Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
Oktobra otrā puse Grosvaldu ģimenes dzīvē aizrit bez lielām ārējām izmaiņām un satricinājumiem – Latvijā joprojām turpinās Neatkarības karš, jaunās valsts pastāvēšana ir trausla – par to arī galvenokārt notiek Grosvaldu sarakste, jo pieci Grosvaldu ģimenes pārstāvji darbojas jaunajā Latvijas ārlietu dienestā. Personiskajai dzīvei un emocijām laika paliek maz – bet paliek…
12. 10.
12. oktobrī dzimšanas diena Līnai, kristītai Karolīna Šarlote Grosvalde (1887, Rīgā–1974, Stokholmā).
Grosvaldu vidējā meita Līna mācījusies Štāla privātskolā Rīgā, kādu laika arī apguvusi klavierspēli Pēterburgā pie Jāzepa Vītola, kurš viņu uzskatījis par vienu no apdāvinātākajām studentēm. No 1919. līdz 1923. gadam gada Līna strādā Latvijas sūtniecībā Stokholmā kā sekretāre sava Papiņa, Frīdriha Grosvalda, vadībā. II Pasaules kara beigās dodas bēgļu gaitās uz Stokholmu. Trimdas gados Zviedrijā Līna 'tur rūpi' par brāļa Jāzepa Grosvalda darbiem, kas kopā ar māsām nonāca Stokholmā, bet pēc tam – Vermlandes muzejā Karlštatē. Apglabāta Danderīdas kapsētā Stokholmā.
16.10.
Šodien jau Margarētai šķiet, ka situācija tomēr nav tik bezcerīga. Un ja vēl kolēģi uzaicina pusdienās, un kinoteātrī rāda "Garkājtētiņu" ar burvīgo Mēriju Pikfordi un neatvairāmo Mahlonu Hamiltonu, kurš, iespējams, Margarētai ļoti atgādina kādu citu kungu...
Margarēta Grosvalde #diary
16. 10. 19
Things have changed for the better, and the papers are full of the gallantry of our poor dears. Lida and Miss Fridenberg asked me to a dinner they had cooked. I saw Daddy-Longlegs in the cinema to-day, and found myself shedding silent tears over scouts and getting excited over that extremely handsome Jarvis Pendleton.
17. 10.
Šodien dzimšanas diena Margarētai Grosvaldei (Ternbergai)!
Margarēta ir Grosvaldu jaunākais bērns, dzimusi 1895. gada 17. oktobrī. Beigusi Reinša privātskolu Rīgā, kādu laiku strādājusi kā angļu un franču valodas skolotāja, līdz 1919. gadā iesaistās jaunizveidotajā Latvijas ārlietu dienestā. Margarēta sāk strādāt Latvijas legācijā Londonā kā darbvede, ar laiku kļūstot par II šķiras sekretāri, kas tajā laikā ir augstākais karjeras punkts sievietei ārlietu dienestā.
1940. gadā pēc padomju okupācijas noslēdz laulību ar Helmutu Ternbergu, Zviedrijas Aizsardzības štāba C biroja kapteini, un pamet Latviju. Margarētas Zviedrijas dzīve – gan viņas laulība, gan nodarbošanās – glabā daudzus līdz galam vēl neizpētītus noslēpumus.
Margarēta mirst Stokholmā 1982. gada 21. aprīlī, guldīta blakus māsai Līnai Danderīdas kapsētā.
Oļģerds gatavojas no Parīzes ierasties Londonā – droši vien kā Latvijas valdības pārstāvis darba darīšanās – un Margarēta viņam sūta mazu zīmīti franču valodā, gan jau ka respektējot Oļģerda mītnes zemes valodu. Tas arī viss, kas mums pagaidām zināms par šo notikumu...
17. 10. 19.
Dārgais Ožjē,
Es tikko saņēmu Tavu vēstuli, par kuru es Tev pateicos. Madāma vēlētos Tevi redzēt Legācijā, un mani Tu droši vien sastapsi “Viktorijā” Tavas ierašanās vakarā.
Sirsnīgi sveicieni Džo.
Yours
Margareta.
I shall be very glad to see you here.
20. 10.
Sūtnis Kārlis Zariņš ieradies Helsinkos, lai sāktu darbu Latvijas pārstāvniecībā. Vienīgas, kas kavē viņa enerģisko darbošanos, ir franču valodas trūkums, tāpēc Zariņš konsultējas ar Oļģerdu Grosvaldu, vai Francijas legācija nevarētu viņam "aizdot" Houfopert jaunkundzi – francūzieti Henrietu Upēru, kura 1921. gadā kļūs par Zariņa kundzi.
Kārlis Zariņš Helsinkos – Oļģerdam Grosvaldam Parīzē.
Helsingforsā
20. oktobrī 1919
Mīļais kolēģi!
Pēc ilgiem ceļojumiem pa dažādām zemēm nu esmu reizi nokļuvis savā rezidencē. Domāju, ka še būs paviegla dzīve, bet nav vis tā, še ir darba vairāk, kā līdz šim man bijis. Tuvu pie mūsu dzimtenes, un bez tam še ir diezgan daudz Latvijas pilsoņu, kuri tura par savu svētu pienākumu vispirms griezties pie savas Valsts priekšstāvja. Uz to viņiem arī tiesības. Tad vēl jānodibina labi sakari ar iekšzemes un ārzemju priekšstāvjiem, tas viss man veicas labi, bet laiku arī aizņem daudz.
Jūs ziniet, ka man tā franču mēle trūkst. Sākumā varu iztikt ar angļu un citām valodām, bet sarakstīšanās šinī lietā vispirms vedu sarunas ar Jūsu māsu – Linas jaunkundzi, bet laikam viņa nevarēs no Stokholmas atsvabināties. Rīgā būdams, runāju ar mūsu Exellenci Z. Meierovica kungu, vai es nevarētu dabūt no Francijas legācijas Houfopert jaunkundzi, viņš teica, ka to laikam varētu, jo Jūs laikam ar viņas aiziešanai labprāt piekristu. No Houfopert jaunkundzes man līdz šim nav vēl nekādas atbildes. Pieprasīju tikai principiālo piekrišanu. Ko Jūs sakiet? Lūdzu man paziņot Jūsu domas! Vai piekrītat jeb nē? Vēl gaidu galīgo atbildi no Stokholmas.
Mūsu dzimtenei atkal lieli pārbaudījumi. Uz Poliju braucot, man arī bija jābrauc cauri šo bandītu ieņemtiem apgabaliem. Sirds vai pušu plīst, redzot visu šo varmāku bandu un kā viņi laupa un posta Dievzemīti. Lielus upurus tas prasīja no Latvju tautas, lai visu to pārciestu mierīgi. Par tāļāko neko nerakstīšu, jo Jūs jau visu to ziniet.
Kārlis Zariņš
Kārlis Zariņš (1879–1963) – 1919. gadā rezidējošais ministrs Somijā. No 1940. gada Latvijas pēdējās suverēnās valdības pārstāvis, pamatojoties uz ārkārtas pilnvarām vadīt Latvijas diplomātisko dienestu un pārstāvēt valsts intereses.
Houfopert jaunkundze – Henrieta Upēra (1902–1985), vēlāk Kārļa Zariņa dzīvesbiedre Henrieta Zariņa.
21. 10.
Kamēr Oļģerds Grosvalds ir komandējumā Londonā, Jāzeps "pa punktiem" kodolīgi atskaitās viņam par būtiskāko, kas notiek legācijā, Latvijas politikā un Grosvaldu famīlijā.
Jāzeps Grosvalds – Oļģerdam Grosvaldam.
21. 10. 19.
Cher Ogier,
1. Šodien te bijusi Mlle Roy un Tev uzrakstījusi klātpieliktās rindiņas.
2. Vīzēju 3 pases Worms’a priekšstāvjiem, kas brauc uz Latviju. Tā kā viņiem jau bija citas (poļu, čehu-slovaku etc.) vīzas “visa gratuite” , tad neņēmu maksas.
3. Lūkins vaidēdams pārnāca no Šveic. konsulāta un teica, ka tur sacījuši, ka Fremden polizei liecība esot laba un varētu tūlīt izdot vienkāršu vīzu, bet, tā kā tā neesot pieprasīta, tad nekas nevarot tikt darīts. Nesaprotu, kāpēc Tu neesi nosūtījis projektēto vēstuli, kurā pieprasa vienkāršu vīzu diplomātiskās vietā?! Negribu to pats uz savu atbildību prasīt, tāpēc ļāvu Lūkinam atkal rakstīt un telegrāfēt Liepiņam.
4. Gāze (desinfection) manā istabā mūs visus smacina, bet rīt būšot cauri. Smird briesmīgi.
5. Mam.[Mamiņa] atrakstījusi ļoti interesantu vēstuli – nezinu, vai jūs to visu ziniet. Iznāk, ka Doles kanāla rakšana, pabalstīta no prof. Baloža, ir bijusi savienota ar tranšeju nojaukšanu pie Ķekavas (vecās latv. bataljonu tranšejas), caur ko fronte palika. Zemitāns komandējis šo fronti un pēc pirmā bruņotā automobiļa “Putsch” atkāpies nevajadzīgi uz Juglas ezeru ar savu pavadoni Goldfeltu. Tagad viņu tiesāšot. Berķis izglābis situāciju. Pie Bermonta par padomnieku esot Alberts.
6. Vēl par Lūkinu. Kā Tu vēlies, ka es pieprasu Šveices sūtnim Tavas brouillion [projekta vēstules] garā par vienkāršu vīzu – attelegrāfē, darīšu to labprāt, lai viņš var aizbraukt, citādi gan nekādus soļus šajā lietā nesperšu.
Lūdzu sveicini Margarēti un aizliedzi viņai smēķēt!
Visu labu!
J
Prof. Balodis – iespējams, domāts profesors Kārlis Balodis (1864–1931).
Zemitāns – Jorģis Zemitāns (1873–1928), latviešu pulkvedis, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris. 1919. gada 15. jūlijā jaunās Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Dāvids Sīmansons iecēla Zemitānu par Vidzemes divīzijas Dienvidu frontes komandieri un Rīgas apsardzības priekšnieku.
Ar 1919. gada 12. oktobra pavēli par "pienākumu nepareizu izpildīšanu" pulkvedis Zemitāns tika atcelts no Vidzemes divīzijas un Rīgas rajonā izvietoto spēku komandēšanas un ieskaitīts virsnieku rezervē pie armijas inspekcijas daļas.
Goldfelts – Otto Zeltiņš-Goldfelds (1889–1941), Latvijas armijas virsnieks, žurnālists.
Berķis – Krišjānis Berķis (1884–1942), Latvijas armijas ģenerālis. Latviešu strēlnieku komandieris, karojis I Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.
22. 10.
Džo turpina reportēt Oļģerdam par notikumiem Parīzē. It kā nekas sevišķs nav noticis, varētu arī nerakstīt, ja vien franču presē nebūtu parādījies atkal viens Latvijas valsts dibināšanas jēgu apšaubošs raksta gals, kādi tajā laikā parādās ik pa laikam... Zinot, ka Oļģerdam to lasīt būs lieli pārdzīvojumi, Jāzeps nepatīkamo ziņu saudzīgi iepinis vēstules vidū.
Jāzeps Grosvalds – Oļģerdam Grosvaldam
22. 10. 19.
Šodien nekas sevišķs nav noticis. Lūkins iesniedzis pats no sevis lūgumrakstu Šveices sūtniecībai, pieliekot daktera liecību un Fremdenpolizei rakstu, tur bijuši laipni un apsolījuši drīz atbildi.
Bij daudz darba, visādas vēstules un atbildes. “Entente” laidis vienu bezkaunīgu [divreiz pasvītrots] rakstu vaļā zem virsraksta “La Lettonie, une duperie colossale” [Latvija – viens liels apmāns] no tā paša krieva sarakstīts, kurš laida vaļā par leišiem.
Mana istaba tīra un es rīt pārvilkšos – šodien vēl smird. Redzēsim, ko ar Tavējo darīsim.
Visu labu!
J.
Pagaidām nesteidzies.
Šķiet, kādu laiku nekas nebija dzirdēts no Eces (Veras Bērziņas). Veras pēdējā sacerējumā Oļģerdam niknums mijas ar bezcerību, spēku izsīkums dveš no katras rindas. Ece grib uz savām mājām – uz Parīzi.
#8 22. 10. 19.
Vera Bērziņa Rīgā – Oļģerdam Grosvaldam Parīzē.
Esmu visbēdīgākajā stāvoklī. Manas telegrammas un vēstules pazūd visas kā jūrā. Visi aizbrauc no Rīgas, man nav kur braukt, ne kur griezties pēc padoma un palīdzības. Esmu bez naudas, t.i., ar 1000 franku gabalu kabatā, ar kuru nekur nevaru iet un neko nevaru iesākt. Drēbes, kā Jūs ziniet, man nav līdz – te mums jau ir ziema. Vai mana priekšniecība var atbildēt par visu, kas ar mani te notiek, mani šurp sūtīdama? Būtu labi, ja viņa par to drusku padomātu.
Prasu, uz ko man pilnīgas tiesības: gādāt man vīzu atpakaļbraukšanai. Steidzīgi un nekavējoši telegrafēt, lai mani sūta atpakaļ uz manām mājām – Parīzi. Bēgšanu kājām pāri Latvijas robežai vēl arvien atlieku – varbūt vienam otram drusku sirdsapziņas pamodīsies. Ko lai es domāju par visu šo lietu? Vai tas notiek viss ar Jūsu ziņu jeb ne? Varu tik teikt, ka pirmo reizi manā mūžā ar mani tik nekrietni rīkojas. Visas šīs mocības pelnu laikam tik tādēļ, ka esmu labprātīgi izdarīt valdībai pakalpojumu. Ko es vairs varu darīt? Ar savu morālisko taisnību tālu netikšu un flintes man vēl nav.
Pasveiciniet visus. Vai Ozolam nebrauks drīzi kāds kuģis šurp, ar kuru varētu varbūt braukt atpakaļ?
V.B.
Ozols – Kārlis Ozols (1882–1941), 1919. gadā ASV latviešu delegāts Parīzes Miera konferencē. Pateicoties Kārļa Ozola darbībai,
1919. gadā no ASV tika iegūts pirmais valsts aizdevums.
Tikmēr Margarētu ir pārņēmušas nepārvaramas ilgas pēc Džo un vīrieša, kurā viņa ir iemīlējusies. Neko darīt, nākas samierināties ar Ožjē (Oļģerdu) un mīļotā fotogrāfiju – jo ir taču neiespējami vēlēties Mēnesi...
Margarēta Grosvalde #diary
22.10.
It is silly to want the moon – as silly to want Joe and my love when one has Ogier and a couple of gagas. Joe sent me shoes and Lepape, and of my love there is a photo. I should like to cry aloud for and about them both – and have instead to listen to Ogier. I steal the photo and make the grave eyes watch over me at my toilet.
23. 11.
Jāzeps turpina cītīgi reportēt brālim uz Londonu. Īsumā par galveno – "Kungi tik sēž un runā, runā, runā!" Vēstules nobeigumā Džo lūdz Margarētu atsūtīt viņam no Londonas trendīgo farmācijas jaunumu – Eno sāli.
Jāzeps Grosvalds Parīzē – Oļģerdam Grosvaldam Londonā.
23. 10. 19.
Paldies par Tavu nupat saņemto vēstuli no 21. 10. 19.
1. Šovakar pienāca vēstule no Liepiņa “departement a telegraphie a Consulat Suisse visa Lukin”. Teicu viņam, lai viņš rīt aiziet – ja būs, spersim te soļus. Būs jāizraksta jauna pase, jo uz vecās stāv "courrier diplomatique", u.t.t.
2. Ozols stipri lamājas par to, ka no Londonas viņam neko neziņo, ne par “Veru”, ne par naudu priekš Konzuma.
3. Šodien te bija Mr. Groc, kuru paēdinājām un kuram iedevām cigāru.
4. Latomess telegrammā nekā sevišķi jauna nav.
5. Tava istaba pie tās pašas reizes pilnīgi dezinficējās, jo viņš bija aizmirsis aizštāpēt durvju šķirbas uz manu istabu un gāzes ienāca Tavā – es gandrīz nosmaku un ar mokām nogulēju nakti pie vaļēja loga un durvīm. Šodien Tavu istabu labi iztīrīja.
6. Pulkstens ir 10, un nupat tikai beidzu. Kungi tikai sēž un runā, runā, runā, un u.t.t.
Pax Eiscum![Miers ar viņiem! - Lat.] Es iešu gulēt! Ar labu nakti!
J.
Ja Tu šo vēstuli vēl saņemi, paprasi Marg., lai viņa Tev priekš manis vēl dod Eno’s Fruit Salt līdzi.
Ozols – Kārlis Ozols (1882–1941), 1919. gadā ASV latviešu delegāts Parīzes Miera konferencē. Pateicoties Kārļa Ozola darbībai,
1919. gadā no ASV tika iegūts pirmais valsts aizdevums. Ironiska sakritība – vēstulē pieminētā “Vera” nav vis mums labi zināmā Vera Bērziņa (Ece), bet gan kuģis “Vera”, kuru bija paredzēts sūtīt uz Latviju un kurš dotu mūsu Verai cerību “atgriezieties savās mājās – Parīzē”.
24.11.
Jāzepa ikdienas reportāža brālim uz Londonu. Galvenā ziņa – Verai (šoreiz nevis kuģim, bet Ecei) ir parādījusies cerība tikt atpakaļ uz Parīzi!
Jāzeps Grosvalds – Oļģerdam Grosvaldam.
24. 10. 19.
1. Ceram dabūt kuģi nākamā nedēļā. Dēļ Veras Biseniekam pieprasījām, tādēļ ka Bonlogne’ā dažas lietas pilnīgi gatavas, un ja Vera varētu pieiet un tās paņemt, zināms, būtu ļoti labi.
2. S. bijis pie Maugin’a , kurš vēl nav oficiāli iecelts, bet atstājis stingru un labvēlīgu (priekš mums) iespaidu.
3. Konzulātā Lūkinam, ka viens telegrāfisks paziņojums par vīzu viņam jau saņemts, bet esot jāgaida otrs, no Ministrijas. Bet cer pāris dienās lietu nokārtot labvēlīgi.
Vakarā.
Paldies Margarētai par šodien saņemto vēstuli. Lai viņa katrā ziņā sūta kurpes atpakaļ, ja viņas par mazām – varēšu pārmainīt droši un atsūtīt ar Ozolu, kurš runā, ka nākamo trešdien vai ceturtdien brauks via London uz Rīgu. Te nekā svarīga nav. Nesteidzies!
Sveicieni Margarētai un Tev no J.
Ieteici londoniešiem skaitļus šifrā sakārtot pēc tā paša principa, kā mēs to tagad darām – iznāk lētāk.
Tev ir divas vēstules un karte no Eces, ko pagaidām vēl glabāšu te.
25. 11.
À Propos – pa šo laiku Jāzeps centies noskaidrot, kas notiek ar viņam piešķirto apbalvojumu – Britu impērijas Militāro krustu. Šodien pienāk apstiprinājums – apbalvojuma piešķiršana ir spēkā!
Jāzeps stāsta brālim Londonā – Parīzes legācijā viesojušies latvieši gan no Sibīrijas, gan Šanhajas. Latvieši tiešām ir visur. Un tagad vēl arī viņiem sava valsts, kas jānotur! #Grosvaldi1919
Jāzeps Grosvalds Parīzē – Oļģerdam Grosvaldam Londonā.
26. 10. 19.
Mīļais Ogier,
Še klāt pielieku pāris zīmējumus, kurus varētu nosaukt par “dzīvām bildēm” jeb “un un essai sur l’expression rythmique des sentiments humains” [eseja par cilvēka emocionālo jūtu izpausmēm]. Lūdzu to nodot Margarētai, kura tos var paturēt.
Šodien Tavu vēstuli saņēmu un varu Tevi pilnīgi mierināt – nekā ļoti steidzīga nav – Tu mierīgi vari palikt vēl Londonā.
Vakar atbrauca 3 Sibīrijas Nacionālpadomes delegāti – kāds pulkvedis, leitinants Šķipsne un A. Švābe (laikam rakstnieks). Laikam brauks uz Latviju. Viņi stāsta interesantas lietas par Siber. tautiešiem, kuri, liekas, būs daudz dūšīgāki nekā mūsu ļaudis mājās. Viņi bijuši 6 ned. ceļā. Mēs viņus te nākamā nedēļā vadāsim pa dažādiem kungiem, un tad viņi laikam brauks caur Londonu. Ar viņiem kopā atbraucis vēl kāds latviets Upelnieks no Šanghajas, kuram dosim kurjeru uz Londonu līdz, ja viņš pirmais izbrauc.
Tava istaba tīra un kārtībā. Man vēl pa naktīm savā raibi sapņi , jo gāzes smaka vēl nav izgājuse.
Vakar vakarā mierīgi nosēdēju pie Whisky Soda Pigall’s bārā.
Visu labu! Sveicini Margareti!
Tavs J.
27.10.
O. GROSVALDAM
Kastaņolā 1919. gada 27. oktobrī
27. 10. 19.
Ļoti cienītais kungs.
Pases formalitātes mani aizkavēja izbraukt termiņā, par kuru es Jums rakstīju. Vīzas laiks pēc latviešu teksta līdz ar to būtu notecējis, taču tas neattiecas uz Šveici, jo franču tekstā nav uzradīts nekāds termiņš, un Jūsu vīza līdz ar to nav no jauna jāpagarina. Ja tad nelaimēsies, es griezīšos pie Jums un lūgšu telegrāfisku vīzas atjaunošanu.
Pirms savas aizbraukšanas es vēl gribētu izlūgties no Jums ziņas par «Uguns un nakts» tulkojumu. Mobēra tulkojumu es nosūtīju Jums. Kad tulkojums parādīsies iespiests? Un vai paredzama arī kāda izrāde? Ja radīsies naudas grūtības, tad es atsakos no savas ceļa naudas par labu lugai.
29. 10.
Latvijas delegācijas pie Parīzes Miera konferences sēdes protokols Nr.106
Sēde 29. oktobrī p[ulksten]. 2 pēcp[usdienā].
Piedalās: J. Seskis, K. Ozols un J. Grosvalds
1. Nolasa protokolus Nr.102 un 103. Tos pieņem.
2. Atzīmē, ka 21. okt[obrī] uz Londonu aizbrauca O. Grosvalds, aizvezdams dipl[omātisko] kurjeru , kā arī dažu jautājumu noskaidrošanai.
3. 20. okt[obrī]. Baltijas sēdē Pusta licis priekšā pabalstīt avīzi „Les Nouvelles du Midi”, kuru izdod igauņu delegācija arī leišiem un latviešiem līdzīgā apmērā (apm[ēram] 5000 – 7000 fr[anku] mēnesī). Igauņi vieni paši iesākuši šīs avīzes izdošanu, nekā nenorunājot ar citām delegācijām. Nolemj: priekšlikumu atraidīt, ievērojot avīzes nenozīmību, līdzekļu trūkumu un interesi presē, kurā pēdējā laikā priekš latviešiem stipri pieaugusi.
4. 22. okt[obrī]. restorānā ‘’Laurent’’ notika kopējas sarunas, kurās ņēma dalību Balt[ijas] delegāciju priekšstāvji ar Ligue des droits de I`Homme sekretāru Guérmet, apspriežot priekšlasījumus, kurus minētā sabiedrība varētu noturēt par Baltijas valstu jautājumiem. Projektēts priekšlasījums vēl šoruden. Bez tam, decembrī Sabiedrība izdos savu speciālu laikrakstu, kurā puse būs veltīta mazo tautu tiesību aizstāvēšanai.
5. 21. okt[obrī]. J. Seskis pie ģenerāļa Weygand`a apprasās pēc ģen[erāļa] Mangine, kurš pēc avīžu ziņām iecelts par jaunās Baltijas komisijas priekšnieku. Izrādās, ka tā iecelšana vēl nav galīgi apstiprināta. 21. okt[obrī] J. Seski pieņem ģen[erālis] Mangin`s. Viņš atstāj ļoti enerģiska un noteikta cilvēka iespaidu. Viņam esot gan šo vietu piedāvājuši, bet viņš prasa, lai viņam tādā gadījumā dod kara kuģus, naudu un pilnvaru svabadi rīkoties – citādi varot sūtīt kaut kādu žandarmērijas oficieri, jo viņš neesot pieradis runāt, bet darīt.
6. Sibīrijas latv[iešu] pulka lietā 21. okt[obrī]. no Foch`a saņemts raksts, kurā paiņos, ka latv. pulku evakuācija uzņemta ģen[erāļa]. Janin`a čehu, poļu un pārējo cittautiešu evakuācijas plānā. 25. okt[obrī] ieradās Sibīrijas Nacionālpadomes delegāti un 28. okt[obrī] J. Seskis ar pulkv[edi] Kureli iesniedza personīgu rakstu, par kuru agrākos protokolos minēts Foch`am. Foch`s apsolījās darīt visu iespējamo, lai tiktu izvests ģen[eraļa] Janin plāns, kuru tikai jāapstiprina Augstākai Padomei. Viņš apprasījās arī par stāvokli pie Rīgas un pilsētas likteni kara laikā un tagad. Apjautājās arī pēc ostas un ledlaužiem; kad sasalstot Daugava? Viņš paziņo, ka ģen[erāļa] Mangin vietā braukšot ģen[erālis] Niessel, kurš pēc viņa domām enerģiski rīkošoties vācu evakuācijas jautājumā.
7. A. Liepiņš (Bāzelē) griezies pie delegācijas ar ziņojumu no 25. un 26. okt[obra] par jauna Latv[ijas] informācijas biroja dibināšanu Šveicē, par kur viņam no valdības puses nekas nav ticis ziņots. Delegācijai nekādu tuvāku ziņu nav un Liepiņam tiek rakstīts, lai viņš griežas tieši pie ministrijas dēļ paskaidrojumiem; to pašu uz viņa lūgumu arī dara delegācija, ievērojot slikto satiksmi caur Vāciju. No Argus Suisse piesūtīta rēķina lietā (par avīžu izgriez[umiem]) nolemj pieprasīt Liepiņam izskaidrojumus.
8. J. Grosvalds ziņo, ka 27. okt[obrī] delegācijā ieradās poļu delegāc[ijas]. sekretārs Voronieckis, kurš prasīja pāris paskaidrojumus priekš sava raporta pr[iekš] poļu valdības, bet tad uzsāka garāku sarunu par poļu-leišu attiecībām. Poļi vēloties nākt latviešiem palīgā ar karaspēku, bet leiši nelaižot tos caur savu teritoriju. Vai nevarot arī te, Parīzē, atstāt spiedienu uz leišiem? Leiši esot germanofili, sevišķi „Taryba” . Francija esot labvēlīga Baltijas tautām, tikai baidoties krievus sakaitināt, ja tos atklāti pabalstītu. Kad 28. okt[obrī] J. Grosvalds pieiet poļu delegācijā, viņš to iepazīstina ar diviem poļu delegātiem no Suvalku guberņas, kuri izsaka apmēram tamlīdzīgs domas. Manāma poļu vēlēšanās tuvināties Latvijai, lai savestu rēķinus ar leišiem.
9. K. Ozols paziņo, ka tas 27. okt[obrī]. pavadījis vakaru ar Am[erikas] Sark[anā] Kr[usta]. priekšstāvi majoru Payson, no kura tam izdevies izdabūt 500 – 700 tonnas Sark[anā]. Krusta mantu pēc tam, kad viņš pats uzņēmās gādāt tonnāžu. Viņš domā tās ap 10. nov[embri]. izvest uz kuģa „Eric Peterson” uz Latviju. Bez tam, tas vēl izprasījis kuģi priekš atlikušajām mantām un cer, ka ar to izdosies arī kādus automobiļus aizvest.
Sarunās ar pulkv[edi]. Logan`u K. Ozolam bija tas iespaids, ka būtu labi nodibināt kādu Latvijas ordeni, kuram būtu liela nozīme priekš satiksmes ar ārzemniekiem. Par to jau ziņots valdībai, bet K. Ozols vēlreiz uz to aizrāda; tāpat uz lielo trūkumu, kurš pēc viņa domām traucē veikalu sekmīgai izvešanai – proti, centralizācijas trūkumu ārzemju operācijās. Kā piemērs tiek nostādīts gadījums ar „Veru”, par kuru, neskatoties uz telegrammām, kādu laiku Parīzē pilnīgi trūka ziņu, caur ko veltīgi kavējās svarīgu sūtījumu nokārtošana.
Pēdīgi K. Ozols aizrāda, ka tas nākamajā nedēļā domā braukt uz Latviju un lūdz viņu vairs neskaitīt par delegācijas locekli.
Sēdi slēdz p[ulksten]. 2.45 pēcp[pusdienā].
Priekšsēdētājs: [paraksts] J. Seskis
Sekretārs: [paraksts] J. Grosvalds
Taryba - Lietuvas Padome jeb Tarība (Taryba ), kas jau 1917.gada 11.decembrī pirmoreiz pasludināja Lietuvas valsts neatkarību.
Parīzes protokolu publikācijas sagatavotas sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
Pēdējā oktobra diena pirms 100 gadiem Margarētas Grosvaldes dzīvē.
Margarēta Grosvalde #diary1919
31.10.
Ludy rang me up and we had dinner and saw the Ballet. This visit has cooled me – I was proud of my English, but afraid of his getting friendly. I have taken Ogier to Kew: he is difficult to please and made me send off his luggage for him. We have the Bisseneek family here.
