#Grosvaldi1920. Gads Grosvaldu dzimtā sākas ar šķiršanās priekšvēstnešiem

Sācies jauns gads Grosvaldu ģimenes dzīvē. Gadumijā garu vēstuli dēlam Oļģerdam raksta Maman jeb Marija Grosvalde, smalki aprakstot dažādus satiktos cilvēkus Stokholmā un sūtniecības dzīvi. Janvāra sākumā Jāzeps Grosvalds no Parīzes devies diplomātiskā ceļojumā uz Londonu. Kuģa brauciens bijis smags, jo jūrā bija aukas, pasažieri mocījušies ar nelabumu, aukstums arī bijis ievērojams. Tāpēc jo lielāks prieks nokļūt galamērķī, satikt slavenus politiķus, Lielbritānijas premjeru un ārlietu ministru, un mīļo māsu Margarētu.

Margarēta savā dienasgrāmatā apraksta laimīgās dienas kopā ar Džo, un pēdējā vakarā rūgti raud un nespēj atrauties no brāļa klātbūtnes. Zinot tālākos notikumus, šīs šķiet intuitīvas asaras, jo laiks kļūst par Grosvaldu jaunāko bērnu pēdējām kopā pavadītajām dienām. Tikmēr Latvijas legācijas pārstāvis Somijā Kārlis Zariņš raksta Oļģerdam Grosvaldam, atvainojoties par aizkavēšanos ar naudas pārvedumu, kā arī pateicoties par Kubas cigāru dāvinājumu. Savukārt prese ziņo, ka Frīdrihs Grosvalds bijis pie zviedru Sarkanā Krusta aizbildņa, prinča Karla pateikties par Kurzemes latviešu bērnu uzņemšanu pagājušā gada vasarā.

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Projekts turpinās ar 2020. gadā, sekojot Grosvaldu gaitām 1920. gadā.

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

01.01.1920 - 12.01.1920

1. janvāris

Strandvägen iela

1.01.1920

No: Marija Grosvalde

Kam: Oļģerds Grosvalds

Mamiņa, Maman jeb Marija Grosvalde 28.decembrī iesākusi, bet 1.janvārī nobeidz rakstīt garu vēstuli savam vecākajam dēlam Oļģerdam uz Parīzi. Vēstulē izmantotas trīs valodas, pamatā vēstule ir angļu valodā, bet, piemēram, dialogs ar muļķīgo (stupid) veikalnieku, pērkot kabatslakatiņus, atstāstīts vācu valodā, kāda rindkopa arī franču valodā. Marija vēstulē smalki apraksta dažādus satiktos cilvēkus Stokholmā, sūtniecības dzīvi, novērojumus, prieku, ka pati jau spēj lasīt zviedru valodā, savukārt meita Līna jau tekoši runā zviedru valodā, piedevām daudz labāk nekā Kārlis Ieviņš, kurš arī strādā sūtniecībā un jau trīs gadus pavadījis Zviedrijā. Viņas rūpes ir vīrs Frīdrihs, kam jāpalīdz tikt galā ar pienākumiem Latvijas legācijā Zviedrijā, viņa palīdz kārtot rēķinus, jo Frīdrihs kļūst uz vecumu izklaidīgs, daudz ko pazaudē. Tāpat ik mirkli jāpiedomā par visiem četriem bērniem, kas arī smagi strādā Latvijas ārlietu dienestā Parīzē, Londonā un turpat Stokholmā – uz Parīzi dēliem  jāaizsūta dāvanās kādi labi cigāri, pelnutrauks, Līna jāuzmana no pārstrādāšanās un jāspiež iziet sabiedrībā, izklaidēties.

Marija ir apmierināta ar dzīvi Zviedrijā, ar dzīvesvietu Stokholmas centrā Strandvägen ielā 9. Viņa vienatnē dažkārt vēro decembra sārto saullēktu, apsnigušos kuģus un jumtus pret pelēkzilajām debesīm.

Strandvägen iela nr.9

 

5. janvāris

5.1.20.

No: Jāzeps Grosvalds

Kam: Oļģerds Grosvalds

24, Gledhow Gardens

Mīļo Ogier, nupat jutos ļoti omulīgi – guļu gultā, deg gāzes krāsns un kājas silda silta pudele, kuru laipnā Rochefort kundze ielikuse gultā. Bet pāris stundas atpakaļ uz kuģa gan nebij omulīgi!

Brauciens citādi bij labs. Pusdienas paēdu tūlīt pie izbraukšanas. Tad jaunievedums: pases kontrolēja jau reiz vilcienā un man iedeva mazu kartīti "Officiers Allies et Diplomates" ar kuru Boulogneā tūlīt varēja taisni iet uz kuģi. Bet tad sākās nepatīkamākā daļa – bij ļoti aukaina jūra un aukstuma pēc nebij iespējams noturēties uz deķa*, kurš tādos gadījumos ir vienīgā vieta, kur nav vemjošu cilvēku. Kā Tu zini, pats esmu good sailor, bet nemīlu redzēt, kā citi upurē... Bet tā, aukstuma dēļ, bij jāsēž apakšā, uz starpdeķa ("Zwischendeck"), kur ap mani viss visu laiku vaidēja, burbuļoja un smirdēja – tīrā elle! Brīnos, ka izturēju līdz galam, jo bez negantās šūpošanas šis riebīgais skats tiešām varēja novest līdz katastrofai. Bet izturēju, ļoti labi un ātri izdarīju vīzēšanu un tad ērtā Pullmanā, garšīgu tea and toast baudīdams, atpūtos ar Churchill'a spraigās runas lasīšanu.

Uz vakzales Charin, Eoss'ā mani nesagaidīja nekas cits kā Lloyd George** un Curzons***, jo izrādījās, ka itāliešu parteja pastāvēja no premjera Signor Nitti un viņa suite's. Lloyd George dabūju redzēt 2 soļu attālumā – enerģisks un imponējošs cilvēks. Curzons – vecmodīgs un lapsa.

Tad ar Margarēti paēdu vakariņas pie Scott'a un braucu uz Gledhow Gardens. Te viņiem ir fantastiski liela māja – drusku bezgaršīga (angļu garša) – bet liela un elegenta. Rīt vairāk!

J.

1. Lūdzi Eci paņemt pelēkās bikses, kuras guļ manā istabā uz krēsla un izlāpīt "vārīgā vietā" – viņa jau zinās.

2. Lūdzu prasi mūsu saimnieci, vai viņa nodevuse manus zābakus pazolēt.

*no angļu val. 'a deck' – klājs

** Deivids Loids Džordžs (angļu: David Lloyd George; 1863. gada 17. janvāris — 1945. gada 26. marts) bija britu politiķis no Liberālās partijas. Vienīgais Lielbritānijas premjerministrs, kurš pēc tautības bija velsietis. Vadīja valsti Pirmā pasaules kara laikā. Viena no ietekmīgākajām personām 1919. gada Parīzes miera konferencē. Pēc 1922. gada Loida Džordža ietekme mazinājās. Gados pirms Otrā pasaules kara bija Hitlera Vācijas "nomierināšanas politikas" piekritējs.

Deivids Loids Džordžs

*** Džordžs Nataniēls Kerzons (George Nathaniel Curzon, Marquess Curzon), Pirmais Kedlstonas Kerzonas marķīzs bija britu politiķis no Konservatīvās partijas. Indijas vicekaralis no 1899. līdz 1905. gadam un Lielbritānijas ārlietu ministrs no 1919. līdz 1924. gadam. Kerzona vārdā nosaukta Kerzona līnija, kas mūsdienās aptuveni atbilst Polijas austrumu robežai.

Džordžs Nataniēls Kerzons

6. janvāris

6.1.20.

Šodien esmu nodevis kurjeru Suttam, kurš 8-tā ar Kemani dosies uz Liepāju (no turienes ar dzelzsceļu). Ceļojums līdz Liep. ilgšot 6 dienas. Kemans brauc kā A. Berga palīgs (pats gan saka, kā "Civillietu Palātas priekšnieks).

Izrunājos ar Bisenieku – svarīgāko pielieku klāt skaitļos, pārējo mutiski.

Samuelsons piesūtīs šovakar drēbes.

Braukšu laikam piektdien – par to telegrafēšu, kad būs rokā vīza un biļete pasūtīta.

Biss[enieks] saka, ka esot orders pienācis vēl trešo tūkstoti mārciņu mums pārvest – to tad laikam atvedīšu.

Visu labu!

Tavs J.

T.S.V.P.

8. janvāris

Margarēta apraksta laimīgās dienas Džo viesošanās laikā, gan stacijā satiktos augstos varas vīrus, ko savā 5.01 vēstulē piemin arī Džo, gan Džo dāvināto blūzi, austeru ēšanu Scott’s restorānā un redzētās filmas. Bet pats svarīgākais – tik svarīgo sajūtu, ka ir kādam no rīta piezvanīt, ka ir kāds, par ko parūpēties un dejot savā nodabā klavieru pavadījumā. Tāpēc pēdējā vakarā Margarēta rūgti raud un nespēj atrauties no Džo klātbūtnes. Zinot tālākos notikumus, šīs šķiet intuitīvas asaras un liktenīgs vakars.

8.1.20.

#Margarēta Grosvalde diary1920

Kemans took me shopping with him to-day with Lutta. I should feel quite empty but for Joe, who came over as courier. Lloyd George and Lord Curzon were at the station when I met him. He brought me a lovely blouse and took me to Scott’s – I am getting fond of oysters. We saw “Bran Pie” and the “Eclipse”. He lives in the small white room – and I have somebody to call in the morning and look after. He played the piano beautifully, and we danced a little by ourselves – but I had to cypher the last evening while he played – and I cried bitterly and could not tear myself away from him. Lida has set up a consulate with Birin.

Scott’s restorāns

1920.01.08

Laikraksts "Latvijas Sargs" ziņo, ka Latvijas sūtnis Zviedrijā Frīdrihs Grosvalds pie Ukrainas sūtņa saticies ar zviedru sociāldemokrātu vadoni Brantingu un ar Lietavas un Gruzijas sūtņiem. Pārrunāta vienprātīgi jauno valstu ideja un nākamās satiksmes un saimnieciskās dzīves jautājumi.

Fr.Grosvalds bijis arī pie zviedru Sarkanā Krusta aizbildņa, prinča Karla, pateikties par Kurzemes latviešu bērnu uzņemšanu pagājušā gada vasarā. Princis piezīmējis, ka zviedru Sarkanais Krusts, diemžēl, līdzekļu trūkuma dēļ nevarot tagad daudz palīdzēt. Pārrunāts arī Latvijas iekšējais un ārējais stāvoklis. LPB

10. janvāris

10.01.20

No: Kārlis Zariņš

Kam: Oļģerds Grosvalds

Saņ. 19.1.20.

Legation de Latvia

En Finlande

Dārgais kolēģi,

Sen jau gribēju Jums rakstīt, bet neuzdrošinājos, jo bija kauns, ka nevaru Jums naudas izsūtīt, bet ko lai dara, man apsolīja jau pirms svētkiem izsūtīt, bet saņēmu tikai vakar 9. janvārī un pie tam vēl ļoti nelaimīgi, jo pašulaiku kurss slikts, bet ko lai dara, kavēt vairs nevarēju un tamdēļ izsūtīju. Šejienes lielām bankām neesot sakaru ar Westminster Banku, tamdēļ Kansallis Osake Panki uz Banque de Pays du Nord Paris, kurā iemaksas uz tekošu rēķinu Jums. Tikai ļoti lūdzu atvainot, ka tik neakurāts biju, bet neko nevarēju izdarīt – sirds tā sāpēja, ka pat naktī nevarēju gulēt dažureiz kad ienāca prātā parāds, jo ziniet parāds nav brālis. Bet lai nu tas viss, zinu, ka Jums laba sirds un neļaunosaties, kad būs nauda saņemta.

Tagad jāpāriet uz vispatīkamāko lietu – pudeli ar trim zvaigznītēm un labiem Havannas [cigāriem], par visu to Jums no sirds pateicos.

Sen nav bijuse tik laba sajūsma, kā tanī vakarā, kad tukšojām šo pudeli. Tas bija tik debešķīgs, no sākuma gribēju tikai drusciņ dot nosmeķēt viesiem, bet nevarēju atturēties, bija tik labs un arī garastāvoklis radās attiecīgs, ka vairs neko nebija žēl, bet cigārus gan viesiem devu sliktākus, bet pats pīpoju Jūsu Havanna. Stokholmas sūtnim arī nosūtīju 2 cigārus uz jauno gadu no Jūsējiem. Kad iedomājos, kas Jums par labām mantām pieejamas un mums jādzer tikai sliktais igauņu kartupeļu šņabis un jāpīpo sliktie cigāri, tad greizsirdība sirdī uzmācas.

Šinīs dienās sagaidu Helsingforsā Excellenci Z.A.M. [Zigfrīds Anna Meierovics] par viņu gan man daudz jāgādā nebūs, jo somu valdība grib gādību par augstiem viesiem uz sevīm uzņemties.

Darba mums pietiekoši daudz. Houpfert jkdze klabina uz mašīnas diezgan dūšīgu. Domājams, ka Parīzes viņai laikam gan žēl, bet lai nu skuķis redz arī citu pasauli.

Šoreiz negribas neko par šaušanu rakstīt.

Sveiciniet lūdzu brāļa kungu un citus kolēģus un līdzstrādniekus.

Ar mīļu sveicienu

Jūsu K.Zariņš

Diplomātiskais pārstāvis Somijā Kārlis Zariņš. Helsinki, (1920. gads)

 

10.01.20

No: Mišels Ševjē

Kam: Oļģerds Grosvalds

10, Fitzroy street. W.

Mans dārgais Ožjē,

Es drīzumā plānoju ierasties Parīzē, lai kārtotu dažas politiskas lietas, nebrīnieties: mēs dzīvojam ērmotos laikos, un Jūs pats esat kādas valsts pārstāvis. Šādā statusā arī es vēlētos vest vairākas pārrunas par dažiem jautājumiem, nerunājot nemaz par lielo prieku Jūs atkal satikt kā draugu un apmeklēt Parīzi kā viens tikpat šarmats “Reiseonkel”*, kāds jūs bijāt Londonā.

Tāpēc es būtu ļoti pateicīgs, ja Jūs man uzrakstītu atbildes vēstuli

1. vai Jūs esat Parīzē

2. vai Jūs varētu atrast man apmešanās vietu kaut kur ne pārāk tālu no jūsu mājām.

Es plānoju palikt Parīzē 4 vai 5 dienas.

Sirsnīgi sveicieni Džo un Jums –

Patiesi jūsu

Michel . S.

*Reiseonkel vāc. – ceļotājs

12. janvāris

Dzīve atkal kļūst garlaicīgāka, pēc jokošanas kopā ar Juri Kēmani un Lidu, Džo ciemošanās, darba dzīve ņem virsroku, jāapmāca jauni cilvēki, uz Margarētas pleciem sūtniecībā ir arhīvs, reģistrācijas, šifrēšana un citi pienājumi. Lida pamanījusi ierāmēto Viņa fotogrāfiju, Margarēta dusmojas uz sevi, ka reaģējusi trauksmaini.

12.1.20

#Margarēta Grosvalde diary1920

Life is rather dull now, after our jokes with Lida and Kemans, and then Joe to crown all. I loved to see the Savoy again and the Hyde Park and did not mind knocking at night – we had our last breakfast at Victoria. And now I have the silly young people to teach and so much on my shoulders – archives, registration, cypher, etc. Lida saw the photo, and I was silly enough to make a scene about it.

Viktorijas stacija Londonā, kur Margarēta un Džo ēda atvadu brokastis
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti