājis. Pūlī bija daudz sirsnīgu, dievbijīgu cilvēku. Es vairs neatceros, par ko toreiz tika spriests. Tik daudz gadu ir aizgājis kopš tiem laikiem un pārdzīvojumi ir pārtapuši par atmiņām. Es tikai zinu, ka Kamola**** priekšlikumi bija ļoti baznīciski stingri un ideāli. Visā šajās sēdēs es palīdzēju rakstīt protokolus, izņemot sinodes, kas tika noturētas Pēterpilī. Dokumentus, sākot ar pirmās latviešu konsistorijas dibināšanu līdz par pirmā latviešu luterāņu bīskapa Jāņa Grīnberga ievēlēšanai amatā, kas arī oficiāli notika Berzovā septiņus mēnešus vēlāk, es par nožēlu atstāju Krievijā. Pirmais Latvijas bīskaps K. Irbe***** bija vainīgs pie tā. Viņam nebija vajadzīgas šīs dzīvās kristīgās dzīves un mocekļu drosmes liecības. „Jūsu vīrs jau vienādi bija slims cilvēks,” viņš man kā vienīgo mierināju teica, kad es, kļūdama atraitne, kopā ar bērniem atgriezos dzimtenē un viņu apmeklēju. Es nelegāli varēju ievest no Krievijas dokumentus par pirmās latviešu konsistorijas dibināšanu un liku apjautāties Irbem, vai tie viņam vajadzīgi, tad es tos paņemtu līdzi. Viņš toreiz lika man pateikt, ka šie papīri nav vajadzīgi un viņu neinteresē. Es toreiz biju tik naiva, ka paklausīju viņa vārdiem. Tagad nelīdz nekādas nožēlas. Tie kopā ar citiem papīriem palika mūsu dzīvoklī. Es vienmēr cerēju vēlreiz atgriezties Pēterpilī, bet tagad tie droši vien gājuši bojā.
*Bīskaps Konrāds Freifelds, 1921. gadā ievēlēts par latvieši luterāņu draudžu arhisbīskapu.
** Domāts Mērijas vīrs Jānis Grīnbergs
*** Miķelis Lapiņš (1869–1932). Lapiņu 1920. gadā mācītāju trūkuma dēļ Jānis Grīnbergs iesvētīja par palīgmācītāju. (No astoņiem mācītājiem tikai trijiem bija reliģiskā izglītība – Jānis Grīnbergs faktiski bija pēdējais akadēmiski izglītotais latviešu luterāņu garīdznieks Krievijā). Pēc Grīnberga nāves 1923. gadā Lapiņš kļuva par latviešu baznīcas vadītāju.
**** Mācītājs Roberts Pēteris Kamols (1880 –1948) Pēterburgā apmeklējis mācības pie Jāņa Grīnberga Jēzusbaznīcas draudzē un darbojies evaņģēliskajā misijā patversmē.
1920. gadā mācītāju trūkuma dēļ Grīnbergs viņu ordinējis par palīgmācītāju, pēc kā Kamols strādāja Novgorodas apriņķa latviešu kolonijās.
*****Kārlis Irbe ( 1861–1934) pirmais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps.
1917. gadā Pēterburgas latviešu Jēzus draudzē bīskaps Konrāds Freifelds viņu iesvētīja par pirmās latviešu baznīcas vēlētās vadības organizācijas – Latviešu pagaidu konsistorijas galvu. Pilsoņu kara un komunistu ateisma terora ietekmē pie baznīcas piederīgo luterāņu skaits krasi samazinājās, un 1920. gada rudenī Irbe pārtrauca savu darbību kā konsistorijas prezidents un aizbrauca uz Latviju, kur kļuva par Latvijas evaņģēliski luteriskās draudzes bīskapu, bet konsistorijas vadību pārņēma Jānis Grīnbergs.
24.08.
Grosvaldu korespondencē augustā parādās jauns personāžs – Stella Kasterina, kas no Londonas nosūtījusi divas vēstules franču valodā Oļģerdam uz Parīzi. Par Stellas personību pagaidām nav izdevies atrast konkrētas ziņas, bet no abu vēstuļu satura varam saprast, ka viņas māte šobrīd atrodas padomju Petrogradā un Stella meklē iespēju sazināties ar viņu – viena no tām ir nosūtīt vēstuli caur sūtniecību ar diplomātisko pastu, ko Oļģerds ir piekritis izdarīt.
Stella Kasterine – Oļģerdam Grosvaldam
24/8
18 Piccadilly Arcade
London W. 1.
Dārgais Ožjē,
Niks man teica, ka Jūs vēloties nosūtīt vēstuli manai mātei. Es būšu Jums par to ļoti pateicīga un lūdzu Jūs darīt visu iespējamo, lai tā sasniegtu savu galamērķi.
Man ļoti žēl, ka, uzturoties Londonā, Jūs nepaciemojāties pie manis, un ceru, ka nākamreiz jums izdosies atnākt mani apraudzīt.
Vēlreiz pateicos par laipnību un ceru, ka Jums nebūs pārāk daudz sarežģījumu.
Mani sirsnīgākie sveicieni un dziļa pateicība,
Stella Kasterina
Ja iespējams, palūdziet, lai vēstuli atgādā manai mātei personīgi.
25.08.
Oļģerdam Grosvaldam atrakstījis Visvaldis Sanders, Liepājas Sv. Annas baznīcas mācītājs un Pēterburgas mācītāja Jāņa Sandera dēls. Galvenās ziņas – kā klājas Mērijas Grīnbergas ģimenei Krievijā.
Visvaldis Sanders – Oļģerda Grosvaldam
Mīļo Oļģerd,
Pielikdams klāt Janson jūsu vēstulīti, laipni Tevi lūdzu no savas puses parūpēties, ka minētā jaunkundze tiek Francijā ielaista. No Tavējiem saņēmām ziņas, ka Grīnbergam ar veselību iet labāk, un viņš jau atkal iesācis strādāt, bet pagaidām dzīvo uz laukiem Novgorodas guberņā. Šinīs dienās sagaidu savu tēvu pārbraucam, kas zinās kaut ko vairāk par Grīnberģi pastāstīt. Par to Tev rakstīšu. Varbūt arī Tavs tēvs Tev par to būs ziņojis, ja viņš Rīgā par to būs apjautājies pie pazīstamiem, kas nupat pārbraukuši no Pēterpils. Ceru ar tiem rīt tikties Grobiņā pie Mauriņiem pirms viņa brauciena uz Stokholmu.
No savas darbības Tev neko prātīgu šinī vēstulē nevaru pastāstīt. Pagaidām gribu palikt Liepājā, kamēr noskaidrojas, kā būs uz priekšu.
Novēlu Tev un Tavējiem visu labu,
Sirsnīgi sveicinot,
Tavs Sanders
Liepājā, 18 VIII, 1920 g
Visvaldis Sanders (1885 –1979), luterāņu mācītājs un politiķis. Bijis 1., 3., 4. Saeimas deputāts.
Jānis Sanders (1858 –1951) luterāņu mācītājs, līdz 1920. gadam Jēzus baznīcas draudzes mācītājs Pēterburgā. Tieši Jānis Sanders 1898. gadā uzaicina Jāni Grīnbergu uz Jēzus baznīcas draudzi kā savu adjunktu.
26.08.
Oļģerdam Grosvaldam atrakstījis Mišels Sevjē (Michel Sevier) – jaunības bohēmas draugs no Pēterburgas, kurš tagad mitinās Londonā. Brāļi Sevjē un brāļi Grosvaldi kopā pavadījuši daudz jauku un jautru brīžu Pēterburgā, Minhenē, Parīzē un Edinburgā, bet kopš Ogier ir Latvijas priekšstāvis Parīzē, Mišels pie viņa arvien biežāk griežas pēc oficiālas palīdzības personiskos jautājumos.
Otrdien
10 Fitzroy street V
Mans dārgais Ožjē,
Man ir liela nepieciešamība nākamnedēļ ierasties Parīzē, tāpēc šodien es pieteicos vīzai. Saskaņā ar jaunajiem norādījumiem tagad ir jāiesniedz references Parīzē, tāpēc es uzdevu jūsu un Kazimira Rževuska vārdu. Es ceru, ka Jūs varēsit franču kungiem apliecināt, ka neesmu boļševiks, ja viņi patiešām Jums to vaicā. – Ja saņemšu vīzu, es ceru Jūs atkal redzēt apmēram pēc 10 dienām – Parīzē es palikšu tikai dažas dienas un būšu diezgan aizņemts –paziņošu Jums, kad ieradīšos. Ceru, ka Jums klājas labi.
Jūsu Mišels
28.08.
Oļģerds Grosvalds saņem otro vēstuli no Stellas Kasterinas. Noprotams, ka viņa ir bēgle no Padomju Krievijas, kurai tur palikusi māte un kura caur diplomātisko pārstāvniecību mēģina ar viņu sazināties. Līdzīga situācija ir arī Grosvaldu ģimenē – Krievijā atrodas vecākā meita Mērija ar ģimeni, un Grosvaldiem nav iespēju ar viņiem sazināties – arī lai nepakļautu aizdomām vai nepatikšanām par sakariem ar Rietumiem un Latvijas valsts oficiālajiem pārstāvjiem. Pirmās paciņas ar siltām drēbēm un kafiju Mamiņa savai meitai no Stokholmas nosūtīs ar citu cilvēku starpniecību.
28/8
18 Piccadilly Arcade
Dārgais Ožjē,
Liels paldies par jūsu vēstuli un par visu, ko esat gatavs manā labā darīt. Mani tomēr māc bažas, ka manai mātei varētu rasties nepatikšanas, ja viņa saņems vēstules pa pastu, un es Jūs lūdzu glabāt vēstuli, kuru Jums aizsūtīju, un nosūtīt to tikai tad, kad ir iespējama oficiāla un drošāka korespondence, un es Jums lūdzu, dariet man zināmu, tiklīdz Jums būs diplomātiskie kurjeri uz Petrogradu un vai Jūs varat būt tik laipns un ar tiem nosūtīt vēstuli manai mātei.
Es, zināms, nevainoju Jūs par to, ka dzēsāt kompromitējošās rindiņas, un, lūdzu, pieņemiet manus draudzīgos sveicienus un pateicību.
Stella Kasterina
