#Grosvaldi1920. Ģimenes mieru izjauc ziņa par Džo slimību – spāņu gripu

1. februārī tieši pirms 100 gadiem 28 gadu vecumā nomirst Jāzeps Grosvalds, viens no izcilākajiem latviešu modernisma aizsācējiem mākslā. Par slimības gaitu un Grosvaldu ģimenes pārdzīvojumiem šajā laikā plašāks ieskats rodams janvāra otrās puses dokumentos.

Dzīve rit savu gaitu, māmiņa Marija no Stokholmas vēstulē ironizē par papiņa Fridriha valodu zināšanām, vecākā māsa Mērija svin dzimšanas dienu tālu Krievijā, Jāzeps mēģina izkārtot vizīti brālim Oļģerdam pie Lielbritānijas ārlietu Valsts sekretāra. Marija Luīze Nukša lūdz Oļģerdam nodot vēstuli viņas vīram Mārtiņam Nukšam. Bet pēkšņi satraucošas Oļģerda vēstules uz Stokholmu un Londonu ziņo, ka saslimis Džo, šķitis, ka tikai bronhīts pēc ceļojuma, tomēr kļuvis sliktāk un bijis jāievieto slimnīcā. Dienu no dienas ziņas un telegrammas ģimenes mieru izārda arvien vairāk. Tikai mēneša beigās top zināma Džo slimības diagnoze – spāņu gripa.

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Projekts turpinās ar 2020. gadā, sekojot Grosvaldu gaitām 1920. gadā.

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

13.01.1920 - 31.01.1920

14. janvāris

Marijas vēstule dēlam Oļģerdam atklāj interesantas tā laiku ārlietu dienesta aizkulises, prasības legāciju un sūtniecību darbiniekiem, atklājot un ironizējot par vīra Frīdriha vājajām valodu zināšanas, kā piemēru atstāstot gadījumu, kur Frīdrihs Mariju stādījis priekšā kā “savu vīru”. Marija apraksta jaungada sagaidīšanu, īpašs notikums bijis kabarē apmeklējums. Izrādās, ka tā ir pavisam pieklājīga vieta! Māmiņa raizējas par Margarētu, kas ilgāku laiku nav rakstījusi vēstules.

14.01.1920

No: Marija Grosvalde

Kam: Oļģerds Grosvalds

Dārgais Ožjē! Paldies par “Le Temps”, es esmu tik lepna un apmierināta par to kas mēs pašlaik esam – Eiropas kultūras aizstāvji. Tā ir laba propaganda, labāka nekā tā, ko izmanto Melina* kungs (tēva un Kēmana protežē), kurš mūs garlaiko ar saviem rakstiem. Tēvs ar viņu viesojās pie viņa Eminences Upsalas Erzbischof**. Es ļoti ceru, ka Jūs esat uzskaitījis visas jūsu valodas Dienstliste***, runa ir par, to lai parādītu sūtņu un sekretāru spējas, un tas ir svarīgi arī, domājot par algām. Tēvs uzrakstīja “pietiekoši” franču [valodas zināšanas] pēc tam, kad viņš bija mani stādījis priekšā vikontam kā “savu vīru”****. Viņš mēģina rakstīt vēstules, veicot jūsu vēstuļu atbilžu rakstīšanas darbu utt.

Mūsu nedēļa tiešām ir piepildīta ar darīšanām un apmeklējumiem. Ukraiņi ir живчики***** un ļoti mums pieķērušies, mēs pavadījām 31. decembra vakaru Rojālā ar du Champ– pēc tam bijām teātrī un Sesīlā, visbeidzot bijām ielūgti pie viņiem ar kādu ministru un tā sievu no Ukrainas un pašās beigās es pirmo reizi savā dzīvē biju kabarejā!!! Fēniksā, tā ļoti pieklājīga vieta, es biju gaidījusi pavisam kaut ko citu! Nākamajā dienā viņi visi bija pie mums uz lenču. Redzi, darba pilnas rokas. Mēs rakstām un runājam kā Bābeles tornī. Līna bija slima, saaukstējusies, viņai būs astoņas brīvas dienas, kuras viņa pavadīs Orē.

Nudien es pagalam saputrošos ar valodām un kļūšu par typewriter******. Tikai žēl, ka man nemaksā algu, man tiešām ir pamatīga slodze. Kurš smejas??? Figaro te, Figaro tur, pārrakstīt, pārbaudīt, maksāt, iereģistrēt – un vieni vienīgi pārmetumi, bieži vien ļoti, ļoti nepamatoti. Es brīnos, ka es nenoģību pie ukraiņiem, tēvs man automobilī uztaisīja tādu scēnu, ka es ierados ar plankumiem uz sejas utt. Un kāpēc!! Dēļ šī Melina un kādas šaubīgas dāmas, kura vienmēr ir klāt. Viņam šķiet, ka es esmu augstprātīga un, ka man nav ne mazākās līdzcietības. Man jābūt ļoti pacietīgai un savaldīgai.

  – Ardievas – man nav ziņu no Marg. [Margarētas] jau divas nedēļas, mani māc bažas, ka viņa varbūt ir saslimusi.

 

* Zviedrijas pavalstnieks kapteinis Gesta Melins savā laikā ņēma aktīvu dalību Latvijas atbrīvošanas cīņās. Karam izbeidzoties kapteinis Melins aizbrauca uz Zviedriju, tur uzturot dzīvus sakarus ar sūtniecību un Latviju, publicējis daudz rakstus Latvijas un Zviedrijas presē.

**Erzbischof vāc. – arhibīskaps

***Dienstliste vāc. – dienesta lapā 

**** mon mari fr. – savu vīru

***** Живчики ukr. – šajā kontekstā “iedzīvojušies” vai “pielāgojušies”.

****** Typewriter angl. – mašīnrakstītāju.

No franču valodas tulk. Simona Sofija Valke

16. janvāris

Vēstules uzmetums, ko Džo raksta Lielbritānijas vēstniecībai Parīzē, lai lūgtu izkārtot brālim Oļģerdam vizīti pie ārlietu Valsts sekretāra.

Hotel Ritz

Place Vendome

Paris

16th January

1920

Sir, 

two days ago I wrote you a letter addressed to the British Embassy in Paris which I fear might not have reached you. Not having met you at the hotel I therefore have the honour to repeat what wrote in the letter, namely to request you to let me kindly know at what time the Secretary of The Diplomatic Representant of the Lettish. Monsieur O. Grosvald would be very glad to be received by the Secretary of State for Foreign Affairs. Monsieur O.Grosvald is desirous to discuss the Question of the Baltic League and the political Situation in Latvia. You would oblige me very much informing me at what time it would please his Excellency to see Mons. O.G.

I am, 

Sir, 

Your most obedient servant

First Secr. of the Lett. Leg.

Address etc.

21. janvāris

Šodien dzimšanas diena Mērijai Vilhelmīnei Dorotejai Grīnbergai (dz. Grosvalds, 21.01.1881) jeb Mērijai vecākajai!

Publicējam fragmentu no Mērijas Grīnbergas vecākās atmiņām par dzīvi Krievijas kolonijās 1920. gada ziemā.

"Pa baltu sniegu zem mirdzošām zvaigznēm mēs gājām uz baznīcu. Sakristeja bija pārpildīta. Bērnu koris nostājās pie altāra. Uzkrītošs bija savādais apģērbs. Dažas kleitas bija pašūtas no dzelteniem aizkariem, citām bizēs bija dzelteni balti melna Georga ordeņa lente. Dažām sievietēm kā galvas lakati bija brīnišķīgi ķeizara damasta. Toreiz laukos ne sevišķi tālu no pilsētas valdīja maiņas tirdzniecība. Pilsētnieki priecājās visu, kas nebija nepieciešams, mainīt pret maizi, sviestu vai gaļu. Tā es vēlāk šai kolonijā kādā mājā ēdu skābu putru no mazas brīnišķīgas bļodiņas ražotas ķeizara porcelāna fabrikā. Kad es paslavēju skaistās bļodiņas, saimniece apmierināta teica: “Jā, šie raibie, brīnišķīgām rozēm rotātie trauki ir stiprāki par tiem vienkāršiem. Es nesen iemainīju sešas gabalus pret divām mārciņām sviesta.” Kādā citā kolonijā saimniece man prasīja padomu, vai viņai damasta galdautu varbūt labāk sagriezt par palagiem. Man nācās pielietot visu spēku, lai viņa šo nenovērtējami skaisto galdautu paglabātu un vēlāk pārdotu kādam kolekcionāram par augstu cenu. Laukos plauka maiņas tirdzniecība, bet Pēterburgā tirgus laukumos stāvēja visādu profesiju pilsētnieki un piedāvāja veļu un visu ko citu. Tā bīskapa Freifelda kundze Ziemassvētku laikā no kādas somu zemnieces par niķeļa kafijas kannu saņēma speķa gabalu. Tēvs* man arī vienreiz teica, ka tirgū sievietes pārdod visu ko un man arī vajadzētu iet. Bet es atteicos un tas arī nenotika. Dievs mums vienmēr palīdzēja. Reiz, kad mājās vairs nebija maizes, atvērās durvis un Zariņš atnesa skaistu apaļu maizi."

*Tēvs – domāts Mērijas Grīnbergas vīrs, mācītājs Jānis Grīnbergs.

Mērija Grīnberga ar meitu Mēriju un dēlu Emanuelu

23. janvāris

Vēstule Oļģerdam Grosvaldam no Marijas Luīzes Nukšas ar lūgumu nodot sūtījumu viņas vīram Mārtiņam Nukšam*.

Marseļa, 1920. gada 23. janvārī

Godātais kungs,

mans vīrs raksta, ka jūs esat Latvijas pārstāvis Parīzē. Es nudien Jūs apsveicu un ļoti priecājos, ka Jums, tāpat kā visai ģimenei, ir lieliska veselība. Tikai jūsu brāļa kungs šobrīd ir nedaudz apslimis, bet es ceru, ka viņa slimība neradīs nopietnākas sekas. Nododiet viņam manus vislabākos vēlējumus. Es sūtu Latvijas pārstāvniecībai vēstuli savam vīram, esiet tik laipns un nododiet viņam to, ja viņš joprojām atrodas Parīzē, pretējā gadījumā es būtu ļoti pateicīga, ja jūs to nosūtītu viņam uz Kambrē.

Sūtu Jums laipnākos sveicienus.

M. L. Nouksh

Benedeti krastmalas bulvāris 6 (6 Boulev. De Bénédetty Corniche), Marseļa

Mārtiņš Nukša

 *Mārtiņš Nukša 1914. gadā apprecējās ar francūzieti Mariju Luizi Sostenu, dzimusi 1888. gadā (1941-1956 izsūtījumā Sibrīrijā). Ģimenē bija dēls Andrejs Jānis, dzimis 1924 (1941-1956 izsūtījumā). Sieva un dēls 1960. gados izceļojuši uz Franciju.

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā Mārtiņu Nukšu apcietināja un izveda uz Soļikamskas soda nometnēm. Pēc sevišķās apspriedes 1942. gada 18. aprīļa lēmuma "par aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību" nošauts 1942. gada 17. maijā.

Mārtiņš Nukša 1908. gadā beidza Rīgas politehniskā institūta Arhitektūras fakultāti, pēc viņa projekta celtas ēkas Rīgā un provincē. No 1916. līdz 1918. gadam bija Sevastopoles pils arhitekts, 1919. gadā strādāja par Marseļas pils arhitekta palīgu. Mārtiņš Nukša 1920. gada februārī sāka strādāt Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā Parīzē, vēlāk bija ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Polijā, Rumānijā, Austrijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā u.c. Mārtiņš Nukša 1920. gadā dzīvoja Marseļā. Bijis studentu korporācijas Talavija filistrs! Kopš 1920. gada februāra sāk pildīt Jāzepa Grosvalda pienākumus, kļūstot par I šķiras sekretāru sūtniecībā Parīzē.

Pēc M.Nukšas projektiem tika uzbūvētas gandrīz 20 vairākstāvu mūra dzīvojamās mājas. To skaitā:

Elizabetes ielā 21a (1910. gadā), kas piederēja pašam arhitektam,

Strēlnieku ielā 1 un 2 (1911),

Tērbatas ielā 38 (1910) u.c.

Brīvības bulvāris 32 (1912) (fon Tranzē - Rozeneka nams, Sakta)

Stabu 47 (1912)

26. janvāris

Oļģerds beidzot pastāsta māsām par brāļa Jāzepa slimošanas gaitu un šobrīdējo nopietno situāciju. Saslimis ir arī legācijas darbinieks Parīzē Ernests Girgensons.

Kam: Margarēta Grosvalde, Līna Grosvalde

No: Oļģerds Grosvalds

Parīze, 1920. gada 26. janvārī

Dārgā māsa,

Šajās dienās es esmu ļoti aizņemts, tāpēc ka mūsu Pārstāvniecībā ir divi slimnieki, viens ir kapteinis Girgensons un otrs ir Džo. Līdz šim es nedomāju, ka ir nepieciešams jūs brīdināt, jo Džo slimība, kas sākās pirms nedēļas, neizskatījās nopietna. Es uzskatīju, ka tas ir tikai bronhīts. Bet kopš aizvakardienas temperatūra ir uzkāpusi diezgan augstu un bija nepieciešams viņu aizsūtīt uz slimnīcu.

Šajā slimnīcā ir pāris labu ārstu un kāda medmāsa, latviete, Mella Krastiņa, kura ļoti rūpējas par viņa ārstēšanu, viņa ir ļoti apzinīga un apgūst savu arodu jau trīs gadus. Viņa rīkojas pēc labākās sirdsapziņas, lai apkoptu vājinieku.

Ārsts konstatēja, ka Džo ir gripa, bez komplikācijām, ne plaušās, ne sirdī, ne smadzenēs. Tomēr viņš ir nopietni slims un pats par sevi saprotams, ka viņam būs jāpaliek diezgan ilgu laiku slimnīcā, lai pilnībā atgūtu spēkus.

Neuztraucieties, viss, kas darāms, tiks izdarīts. Es katru pēcpusdienu dodos uz slimnīcu, un slimnieks pats man vakar teica, ka viņš esot pilnīgi apmierināts ar medmāsu un slimnīcu. Pašlaik viņam vēl nevar rakstīt, jo tas viņu pārāk satrauktu.

Ja būs kādas izmaiņas viņa veselības stāvoklī, es jūs nekavējoties brīdināšu, nosūtot telegrammu.

Ceriet uz labāko.

Pašlaik viņš tiek ļoti labi ārstēts.

Es diemžēl nevaru daudz rakstīt. Tā kā ir šie divi slimnieki, un no otras puses ir jākārto daudz lietu, es esmu visu dienu aizņemts un man nav brīva laika.

Draudzīgi un laipni sveicieni.

28. janvāris

No: Margarēta Grosvalde

Kam: Oļģerds Grosvalds

28.1.20.

Mīļo Oļģertiņ,

Paldies par Tavu vēstuli. Viņa mani gan šausmīgi uztrauc un es esmu neaprakstāmā stāvoklī, bet labi, ka Tu atrakstīji. Tagad tikai trīcu katru reiz, kad kāds nāk, jo gaidu telegrammu. Kad nebūtu tik daudz šausmīgu gadījumu ar gripi, tad nebūtu ko uztraukties. Un kad es būtu tur, tad arī būtu mierīgāka. Bet ko tur runāt. Tu jau vari iedomāties, kā man ap sirdi – es gribēju Tev prasīt, vaj Tev nevajag naudas priekš slimnīcas? Es katru acumirkli varu sūtīt 20 mārciņas, kuras man ir mājās, un varu dabūt vairāk. Lūdzu ziņo man, kad vajag, es būtu tik laimīga, kad varētu kautko darīt, un man bailes, ka jums abiem naudas nav. Soli man, ka Tu prasīsi, kad Tev vajag.

Visas manas domas ir pie jums, un visa mana sirds.

Tava Margarēta.

 

Džo slimība te atslābst, te saasinās… Oļģerds optimistiski izklāsta, cik labi Džo tie aprūpēts, tomēr ģimenē spriedze pieaug...

Kam: Līna Grosvalde, Margarēta Grosvalde

No: Oļģerds Grosvalds

28.01.1920

Paris, le 28 janvier

1920.

Mīļā māsa,

No tā laika, kad es Tev rakstīju (26. janvāra) pirmo reizi par Joe slimību, nekādas lielas pārmaiņas nav notikušas. Temperatūra no 40,3 ir paldies Dievam nokrituse uz apm.38, bet viņš zināms ir ļoti vājš. Ārsti nav varējuši sākumā pareizi definēt viņa slimību. No sākuma domāja, ka ir gripa, tad definēja, ka ir tīfs, pie kam vēl nāk klāt dzeltenā kaite, kura stāv laikam sakarā ar viņa agrāko aknu slimību. Hospitālī viņš tiek ārkārtīgi uzmanīgi un apzinīgi kopts no Krastiņ jaunkundzes un diviem labiem ārstiem. Viņa daba ir ļoti stipra un sirds strādājot labi, tā ka vajag cerēt visu labāko. Tiek darīts viss, kas tikai iespējams. Es domāju arī uz priekšu rakstīt un neuzbudināt Jūs ar telegrammām. Ārsti nevēlas lai viņu bieži apmeklētu un tā es varu iet tikai ik 2 dienas. Daudz palīdzējuse pie kopšanas Bērziņ kundze un arī es no visas sirds daru to, ko tik spētu, ja es tikai varētu kaut kā palīdzēt.

Tagad ir noskaidrojies, pēc asins analīzes, ka viņam tīfs nevar būt, bet gan gripe un dzeltenā kaite. Pūlēšos pēc iespējas daudz rakstīt, kaut gan caur šo slimību tagad būšu ārkārtīgi ar darbiem apkrauts un nezinu, kā man izdosies visus darbus labi vadīt. Rakstu šo vēstuli reizē uz Stokholmu un Londonu.

Ar sirsnīgākiem sveicieniem,

Oļģerts

 

28.01.1920

Kamēr Jāzeps Grosvalds jeb Džo svaidās karsonī slimnīcā, tikmēr turpat Parīzē tiek atklāta Neatkarīgo mākslinieku biedrības (“Salon des Indépendants”) izstāde muzejā un izstāžu zālē Grand Palais. Jāzeps Grosvalds šajā izstādē tika prezentēts ar trim Austruma cikla eļļas gleznām (skatīt izgriezumu no kataloga).

28. janvārī tika atklāti vairāk nekā trīs tūkstoši darbu, no kuriem liela daļa bija kubistu gleznas. Pirmo reizi izstāde notika Grand Palais des Champs-Elysées. Izstāde notika no 28.janvāra līdz 29.februārim.

Šī izstāde mākslas vēsturē iezīmīga ar to, ka kubisti mēģināja atgūt pirmskara statusu avangarda mākslā un apsteigt dadaistus. Taču dadaistiem bija viltīgs plāns, Tristans Carā un Andrē Bretons noīrēja lielu auditoriju Grand Palais, un izplatīja skrejlapas un plakātus, kur tika solīts, ka 5. februārī viesosies pats Čārlijs Čaplins. Pūlis sadrūma, kad Čaplins (kurš pat nezināja par notikumu) tā arī neparādījās, bet Carā tam bija gatavs: viņa grupa no skatuves atspēkoja pūļa apvainojumus. Aizvainojošais notikums, par kuru liecināja cienījamākie kubisti, aicināja uz dedzīgu nosodījumu, pasludinot Dadu par negantību.

Latviešu mākslas vēsturē faktam, ka Jāzepa Grosvalda darbi šeit izstādīti, īpaša uzmanība nav tikusi pievērsta, vien rodama neliela norāde Eduarda Kļaviņa monogrāfijā “Džo”. Tomēr uzskatām, ka šis ir būtisks notikums gan tāpēc, ka šī bija pēdējā izstāde, kur Jāzepa darbi tika izstādīti viņa dzīves laikā, dažas dienas pirms viņa nāves, gan tāpēc, ka šajās Neatkarīgo mākslinieku salona izstādēs gadu gaitā zināmi vien daži latviešu mākslinieki, kas izstādījuši savus darbus.

Piedevām, vienā no laikrakstiem (L’Avenir) publicēta arī recenzija par šo izstādi, starp citiem māksliniekiem pieminot un raksturojot arī Jāzepa devumu.

“Tālāk, lūk, Levasēra (Levasseur) “bildes”. Pārsteidzoša reālisma Leskoezeka (Maurice Le Scouëzec) meiteņu studijas, bet vai tikuma sargi necels traci? Grosvalds mums rāda Austrumus pavisam jaunā gaismā, spēcīgi tēlotus ar melno krāsu Marokā, un arī pelēko, kas līdzinās Pēra Kroga (Per Lasson Krohg)  pelēkajam tonim, turpretī Levina (W. A Lewins) un Lantreija (Lantreuil) ainavas izvietotas ap Anrī Franka (Henri Franck) gleznām “Peldētājas” (les Baigneuses) un “Apļa deja saulē” (la Ronde au soleil).”

Pieejama arī īsa 1920. gada filmiņa no izstādes atklāšanas:

 

29. janvāris

Beidzot noteikta diagnoze Džo saslimšanai – spāņu gripa!

No: Oļģerds Grosvalds

Kam: Margarēta Grosvalde

29.janvārī, 1920

Nupat biju atkal slimnīcā un izrunājos ar ārstu un žēlsirdīgo māsu. Slimnīcu sauc "La Montagne" un viņa atrodas Courbovois, Parīzes priekšpilsētā, mierīgā vietiņā. Krastiņ jkdze, kura viņu kopj, ir ļoti simpātiksa un apzinīga māsa. Viņa pastāvīgi atrodas pie Joe, dienu un nakti un iet tikai dienā drusku gulēt, kad viņa par daudz noguruse. Tad atkal cita māsa paliek pie viņa. Ārsts ir jauns un nopietns cilvēks un atstāj labu iespaidu. Ārsts tagad uzstādījis diagnozu: Joe saslimis ar spāniešu gripi*, kas ir infekcijas slimība un neceļas no saaukstējuma vaj kādas neprātības, bet vienkārši no pielipšanas. Acumirklī Parīzē tāda gripe plosas, bet tai neesot tik bīstams raksturs kā priekš 2 gadiem. Bez tam viņam nākuse klāt dzeltenā kaite, kas stāv laikam sakarā ar viņa agrāku aknu slimību. Liekas, ka visgrūtākais stāvoklis nu ir garām. Viņam bij ļoti augsta temperatūra, kura tagad stipri nokrituse. Labums ir tas, ka nav nekādu komplikāciju ne sirdī, ne plaušās un ka viņa organisms ļoti stiprs. Es ceru visu labāko un lūdzu Jūs neuztraukties, jo viss kas cilvēka spēkos stāv, tiks darīts. No sākuma slimība neizskatījās nemaz bīstama un tāpēc es neturēju par vajadzīgu aizvest viņu uz slimnīcu un Jums par to ziņot. Uz priekšu rakstīšu tik, cik man būs iespējams un cik atļaus darbi, kuri zināms tagad sāk pāraukt pār galvu.

Ar sirsnīgākiem sveicieniem,

Oļģerds

 

*Spāņu gripa bija gripas paveids, kas no 1918. līdz 1920. gadam izraisīja pandēmiju pasaulē, skarot ievērojamu daļu Zemes iedzīvotāju. Mirušo skaits tiek lēsts no 50 līdz 100 miljoniem, kas atbilda 2,7—5,3% pasaules iedzīvotāju, bet kopējais saslimušo skaits tika vērtēts ar aptuveni 550 miljoniem cilvēku.

30. janvāris

Māsa Margarēta no Londonas sūta telegrammu brālim Oļģerdam uz Parīzi, lūdzot informēt par Džo stāvokli, kā arī nekavējoši dot ziņu, ja vajadzīgs doties palīgā.

31. janvāris

Grosvaldu ģimene ir ārkārtīgi satrauktas par ziņām un reizē neziņu no Parīzes par Džo stāvokli!

Telegramma brālim Oļģerdam no Līnas Stokholmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti