#Grosvaldi1920. Grosvaldu ģimenes tēvam Frīdriham aprit 170. gadskārta

Decembra sākumā par Grosvaldu ģimenes notikumiem liecina gan ieraksti presē latviešu un vācu valodā, gan Margarētas dienasgrāmata, gan vēstules – starp ģimenes locekļiem un no paziņām pienākušās. Laikraksts “Sociāldemokrāts” ziņo par zināmām problēmām saistībā ar siļķu iegādi, kurā iesaistīts Latvijas sūtnis Skandināvijā Frīdrihs Grosvalds. Frīdrihs ir arī decembra jubilārs – 13. decembrī Grosvaldu ģimenes tēvs svin savu dzimšanas dienu (šogad viņam apritētu 170 gadu).

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Projekts turpinās ar 2020. gadā, sekojot Grosvaldu gaitām 1920. gadā.

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

Avīzes ziņo arī par jaunā latviešu gleznotāja, modernista Jēkaba Kazaka neseno nāvi un aprakstā par viņa dzīvi un mākslu neizbēgami tiek pieminēts arī Džo – kurš bijis ļoti nozīmīgs Kazaka mākslinieciskās izteiksmes veidošanās procesos. Margarēta nepagurstoši raksta – gan darba lietas, gan vēstuli brālim (neaizmirstot par drīz gaidāmajiem svētkiem, rakstot, ka “tad sūtīšu ar viņu Tavu svētku kravati – tikai ļoti baidos, vaj būs Tev pēc prāta”), gan savai dienasgrāmatai stāsta par interesanto, nesen izlasīto grāmatu, jauniem zābaciņiem un Londonā uzsnigušo sniegu. Oļģerds tiekas ar Francijas Ministru prezidentu, noteikti priecājas par māsas rūpēm un sirsnīgo vēstuli, gan arī saņem ziņas, ka viņa pulkstenis ticis salabots pie šveiciešu pulksteņmeistariem un drīz jau atkal būs viņa rīcībā.

01.12.1920.15.12.1920.

2. decembris

Laikraksts “Sociāldemokrāts” 2. decembrī ziņo par 30. novembrī notikušās Satversmes Sapulces sēdes galvenajiem jautājumiem. To vidū arī informācija par noslēgtiem līgumiem, kuru vidū izceļam divus – par dzelzceļu piederumu piegādāšanu, kā arī t.s. “Siļķu lietu”, kurā iesaistīts Fridrihs Grosvalds.

Sociāldemokrāts, 02.12.1920

Satv. Sapulces sēde 30. nov.

[..]Par noslēgtiem līgumiem revīzijas komisija nodod sekošus atzinumus:

Lietā ar “International Corporation” par dzelzceļu piederumu piegādāšanu - pirkums principā vēlams; nauda izdota bez līguma, pie tam nav ievērotas ne mazākās likumā un valsts darbības praksē noteiktās formalitātes. Pie tam nauda izmaksāta tad, kad mūsu priekšstāvis aizrādījis par firmas nepietiekošo solidaritāti. Nauda nav ne ar ko nodrošināta. Lieta nodota prokuratūrai. No ministriem naudu pārveduši Meierovics un Hermanovskis. [..]

Siļķu lieta: siļķes iepirktas tāda daudzumā, kas pārsniedz valsts patēriņa prasības un arī iedzīvotājiem neparastas zortes. Siļķes pārvestas nevajadzīgi steidzīgā kārtā un uz svešiem kuģiem, kamēr Latvijas kuģi gulējuši dīkā. Lieta nodota prokuratūrai. Līgumu parakstījis sūtnis Zviedrijā: Grosvalds.

3. decembris

Decembra sākumā laikrakstā “Sociāldemokrāts” lasāms raksts, kas veltīts tik tikko mūžībā aizgājušajam latviešu māksliniekam Jēkabam Kazakam (1895. gada 18. februāris – 1920. gada 30. novembris). Pavasarī pieminējām Jēkabu Kazaku Rīgas mākslinieku grupas izstādes sakarībā; viņš bija viens no daudzsološākajiem latviešu māksliniekiem modernistiem. Tai brīdī tika minēts, ka izstādē aplūkojami arī pāragri aizgājušā Džo darbi, tagad viņam seko arī Kazaks. Ja Grosvalds latviešu mākslā aizsāka bēgļu un strēlnieku tematiku, tad Kazaks bija izcilākais šīs līnijas turpinātājs.

Jēkabs Kazaks “Bēgļi”, 1917.

Sociāldemokrāts, 03.12.1920

Teātris un māksla

Jēkabs Kazaks (1895-1920)

Neizprotami agri, kā ļaunas varas aizrauts, aizgāja gleznotājs Kazaks. Kas zaudēts, to tagad zin un saprot tikai nedaudzi - vēl tauta un māksla nav vienotā tuvumā. Pavisam jauns mirst Kazaks, savā 25 dzīvības gadā. Un lai gan gleznotāji attīstās un formējas lēni, Kazaks savā īsā darbā bija jau atradis savu īpatnējo ceļu un viņa mākslinieciskais raksturs bija iezīmēts lielos vilcienos. Viņš bija viens no spēcīgākajiem jaunās mākslas nesējiem pie mums. [..]

Pazīstams viņš top no rudens retrospektīvās izstādes, bet it sevišķi no Rīgas mākslinieku grupas aprīļa izstādes, kur viņa lineāri ritmiskās gleznas un akvareļi pauzdami jaunu, nacionālu spēku saistīja pie sevis. [..]

Mūsu glezniecība… Viens pēc otrai aiziet gleznotāji jauni - Matvejs, Kalve, Romans, Stenders, Grosvalds, arī Ūders un Rozentāls nomirst bez laika. Un tagad Kazaks… Viņi parādās, lai zinām, ka spējusi radīt tauta, parādās pirmos raksturojumis un aiziet. Vaj tikai caur likteņa nežēlību lai to izskaidrojam un savas vainas negribam redzēt?

Jēkabs Kazaks “Cirkā”, 1918.

9. decembris

Margarēta raksta brālim, mazliet “caur puķēm” stāsta par to, cik daudz rakstu darbu, prāto, kā nosūtīt svētku dāvanu – kravati, baidoties, vai tā brālim patikšot. Margarēta sirsnīgi, pavisam nedaudz pavelk Oļģerdu uz zoba par mūžīgo laika trūkumu, kā arī visādi citādi demonstrē savu labo humora izjūtu.

9/12/20.

Mīļo Olģertiņ,

Jau sen taisos Tev piesūtīt vienu vēstuli, kas priekš Tevis atnāca - lūdzu saki man, kas to raksta. Man tas interesē tamdēļ, ka Gailītim* pienāca vairākas tādas pašas, kuras aizsūtīju uz Rīgu viņam. Bez tam sūtu Tavus izgriezumus - les sauvages ar zīda zeķēm ir debešķīgs raksts! Tev gan nav jābrīnās par manu rokrakstu - es domāju, ka man būs drīz writers cramp! Mums pienākušas naudas izmaksas no Rīgas un Sir George paģēr, ka es visiem amerikāņiem sūtu paziņojumus. Tas jau ir vajadzīgs un labos mūsu reputāciju, bet kā ir ap sirdi un sevišķi ap roku, kas ir rakstījis 38 naudas vēst. Blakus visām tekošām darīšanām, to Tu vari iedomāties. Manas vēst. ir novilktas uz rotatora, bet katrai ar roku kas jāraksta iekšā - labi būs, kad būs izdarīts. 

Man nupat zvanīja  Nicolas, kurš te vienu vakar bija atnācis. Viņš taisās braukt pie Tevis un lūdza man Tev teikt, kas būšot ap 19.decembri Parīzē. Ja nedabūnu no Tevis dzirdēt, ka Tu atbrauksi pats, tad sūtīšu ar viņu Tavu svētku kravati - tikai ļoti baidos, vaj būs Tev pēc prāta. Es gan pirku “kreveti” labā veikalā un maksāju dārgi - bet nekad nevar zināt, kas jums patīk, un sevišķi melnās adītās priekš manis visas vienādas. Tev vajadzēs apmierināties ar labo gribu.

Tavas vēstules aizvien ir jauki pastrīpotas un es vienādi klusi priecājos, kad  Tu pastrīpo ar lineālu, ka Tev nemaz neesot laika - lineālu paņemt vienādi atliek kāds brīdis. - Par gādību attiecībā uz pulksteni pateicos - ceru viņu drīz saņemt. Es sev tagad pirkšu modinātāju - tā tad Tev šis man vairs nebūs jādāvina. Ka N. kundze** ir “balagans” - es ticu - bet tik jauku vārdu varēji tikai Tu izdomāt. - Lai dzīvo mūsu draudzība, un lūdzu aicini mani uz Tavām kāzām. Z.A.M. brošūru esam saņēmuši - arī mani vecie šveicieši aizkustināja. Bet neviļus bij jādoma par Ženēvas labo sabiedrību, kura tik silti uzņēma K. kundzi***. Paldies par visām avīzēm un Leygnes vēstuli - bet viņi tomēr paliek suņpurņi un matēži ar savām frāzēm - mūsējie te mazākais cieš klusu un pat nepateicas par pateicības rakstiem un telegramām, bet par to arī neliekuļo tik stipri. Saņēmu arī Suttas grāmatas - cik jauki viņas bij iepakotas, to nevaru ar vārdiem izteikt - lūdzu nododi manus komplimentus Simsonam. Man bij maza decepcion, kad redzēju, kas iekšā, jo biju cerējusi uz kādu romānu - bet iekapojums bija skaists. 

Daudzas mutes no Margarētas (pagaidām 2.sekretāre)

*Markuss Gailītis (1882-1942) - Latvijas politiķis, sabiedriskais darbinieks, 1920.gadā ievēlēts Satversmes sapulcē no Bezpartejisko bezzemnieku un mazsaimnieku grupas saraksta; strādājis līdz 1922.gadam, kad Satversmes sapulce beidza darbību

**iespējams, Nukša kundze - Latvijas sūtniecības Parīzē sekretāra Mārtiņa Nukšas sieva

***Ķeniņa kundze - Latvijas Pagaidu valdības diplomātiskā pārstāvja Polijā Ata Ķeniņa sieva

12. decembris

Margarēta izlasījusi britu zinātnieka un rakstnieka grāmatu, kurā viņš, kurš ticēja pēcnāves dzīvei, apraksta, kā īpašos seansos viņi ar sievu spējuši sarunātos ar savu Pirmā pasaules kara laikā bojā gājušo dēlu, kurš sarunās stāstījis par dzīvi garu pasaulē. Labi noprotams, kāpēc Margarētai šī grāmata interesējusi. Viņa arī iegādājusies jaunus zamša zābaciņus, bijusi uz “Sapni vasaras naktī” un – priecājusies par Londonā uzsnigušo sniegu!

Margarēta Grosvalde #diary

12.12.

I have read Sir Oliver Lodge’s “Raymond” and must admit it comforted me. Sanders has left for Riga – after going to Anna’s [the Swiss maid’s] door one night. I admired the posters at the White City Advertising Exhibition and got suede boots as I was fed up with people staring at my feet – now they only stare the more. Madame and I saw the Midsummer Night’s Dream with very modern music. This morning the Park was beautiful in a coat of snow – I got quite sentimental over it.

Sir Oliver Joseph Lodge

13. decembris

Grosvaldu ģimenes tēvam Frīdriham Grosvaldam šajā dienā aprit 170 gadu.

Frīdrihs Grosvalds

Frīdrihs Grosvalds dzimis 1850. gada 13. decembrī Šķirstiņu muižas dzirnavās, Viļķenes pagastā. Mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā un studējies tieslietas Tērbatā, vēlāk Pēterburgā. No 1875. - 1878. gadam strādājis Pēterburgas tieslietu ministrijā. 1878. gadā pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur darbojies kā advokāts un vēlāk kā zvērināts advokāts tiesā. No 1901. gada bijis Rīgas pilsētas domnieks, 1906. gadā arī deputāts Krievijas valsts Domē; darbojies arī Rīgas Advokātu padomes valdē un piedalījies Juristu biedrības dibināšanā 1911. gadā. No 1886. gada līdz 1919. gada augustam bijis Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks - viņa vadībā tika izveidota Rīgas Latviešu biedrības Derīgo grāmatu nodaļa, iekārtota plaša etnogrāfijas izstāde, nodibinātas lauksaimniecības, ārstniecības, valodniecības u.c. nodaļas. Viņa vadībā 1908. gadā uzcelta arī jaunā biedrības nama ēka, kas pazīstama arī šodien. No 1912. līdz 1918. gadam bijis Rīgas pilsētas valdes loceklis. 1919. gadā Frīdrihs Grosvalds tika nozīmēts par Latvijas valsts sūtni Skandināvijis valstīs, tad viņš pārcēlies uz Stokholmu, kā arī atteicies no Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka amata. Pēc Latvijas atzīšanas de iure 1921. gadā Frīdrihs Grosvalds līdz 1923. gadam bijis pilnvarots ministrs Skandināvijas valstīs. Par savu diplomātisko darbību viņš ticis apbalvots ar Zviedrijas un Norvēģijas valstu augstāko ordeņu lielkrustu. Pēc amata atstāšanas atgriezies Rīgā, kur miris 1924. gada 8. aprīlī, apbedīts Rīgas Lielajos kapos.

Frīdrihs Grosvalds ar sievu Mariju 1888. gadā.

Frīdrihs Grosvalds ar bērniem Jāzepu un Margarētu 1911. gadā

Frīdrihs Grosvalds ar sievu, meitām Mēriju un Līnu un Mērijas bērniem 1913. gadā.

Frīdrihs Grosvalds ar bērniem Jāzepu un Līnu 1916. gadā.

13. decembris

Laikrakstā “Latvijas Sargs” 11. decembrī latviešu valodā un laikrakstā “Libausche Zeitung” 13. decembrī vācu valodā publicēta ziņa par Francijas attiecībām ar Latviju.

Franču valdība ziņo mūsu ministru prezidentam, ka latviešu preses aizdomas par Francijas nelabvēlīgo izturēšanos pret Latviju, sakarā ar kavēkļiem pie jauno valstu uzņemšanas Tautu Savienībā, esot nepamatotas. Franču valdība caur savu priekšstāvniecību Rīgā apliecina, ka Francijas simpātijas pret latvju tautu nav mainījušās, un ka Latvija arī uz priekšu atradīs atbalstu Francijā. Arī Francijas ministru prezidents Leigs tādā pat garā izteicies par Francijas attiecībām pret Latviju sarunā ar mūsu sūtni Parīzē O. Grosvaldu.

14. decembris

Oļģerds saņem vēstuli no laba paziņas un Latvijas pilnvarotā pārstāvja Šveicē Jāņa Seska*, kurš palīdzējis Oļģerdam pulksteņa labošanas jautājumā – pie izcilākajiem šveiciešu pulksteņmeistariem.

Bernē, 14. XII 1920

Hotel Favorite

[Saņ. 17.12.20; Atb. un nauda nosūtīta 18.12.20]

Cher Amic, 

Vakar biju pie pulksteņtaisītāja un tam samaksāju še kvītē un garantijā zīmēto summu 119.50 šveices franku. Uz kvītes garantēts, ka pulkstens kārtīgi darbosies vismaz trīs gadi.

Negribu apgrūtināt citus ar šo sūtījumu, bet par to lietu runāju ar pašu izlabotāju, kurš man apsolījis viņu Jums nogādāt visdrīzākā laikā. Ceru, ka nākošās dienas jau pulksteni saņemsiet. 

Šodien plkst 2 nobraukšu uz Ženēvu, kur palikšu, kā domājams, līdz T. līgas sēdes beigām. No turienes par kopiespaidu Jums raktīšu.

Sirsnīgus sveicienus no manas sievas un manas puses -

Jūsu JSesks*

1 Piel. kvīte par 119.50 šv.fr. un garantija uz 3 gadiem

Jānis Seskis

**Jānis Seskis (1877 - 1943) - skolotājs, Latvijas diplomāts, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis (1917-1918), Parīzes miera konferences delegāts (1919), Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1920-1940); no 1920. gada jūnija līdz 1921. gada janvārim - Latvijas pilnvarotais pārstāvis Šveicē

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt