#Grosvaldi1920. Ģimene aizvada pirmo Jāzepa dzimšanas dienu, kopš viņš devies mūžībā

Joprojām laikrakstos tiek publicētas atsauksmes par Rīgas mākslinieku grupas izstādi Pilsētas mākslas muzejā. Laikrakstā “Kopdarbība” pazīstamais rakstnieks un kritiķis Jānis Jaunsudrabiņš ar iniciāļiem J.J. publicē savas pārdomas, īpaši izceļot Jāzepu Grosvaldu kā visgatavāko mākslinieku šajā grupā, kā arī slavē latvisko izjūtu un monumentālo uzbūvi kompozīcijā. 24. aprīlis ir Jāzepa dzimšanas diena, pirmā bez allaž dzīvespriecīgā Džo, taču viņa piemiņa tiek spodrināta gan pirms 100 gadiem, gan tagad.

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Projekts turpinās ar 2020. gadā, sekojot Grosvaldu gaitām 1920. gadā.

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

Žurnālam “Taurētājs” iznācis 1920. gada 2. numurs, kur cita starpā ievietots Jāzepa Grosvalda spalvas zīmējums. Savukārt sūtniecībā Londonā un Parīzē tiek daudz domāts par tvaikoni “Vera”, ko negrib izlaist no Londonas, savukārt ar kuģi “Grāfs Šuvalovs” no Londonas dosies prom finanšu ministrs un jaunlaulātais Kārlis Puriņš un inženieris Mārtiņš Bimans. Oļģerdam no Ķīnas pilsētas Fudžou pienāk vēstule no Andrē Ševjē, savukārt no Helsinkiem raksta Henriete Upēra, kas pēc pāris gadiem taps par Latvijas ārlietu granda Kārļa Zariņa kundzi. Margarētas dzīve Londonā pilna notikumu, viņas pašsajūta, lietojot fitīnu, uzlabojusies, priecīga sūta savas bildes uz Parīzi. Lūdz Oļģerdam pāris grāmatu, priecājas, ka iekustināts jautājums par legācijas darbinieku istabām legācijas ēkā.

16.04.1920. – 30.04.1920.

16.04.20.

Šajās dienās laikrakstos reklamē nupat iznākušo žurnāla “Taurētājs” 2. numuru. “Strādnieku Avīzē” reklāmas laukumā minēts, ka žurnālā lasāmi dažādi raksti par literatūru, teātri un mūziku, bet jo būtiskāk – aplūkojams Jāzepa Grosvalda spalvas zīmējums kādā no atvērumiem!

18.04.20.

Latvijas sūtniecībā Londonā aktuālo jautājumu lokā jau kādu laiku arī tvaikoņa “Vera” liktenis, Margarēta ir noraizējusies līdz ar savu priekšnieku G.Bisenieku!

Laikrakstā “Latvijas Sargs” ziņots, ka firma, kam piederēja Latvijas valsts tvaikonis “Vera”, kuģi pārdevusi kādai angļu sabiedrībai, kas “Veru” no Anglijas negrib izlaist un lūgusi angļu valdību viņu apķīlāt.

19.04.20.

Margarēta raksta brālim Oļģerdam par pēdējo nedēļu notikumiem, ka ar kuģi “Grāfs Šuvalovs” dosies prom finanšu ministrs un jaunlaulātais Kārlis Puriņš un inženieris Mārtiņš Bimans, savukārt tvaikoņa “Vera” liktenis neskaidrs. Māsa brālim lūdz nerakstīt neko Mamiņai par viņas dzīvi Londonā...

Cher Ogier,

Šodien ar pateicību saņēmu vēstuli ar čeku par 11/- bet kamdēļ Tu tā steidzies - bij jau laika diezgan. Man žēl Tevis uzvalka dēļ - bet ko tur var darīt - te neiet labāki ar mūsu naudu - viņa iziet tikpat ātri.

Drīz brauc projām Puriņš un Bimans - pirmais laikam rīt un pēdējais drīz uz jaunrekviētā kuģa "Graf Schuvalov"*, par kuru Sir George'am atkal ir daudz jārunā un jāskrien. Puriņš vairs te nedzīvo - laikam pārvilcies savas jaunās kundzes tuvumā - te tad es esmu atkal savā smukā istabā.

Pasaki MMe Kenin, ka 5/- no Sir George nedabūju. Viņa man rakstīja, lai ņemot no viņa 5 frankus, bet man jādabon 5 šiliņi. Sir George naudu, ko bij viņai parādā, aizsūtīja caur Tevi. Ja viņa Tev atdotu šo naudu, tad mēģini sev kaut ko nopirkt dzimšanas dienā, jo es nezinu, ko Tev pirkt un kā sūtīt. Ja Tu būtu labs, tad Tu šo zummu paaugstinātu pēc saviem ieskatiem, kamēr Tu patiesi kaut ko labu varētu nopirkt. Atstāju to visu Tavās rokās.

Mmme sev grib likt sūtīt kādas mantas no Parīzes caur Bohomolec (nezinu, kā to raksta) kundzi. Nākamo reiz došu Tev viņas adresi. Ja Tu būtu tad tik labs un gadījumā, ja kāds brauc šurp, dotu šai dāmai instrukcijas un atgādātu MMe's lietas uz Londonu, mēs Tev būtu pateicīgas.

Kas attiecas uz Veru**, tad nezinu nekā. Tikai to, ka viņai ilgi jāgaida uz savām oglēm, un ka viņas frakts uz Franciju tikuse noteikta tieši no Rīgas, pretēji Sir George instrukcijām un vēlēšanām. nupat vēl prasīju kungiem un viņi apstiprināja manus vārdus, ka neviens nezin, kad pienākšot Veras reize lādēt, te tagad ogles ir zem stingras kontroles, un kad viņas reize pienāks, jums nekavējošu tiks par to ziņots.

Dzīvo nu prātīgi un labi un neraksti Mamiņai par mani, kā Tu liekas esi darījis - tas tikai viņu un mani padara nelaimīgākas.

Tava Margarēta.

Brāļi Zēbergi : Personības. Burinieki. Tvaikoņi / Manfrēds Zichmanis. (1986).

23.04.1920

Pieminot nesen mirušā brāļa Jāzepa Grosvalda dzimšanas dienu, Oļģerds izsūta ģimenei telegrammas ar ziņu, ka dosies uz kapsētu un aiznesīs sveicienus.

 

Fudžou, 1920. gada 23. aprīlī, piektdien

Mans dārgais Ožjē,

Pēdējā vēstulē, ko saņēmu no Mišela - tas bija Irkutskā novembrī -, viņš man rakstīja, ka Jūs esat gandrīz vai Pilnvarots ministrs un nozīmīga Nāciju līgas figūra – par ko es Jūs apsveicu - kamēr es nabadziņš - esmu tikai necils “4th Assistant B” of the Chinese Maritime Coustoms* un tad vēl uzskatu sevi par laimīgu, jo gandrīz visi mani draugi ir galīgā ķitē un viņiem nav darba. - Ir pagājuši gandrīz 4 gadi, kopš es Jūs neesmu redzējis, man bija quite exciting times: es zirga mugurā šķērsoju Mongoliju un briesmīgo Gobi tuksnesi Šabā, vairākus mēnešus pavadīju Ķīnā, biju kopā ar admirāļa Kolčaka armiju netālu no Volgas un kopā ar to atkāpos uz Irkutsku, no kurienes man kādu nakti nācās kājām aizbēgt, es redzēju atamanu Semjonovu un viņa mīļāko Mašu Šarabanu (Маша Шарабань) un visu, kas risinājās ap viņiem - tātad, es zinu, ko nozīmē, ja nav tēvzemes un būt par politisko emigrantu.

Man ir liela vēlme doties uz Eiropu, bet man nav piķa**, un turklāt es uzskatu, ka mana dzīvīte šeit ir daudz ērtāka, nekā tas būtu Eiropā. - Es viens pats šeit apdzīvošu milzīgu māju - ar tenisa kortu - un 4 vannas istabām – tā kā, ja es gribu, varu mazgāties no rīta līdz vakaram. Visnepatīkamākā lieta ir tā, ka mans pirmais atvaļinājums, kurš ilgs 3 mēnešus būs pēc 3 gadiem, un otrais, vienu gadu garš – pēc sešiem gadiem, tātad mēs vēl ilgu laiku neredzēsimies – man izdodas pārāk negarlaikoties - es daudz lasu un ar lielu sparu studēju ķīniešu valodu, kas ir patiešām ir grūta.

- Ko dara Džo-Džo? - Es ceru, ka tāpat kā Lielbritānijas impērija un Johnny Walker (viskija markas nosaukums) viņš joprojām turpina būt stiprs. Mišels man raksta, ka mūsu draugs Nikolā atrodas Londonā, kur viņš pārdod automašīnas - es esmu ļoti priecīgs, ka viņš aizlaidās no Petrogradas. – Raksti man drīz un pastāsti par sevi!

Sirsnībā,

Andrē

Mana adrese ir: Ķīnas jūras muita Foochow - Ķīna

Draudzīgi sveicieni mazajai māsai Margarētai, ja viņa ir pie Jums.

P. S. Ja jūs zināt, kur atrodas Mišelīna (mana māsīca un svaine), uzrakstiet man viņas adresi - es gribētu uzzināt, kā viņai klājas, un palūdziet viņu man atlaist kādu rakstagalu.

* Ķīnas Jūras muitas dienests bija Ķīnas valdības nodokļu iekasēšanas aģentūra un informācijas dienests no tās dibināšanas 1854. gadā līdz 1949. gadam.

**“je n’ai pas de galette” familiārs izteiciens franču valodā, kurš apzīmē naudas trūkumu.

24.04.1920.

Joprojām laikrakstos tiek publicētas atsauksmes par Rīgas mākslinieku grupas izstādi Pilsētas mākslas muzejā. Laikrakstā “Kopdarbība” pazīstamais rakstnieks un kritiķis Jānis Jaunsudrabiņš ar iniciāļiem J.J. publicē savas pārdomas, īpaši izceļot Jāzepu Grosvaldu kā visgatavāko mākslinieku šajā grupā, kā arī slavē latvisko izjūtu un monumentālo uzbūvi kompozīcijā.

25.04.1920.

Margarētas dzīve Londonā pilna notikumu, viņas pašsajūta, lietojot fitīnu, uzlabojusies, priecīga sūta savas bildes uz Parīzi. Lūdz Oļģerdam pāris grāmatu, priecājas, ka iekustināts jautājums par legācijas darbinieku istabām legācijas ēkā. Turpinās arī tvaikoņa “Vera” epopeja.

No: Margarēta Grosvalde

Kam: Oļģerds Grosvalds

25.4.20.

Mīļo Oļģertiņ, 

Izlietoju gadījumu Tev rakstīt caur Ģenerāli Missiņu, manu veco draugu. Un sūtu Tev vienu foto no manis priekš Tevis, vienu priekš Eces un vienu Girgensonam, tamdēļ, ka viņam foto solīju. - Paldies Tev par mīļo telegrammu - no Stockholmas mani arī pieminēja. Mamiņa Tev liek caur mani vienu Joe bildi palielināt - kad būs gatava, es Tev nogādāšu. Es atcerējos, ka devu Joeam līdz vienu no manām grāmatām - laikam A.G. Wells - Mr. Britling sees it through - lūdzu, ja Tu to atroni, glabā priekš manis.

Man iet ļoti labi, - es ēdu Phytin* un dzeru kārtīgi virsū, un jūtos daudz labāki. Bimans un Puriņš aizbraukuši - Bimans uz jaunrekvizētā "Graf Schuwalow". Mums tik bezgala daudz dažādu darbu ar šiem kungiem, ka nabaga Sir George nemaz netiek pie korespondences. Jūsu Veras lietā tiek viss darīts, bet mēs nevaram nekā grozīt - nevar acumirklī dabūt ogles, un daudzi kuģi stāv un gaida savu lādēšanas rindu. Kapt. Thomsons tika sūtīts uz Rīgu ar "Gr. Sech." tamdēļ, ka viņš drošs cilvēks, un vecam Suberga kapt. kuģi nevarēja uzticēt. - Par atzīšanu runāja atkal - teica, ka iekš San Remo atzīšot mūs un Piips un Holsti esot bijuši aizbraukuši. Kas iznāks, nezinu. - Pie mums drīzumā sagaidāms Ozols**. Kas laikam brauc uz Ameriku, nezinu, kādā uzdevumā.

Gribēju Tev vēl stāstīt, ka vienā no Wajdzības*** beidzamiem rakstiem tika iekustināts jautājums par maksu par istabām Legācijā. Vakar lasīju Sir George vēstuli par to. Viņš saka, ka tas neesot izvedams un pieved iemeslus. 1) Darbinieki tad iešot citur dzīvot, un aiziešot 6os, nestrādājot vēlāk, kā tagad, caur ko darbs cietīšot; 2) Tad vajadzēšot vaj nu sūtīt vairāk cilvēkus, jeb maksāt par ārpus daru stundu darīto darbu; 3) Legācijai piemērotas telpas nevarot Anglijā atrast bez zināma skaita istabu, kuras tad stāvēšot tukšas; un 4) ja darbinieki maksāšot, tad viņi paģērēšot sevišķas dzīvokļa naudas. Man viss šis patīk, un es Tev to stāstu konfidenciāli. Ja Tu gribi zināt ko oficiāli, tad nemini ko saku Tev, bet pieprasi. Pēc manām domām, visiem jārīkojas solidāri.

Es vēlu laimes uz vēlēšanām-lai dzīvo Zemnieku Savienība!

Lūdzu sveicini visus - arī MMes Roy. Tad beigās vēl viens lūgums - lasīju avīzē vienu jaunu Henri de Regnier "La Pecheresse", ko mans angļu kritiķis ļoti slavē. Viņš pagaidām iznākot kādā laikrakstā, sērijās, bet es ļoti Tevi lūdzu man pie izdevības viņu apgādāt, es tik labprāt lasu Henri de Regnier.

*Fitīna tabletes ir augu izcelsmes preparāts, ko lieto izsīkuma, kā arī dažu nervu sistēmas slimību ārstēšanai, ko izraisa fosfora trūkums cilvēka ķermenī.

**Kārlis Ozols (1882-1941) 1920 IV-X Latvijas valdības tirdzniecības pārstāvis ASV.

***Augusts Vaidzība (1882–1941)

No 1919. gada jūlija līdz 1920. gada novembrim ministrijas Saimniecības un budžeta nodaļas vadītājs.

26.04.20

Turpinājums Margarētas Grosvaldes 15.04. vēstulei.

Šodien pienāca Tavs uzvalks un es gribu mēģināt viņu nosūtīt. Pienāca arī Joe bildes, kuras pasūtīju un tā tad nosūtu Tev Tavu oriģinālu un 4 bildes priekš draugiem. Ja vajadzīgs, varu vēl likt pagatavot. Palielināto dabūsi drīz.

Visu labāko un daudz buču no 

Margarētas.

20. gadu vīriešu mode

30.04.1920

Oļģerds saņem vēstuli no Henrietes Upēras” (tulkota no franču val.), kurā jaunā dāma pauž savas labās atmiņas par laiku Parīzē, kā arī apraksta šobrīdējo darbu Legācijā Helsinkos, kur jau apguvusi latviešu valodu. Un arī Helsinkos beidzot ir pavasarīgs un saulains laiks!

Henriete Zariņa, dzimusi Upere (Houppers) dzimusi Parīzē 1902. gada 28. jūlijā un tur arī pavadījusi savu bērnību. 1919. gadā Henriete Upere nobeidza stenografijas kursus, un tai pašā gadā viņu pieņēma par sekretāri Latvijas miera delegācijā, kas 1919. gada pavasarī ieradās Parīzē. Miera delegācijā toreiz darbojās latviešu ievērojamākie politiķi un vēlākie valstsvīri: Jānis Čakste, Arveds Bergs, Marģers Skujenieks, Zigfrīds Meierovics, Kārlis Zariņš un Oļģerds Grosvalds. Delegācijas locekli Kārli Zariņu pēc trim mēnešiem pārcēla uz Stokholmu un drīz pēc tam iecēla par sūtni Somijā. 1919. gada rudenī Henrieti Uperi aicināja par sekretāri un valodu pratēju sūtniecībā Helsinkos. Latvijā pirmo reizi Henriete Upere ieradās tieši Latvijas de iure atzīšanas diena - 1921. gada 26. janvārī. Drīz pēc tam Rīgā no Helsinkiem ieradās sūtnis Kārlis Zariņš. Tad arī galīgi vienojās par kāzām. Viņš jau agrāk bija vēlējies, lai Henriete pirms tam redz Latviju. Laulības notika 1921. gada 20. februārī. Laulāja prāvests Edgars Bergs. Kārlis Zariņš ir bijis sūtnis Somijā, Zviedrijā un Igaunijā. Sūtņa pienākumu pildīšanā arī ģimenes locekļiem ir savi uzdevumi. Henriete Zariņa šos pienākumus veica ar nopietnību, rūpību un lielu interesi.

Helsinki, 1920. gada 30. aprīlis

Kungs,

Liels paldies par jūsu 21. aprīļa pastkarti, kuru saņēmu 29. datumā. Tā mani ļoti iepriecināja, jo es glabāju vispatīkamākās atmiņas par Legāciju, un mani patiesi interesē viss, kas ar to ir saistīts, kā arī, protams, tas, kas skar manu “pirmo šefu”] Pati pastkarte mani tiešām ielīksmoja, un es uz mirkli pārdzīvoju tās dienas, kad ļoti ļoti ātri steidzos pa Franklina ielu, šķiet, tādēļ ka kavēju! ..

Tomēr, lai gan tas bija labs laiks, es ne mirkli nenožēloju, ka atbraucu uz Somiju, vispirms, tāpēc, ka darbs Legācijā mani aizrauj, un turklāt ir ļoti patīkami mazliet apskatīt ārvalstis.

Daudz labdeenas Legacijai

Šobrīd Helsingfors izskatās gluži citādi nekā decembrī, tagad pilsēta sāk tērpties pavasara kārtā, un labais Fēbs ļoti bieži mūs lutina ar saviem daiļajiem stariem.

Runājot par Legācijas lietām, es jums nesniegšu sīkāku informāciju, jo Zariņa kungs, kuram pastāstīju par jūsu pastkarti, solījās Jums drīz rakstīt.

Es biju ļoti izbrīnīta, ka nesaņēmu atbildi uz vēstulēm, kuras aizrakstīju Bērziņa kundzei, iespējams, ka viņa vairs neatrodas Parīzē?

Jūs noteikti būsit pārsteigts, kungs, kad es jums pavēstīšu, ka esmu sākusi runāt latviski, bet, protams, es vēl nevaru uzstāties ar garām runām. Es plānoju šovasar doties uz Rīgu, daudzi to tik ļoti slavē, ka es ar nepacietību gaidu šīs jaukās pilsētas apmeklējumu!!

Piedodiet, kungs, ka es Jums lūdzu laiku pa laikam man uzrakstīt, bet, kā jau iepriekš teicu, es būtu ļoti priecīga saņemt ziņas par Legāciju.

Lūdzu, kungs, pieņemiet manus cieņas apliecinājumus.

H. Houppers

Henriete Zariņa, 1920. gads
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti