#Grosvaldi1919. Pirmo Latvijas dzimšanas dienu svin Stokholmā, legācijas vakariņās, iepērkoties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs –  advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

1919. gada novembris

1919. gada novembris Grosvaldu ģimenes dzīvē ir darbiem un notikumiem pilns, līdzīgi kā viss šis gads, taču tajā izceļas vairāki spilgti notikumi. Kā galvenie atzīmējami 11. novembra uzvara pār Bermonta-Avalova komandēto armiju, par kuru priecājas gan Latvijā, gan pārstāvniecībās ārzemēs (piemēram, apskaujoties un dziedot himnu), kā arī 18. novembris – diena, kad tiek svinēta Latvijas pirmā dzimšanas diena.

Parīzē (kur atrodas Oļģerds un Jāzeps) Latvijas legācijā tiek sarīkotas svētku vakariņas, Stokholmā (ar tēva, mātes un Līnas piedalīšanos) arī risinās saviesīga pasēdēšana latviešu lokā, savukārt Londonā Margarēta valsts svētkos jūtas diezgan vientuļa un pavada šo dienu iepērkoties. Arī citās dienās viņas noskaņojums ir diezgan mainīgs; ir dienas, kad var iet uz kino un pirkt šokolādi, bet citi brīži paiet skumjās un pārdzīvojumos. Oļģerds saņem vēstules no visdažādākajiem ļaudīm, tai skaitā no jaunieceltā Latvijas konsulārā aģenta Oslo – Artura Vanaga, kā arī no Liepājas Annas draudzes mācītāja Visvalda Sandera, kurš raksta sen gaidītas ziņas par vecākās māsas Mērijas un viņas vīra Jāņa Grīnberga dzīvi Krievijā.

1.&2. nedēļa, 01.11. -10.11.

1. novembris

Margarētas dzīve brīžiem ir šokolādes salda, īpaši, ja ar to kopā tiek baudīta mūzika un kino (pie tam melodrāma šķiet Margarētai šai brīdī ļoti piemērota; un ar pievilcīgu aktieri galvenajā lomā).

Margarēta Grosvalde #diary

1.11.

It was fun to go to the Opera House with Kemans. He could make one care for him with his “impassibilite” – he let me buy chocolate while he stood in the queue, and when we finished mine he calmly produced his boxes. I enjoyed Douglas Fairbanks in “Arizona”.

Margarēta raksta brālim Oļģerdam par saviem pēdējo dienu notikumiem – gan paveiktajiem darbiem, gan iepriecinājumiem, gan arī uztraukumiem, kas neizbēgami.

1.11.19.

Cher Ogier,

vakar vakarā vēlu saņēmu ar pateicību Tavu vēstuli un naudu. Šoreiz vēl ir labi izdevies.

Man iet ļoti labi. Vakar atnāca Koļa [Коля] ar solīto pudeli, kas mani stipri aizkustināja. Citādi viss pa vecam. Vēstule par Perzijas latvieti jau tikuse norakstīta un piesūtīta Joe’am. Jaunākās avīžu ziņas stāsta, ka Ali Johnson* un Zigfrids iestājušies armijā. Tu vari iedomāties, kā mana sirds uztraucas. Pie mums mājā ir ievākusies visa Bissenieka ģimene. Viņa pastāv no kundzes un 7 mēneši vecas jaunavas, kura mums dzīvi patīkami uzjautrina ar dažādiem koncertiem. Novēlēdama labas sekmes kopīgā darba laukā, zīmējos ar cienīšanu un labākiem sveicieniem, 

Margarēta

*Aleksandrs Jansons (1887 - ? (pēc 1944)) – sabiedriskas darbinieks, 1919. gadā kļuvis par Studentu bataljona karavīru, tā paša gada augustā – par Rēzeknes kājnieku pulka kara ierēdni, bet septembrī par Kara satiksmes pārvaldes ierēdni, atvaļināts 1920. gadā.

Arturs Vanags* raksta Oļģerdam Grosvaldam.

[Saņ. 5.11.19]

Adresse: villa “Solbakken”, Blommenholm st., Norvege

Telegram: Waunag Sandviken, Norvege

Godāts O. Grosvald kgs!

Daudzreiz pateicos par piesūtītām ziņām un it sevišķi par konfidenciālo septembra pārskatu. 

Jūs varbūt no Margarētas jkdzes būsiet dzirdējuši, ka arī mēs še pie tituļiem raujamies un man ir tas gods būt pat konsulam Latvijas republikai! Lai nu kā, bet kad vācieši sāka Rīgu bombardēt, tad manas atdzisušās asinis palika atkal siltas un man ir izdevies dabūt gandrīz vai visu presi savās rokās un tagad šejienes avīzēs gandrīz par Latviju vien raksta. Tagad, kad viss ir iebīdīts sliedēs, Jūsu padeviskais kalps grib aizbraukt uz dienvidiem uz Balkānu zemēm - un es būšu ap vienu mēnesi ceļā. Visus ziņojumus lūdzu arī uz priekšu man piesūtīt un jo bieži par visu informēt, jo no Jūsu darba un Londonas (?) viss ir atkarīgs Latvijas nākotnei. Citadi viss pa vecam. Pārkrāmējāmies uz Blommenholm - netalu no Kristijānijas. 11.nov. mums tie kungi stārķi (tie ar tām garām kājām) ienesa mums vienu dūšīgu puisēnu Asbjorn Taliwaldi.

Nododiet, lūdzu, Jūsu brāļam labdienu, kā iet ar viņa kāju?

Jums sūtam sirsnīgu labdienu, 

Jūsu ...

*Arturs Vanags (1882 -  1970) - 1905. gadā emigrēja uz Norvēģiju, iespējams, revolūcijas dēļ, kļuva par uzņēmēju, kalnraktuvju direktoru, vēlāk par diplomātu, - 1919.gada 12. augustā iecelts par Latvijas konsulāro aģentu Kristiānijā (mūsdienu Oslo), bet 1921. gada pavasarī – par Latvijas ģenerālkonsulu Norvēģijā.

4. novembris

Marija Grosvalde raksta dēlam Oļģerdam Grosvaldam (franciski!).

4.IX

Cher Ogier!

Mātes Marijas Grosvaldes sūtītajai vēstulei Oļģerdam (4.11.1919.) klāt pievienota vēl viena lapa mašīnrakstā – avīzes raksts vācu valodā no 31.10.1919. (Zviedrijas izdevums). Raksts informē par to, ka pie Upsalas arhibīskapa kā viesis bija ieradies mācītājs K. Irbe*. Viņš pavēstījis par situāciju Latvijā (it īpaši Rīgā) – brīdī, kad notiek cīņa ar Avalova-Bermonta vācu-krievu  karaspēka grupām. Irbe pavēstīja, ka no Rīgas saņēmis telegrammu, kurā bijis runāts par faktu, ka Rīga un citas Latvijas pilsētas tikušas apšaudītas, nogalinot arī civiliedzīvotājus un sagraujot baznīcas. Telegrammu parakstījušas visas kristīgās konfesijas, kas ir Latvijā. Garīdznieki lūdz Jēzus Kristus vārdā visus kristīgi domājušus cilvēkus iestāties par to, lai mierīgie iedzīvotāji netiktu nogalināti un netiktu uzbrukts baznīcām. Uzsvērts, ka trupas pilsētas bombardējušas ne tikai ar lielgabaliem, bet arī ar apšaudījušas tās ar gāzes bumbām. Šāds ierocis nebija ticis lietots pat cīņā pret lieliniekiem, uzskatot to par pārāk nežēlīgu veidu. Šādā veidā bermontieši nododot liecību paši par sevi (neko kristīgu pie viņiem nevarot atrast). Uzsvērts, ka telegrammu parakstījuši 4 tautību pārstāvji – latvieši, kā arī minoritātes – vācieši, krievi un poļi. Tas apliecinot, ka runa nav par nacionāliem strīdiņiem, bet par cilvēcību. Minēts, ka jau pasaules kara cirstās brūces ir dziedināmas, bet nu vēl uzbrukušas šīs briesmas.

*Kārlis Irbe (1861 - 1934) – latviešu luterāņu mācītājs, pirmais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps, Saeimas deputāts un sabiedrisks darbinieks.

10. novembris

Kamēr 2019. gada 10. novembris ir mierīga, silta svētdiena, pirms 100 gadiem šī diena bija darba un problēmu pilna pirmdiena, kurā notika arī kārtējā Delegācijas sēde.

Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēdes protokols

Nr.108

Sēde 10. novembrī plkst. 1.45 pēcp[pusdienā]

Piedalās: J. Seskis, O. Grosvalds un J. Grosvalds.

  1. Nolasa protokolu Nr.107 un to pieņem.
  2. 3. nov[embrī] pie ģen[erāļa]  Niessel`a notika Baltijas valstu priekšstāvju kopīga apspriede ar Baltijas komisiju pilnā sastāvā. Ģen[erālis] Niessel`s atkārto visu to, ko jau agrāk teicis. Sabiedrotie tagad nopietni gribot vācus no Latvijas un vispār Baltijas valstīm izdabūt ārā uz Miera līguma pamata. Komisija ceļā, Berlīnē, iepazīšoties ar soļiem, kurus spērusi Vācijas valdība. Uz robežām tikšot nodibināta stingra kontrole, lai vācieši nekā neizvestu, sevišķi dzelzceļa materiālu. N[isels]. lūdz, lai viņu turot kursā par ieročiem – kas saņemts un ko vēl vajag. Pēdīgi viņš atkal ieminas par agrārjautājumu. Pusta atbild, ka ieroči būtu jādod uz garāku kredītu.

J. Seskis atkārto, ka nav nekādā ziņā iespējams strādāt kopā ar vāciešiem. Muižniecība ir nodevīgi izturējusies tāpat pret Krieviju kā pret Latviju. Valdība pie mums demokrātiska un nevar tautai uzspiest tik pretēju ideju. Agrārjautājums tā kā tā vēl nav radikāli izšķirts. Lai Baltijas komisija šo ideju pilnīgi atmet.

A. Voldemaras liek priekšā Bermonta krievus sūtīt pie Judeniča. Komisija tam piekrīt.

J. Seskis aizrāda uz to, ka tādā gadījumā mums krievi būs jābaro, ko mēs nevaram. Lai to uzņemas paši Sabiedrotie. Viņš prasa ģen[erāli] Niessel`u, kādi soļi no Sabiedroto puses sperti uz mūsu valdības prasījumiem.

Niessel`s atbild, ka:

1.      Cowans, Sabiedroto flotes pavēlnieks, dabūjis pavēli piedalīties kaujā latviešu pusē.

2.      Pie vācu valdības sperti soļi, lai evakuētu vācu karaspēku.

3.      Par aizdevumiem – viņš nezin.

4.      Uzturu karaspēkam došot.

5.      Ieroču sūtījums tiks apspriests.

  1. 5. nov[embrī] no Worms`a tiek paziņots, ka „Sephora Worms” nenāks, bet ap 15. – 20. nov[embri] būs cits kuģis. Tāpat ziņa, ka plintes vēl nav ielādētas vagonos (Nicā) kopš 5. okt[obra]. Tiek izsaukts kap[teinis] Girgensons, kurš brauks uz turieni šo jautājumu nokārtot.
  2. A. No Bordeaux latvj[u] kareivjiem saņemta ziņa, ka no 15. nov[embra] sākot, franču kara iestādes vairs neizdošot bijušajiem krievu zaldātiem uzturu un tos līdz 15. janv[ārim] aizsūtīs pie Deņikina. Tā kā tas pats ticis zināms igauņiem un leišiem, 8. nov[embrim] kopīgā sēdē šajā jautājumā nolemj: iesūtīt no katras delegācijas Foch`am rakstu, lūdzot, lai Sabiedrotie gādā uz savu rēķinu par šo kareivju repatriēšanu, ievērojot to, ka tie cīnījušies priekš Sabiedrotiem. 10. nov[embrī] iesniegts raksts Weygand`am, kurš apsolās runāt ar Foch`u.

B. Naruševičs Baltijas sēdē aizrāda uz to, ka esot atrasti sekrēti [i] poļu dokumenti, kas aizrāda uz poļu nodomiem ieņemt Lietuvu un vēlāk arī Liepāju un Rīgu.

C. Čandlera lietā kopīgais uzskats – jābūt uzmanīgiem, jo saņemtās ziņas par viņu nav sevišķi ieteicošas. Leišu un igauņu valdības nav ratificējušas otro līgumu.

  1. 8. nov[embrī] saņemta telegr[amma]. no valdības, kurā uzdots lūgt Foch`u spert soļus Liepājas apgādāšanai ar pārtiku no Amerikas Bērnu Palīdzības organizācijas [ii] krājumiem. Ģen[erālis]. Weigand’s ziņo, ka Foch`a garantija priekš tā nav vajadzīga, bet tas darīšot no savas puses visu, ko var. Ar telegrammu aizsūtīts oficieris pie Polk`a, lai noskaidrotu šo jautājumu.

Tālākā sarunā Weygand’s paziņo, ka Sibīrijas latv[iešu] pulku lietā saņemta telegramma no Janin`a, ka Krasnojarskas pulks tiks evakuēts pirmā vietā kopā ar čehiem. J. Seskis aizrāda uz to, ka šie pulki vajadzīgi Latvijā, pat ja tiek noslēgts miers ar lieliniekiem. No Niessel`a esot pienākusi telegr[amma], ka vācu valdība esot uzņēmusies atbildību par vācu karaspēka rīcību, bet esot nespēcīga kaut ko izdarīt. Uz robežām esot nokomandēti 40 oficieri kontrolēšanai. Sabiedroto karaspēks tikšot sūtīts uz Austrumprūsiju pēc miera līguma spēkā nākšanas. Ja noteikšana būtu Foch`a rokās, vācieši jau ilgi vairs nebūtu Latvijā. Kara materiāla lietā IV Bureau [iii] apsolījis visu aizgādāt uz ostu līdz 14. nov[embrim].

  1. Latv[iešu] kareivju lietā – attiecībā uz viņu tālāko uzturu iekš BordeauxFoch`am nav noteikšanas: tā iekšēja Kara ministrijas lieta. Nolemj: griezties pie ģen[erāļa] Alby.
  2. 7.nov[embrī] saņemta telegramma no ārlietu ministra par delegācijas likvidēšanu.
  3. No Londonas saņemti 3. nov[embrī] 110.250 fr[anku] (viens simts desmit tūkstoši divi simti piecdesmit franki), kā ekvivalents no 3000£ priekš K. Ozola, kuri tam nodoti.
  4. Pasta satiksmes lietā O. Grosvalds vairākkārt bijis franču pasta valdē. Tagad vajadzīga tikai Latvijas galvenā pasta direktora atbilde, par ko jau aizrakstīts 18. augustā. Tiks nosūtīta vēl kopija no minētā raksta.

Sēdi slēdz p[ulksten] 2.45.

Priekšsēdētājs: [paraksts] J. Seskis

Sekretārs: [paraksts]  J. Grosvalds


[i] Slepeni

[ii] Domāta Amerikas Palīdzības administrācijas Bērnu ēdināšanas misija

[iii] Domāts Francijas armijas Ģenerālštāba IV birojs vai daļa, kas atbildēja par aizmugures jautājumiem- transportu, sakariem, apgādi

Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).

Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.
 

3. nedēļa, 11.11. -17.11.

11. novembris

Margarētas diena paiet starp mūziku, atmiņām un pienākumiem – šoreiz viņa bankas filiālē devusies saņemt vienu no Džo Persijas kastēm, kuru tas Persijas gājiena laikā (skiču u.c. lietu pilnu) bijis nodevis Bagdādē vai Basrā.

Margarēta Grosvalde #diary

11.11.

I have taken to the Queen’s Hall – but the only music that affects me is that heard before – because of memories it awakens. I spent the 2 minutes silence at the Eastern Bank* waiting for Joe’s Persian box**.

*Eastern Bank Limited tika dibināta Londonā, 1909.gadā, lai attīstītu finanšu tirdzniecību ar Austrumu zemēm. 1912. gadā tika atvērta filiāle arī Bagdādē (tolaik Mezopotāmija, tagad Irāka), bet 1915. gadā – Basrā.

** Attēlā – (viena no) Jāzepa Grosvalda Persijas kastēm.

12. novembris

Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēdes protokols.

Nr.109

Sēde 12. nov[embrī] p[pulksten] 1.30 pēcp[pusdienā].

Piedalās: J. Seskis, O. Grosvalds un J. Grosvalds, E. Girgensons.

1.     Ievērojot ģen[erāļa] Weygend`a paziņojumu par Krasnojarskas latv[iešu] pulka repatriēšanu, nolemj Valdmanim rakstīt, lai Sibīrijas Nacionālpadome mēģina pēc iespējas arī Imantas pulku pa daļām sūtīt prom, liekot jaunus spēkus tajā vietā.

2.     Liepājas pārtikas lietā 12. nov[embrī] majors White no Amerik[as] štāba atbild, ka par šo lietu ticis ziņots uz Londonu un no turienes pa radio uz New York`u Hoover`am, kura rokās atrodas noteikšana visu Sabiedroto pārtikas jautājumos. Hoover`s atbildējis, ka viņš principiāli nevar pielaist Bērnu palīdz[ības] organizācijas pārtikas pārdošanu citās rokās, negrib šajā lietā radīt precedentu un tāpēc atraida.

3.     No ārlietu ministra pienākusi telegramma Šveices informācijas biroja lietās, kurā tiek noliegta jaunas tamlīdzīgas iestādes nodibināšana. Nolemj par to oficiāli paziņot A. Liepiņam.

4.     E. Girgensons paziņo, ka kara materiāls tagad viss Boloņā un arī plintes izsūtītas 8. novembrī.

5.     Nolasa kontraktu ar Worms`a firmu projektā un to apspriež. Nolemj: noskaidrot vēl dažus punktus ar Worms`a priekšstāvjiem. Zaldātu repatriēšanas jautājumā nolemj likt Worms`a firmai priekšā, ka zaldāti paši iegādās kopīgi pārtiku, kas iznāks uz pusi lētāk (Worms prasa 5 (izstrīpo. 5, izlab[o]. 8) fr[anku]. dienā par zaldātu un 12 fr[anku] par oficieri).

6.     Amerik [as]  Sark [anā]. Krusta majors Payson`s personīgi apsolījies dot vēl 1500 tonnas Sark [anā]. Krusta mantu, ja delegācija pati gādās tonnāžu. Par šo jautājumu K. Ozols ziņos valdībai. Ir noslēgts galīgs kontrakts ar Amerikas valdību par “Konzuma” mantām – 2.538.700 dolāru 96 centu vērtībā.

Sēdi slēdz p[ulksten].3.

Priekšsēdētājs: [paraksts] J. Seskis

Sekretārs: [paraksts] J. Grosvalds

Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).

Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.

13. novembris

Pauls Plauziņš no Bordo raksta Oļģerdam Grosvaldam uz Parīzi – par rēķiniem, par paciņu, ko vēlētos nosūtīt, par jaunākajiem notikumiem un savu interesi par sūtniecību Vācijā.

[Saņ. 14.11.19, Atb. 14.11.19]

Bordeaux, 13 Nov 1919

God. Grosvalda kungs!

Vakar saņēmu no Ozola kunga sūtītos rēķinus. Pie rēķiniem nebij nekādas ziņas pieliktas, ka nemaz nezinu, vai Ozola kungs ir aizbraucis, jeb vēl ne?

Man ir priekš Jums viena paciņa, ko gribētu nosūtīt, pa pastu nevar, jo tur pieņem tikai vienu kg. un jāuzdod, kas atrodas iekš paketes. Ja gadījumā kāds brauks uz šejieni, lūdzu lai pienāk. Un ja kāds no šejienes brauks, tad mēģināšu nosūtīt. Klāt pielieku savu adresi, lai gadījumā nenāktu pārskatīšanās kā piem Keniņa kungs bij adresējis 63 un ne 62, Cours d’Albret.

Būtu ļoti patīkami, kad Jūs man atrakstītu vēstuli; gribētu zināt jaunākos notikumus Latvijas lietā? un vēl vai mūsu sūtniecība darbojas Berlīnē, no Vācijas sūtītās vēstules nesaņemu. 

Ar cienību

Jūsu PPlauziņš

Pauls Plauziņš raksta Oļģerdam Grosvaldam vēl vienu vēstuli tajā pašā dienā – šķiet, ka paciņa, ar kuras saturu varēs panašķoties, jau ir ceļā.

[Saņ. 14.11.19, Atb. 14.11.19]

Bordeaux, 13-XI-1919

Godātie kungi, 

Šodien jau bij tā izdevība Jums nosūtīt vienu paciņu ko panašķot. Varēju ar priekšn Ozola kungu nosūtīt, bet žēl, kad viņš jau, kā viņš rakstīja, 13 atstāšot Parīzi, projām.

Kad saņemiet manu sūtījumu pie iespējas lūdzu paziņot.

Ar daudz sveicienu ...

PPlauziņš

14. novembris

Marija Grosvalde raksta dēlam Oļģerdam (kuram tajos laikos, izrādās, 14. novembrī bijusi vārda diena!), priecājoties par 11. novembra uzvaru, himnas dziedāšanu, kā arī latviešu sanākšanu, kas paredzēta 18. novembrī – Latvijas dzimšanas dienā.

14.IX

Cher Ogier [Dārgais Ožjē], Latvijas vēstniek, nedusmojiet, ka Jums nosūtu atpakaļ šo vēstuli, lai pārmācītu mūsu sekretāru. Varbūt viņš joprojām sūta šādas adreses “eskvairam”, tādējādi Jums darot kaunu. – Jums piešķir sliktus adjutantus! – Es nezinu kāda būs labākā adrese, uzrakstiet to pats, jo esat clever nekā mēs. Strandwägen 9 V Grosvald. –

Tēvs Eskvairs nav vēl atgriezies, un neraksta arī. Šodien ir tava vārda diena un turklāt mums ir labi jaunumi par uzvaru – to zvana visi zvani un visi laimīgie apskaujas, dziedot Dievs, svētī Latviju, mūs dārgo tēviju!

Taču uzvarošie boļševiki ir pie mūsu durvīm. Tev vajadzētu parunāt ar Anatolu Fransu, tas ir tāds kauns, ka viņš aizstāv boļševikus. Viņu vajag apgaismot, atminies par nabaga Ilzi un Pēteri Grīnbergiem un Lulū un bērniem. Literāti ir pārāk lieli ideālisti un pārāk nezinoši. Viņam taču ir liela ietekme un viņa vārds ir kā izkārtne. Padomā, aizej pie viņa.

Pašlaik mēs esam ļoti labi nomitināti, piektajā stāvā, ar sauli, ūdeni, kalniem, ar skatu im mente. Es neizprotu tēvu varbūt viņam ir bijis kāds satricinājums. Mēs, protams, darām visu, kas ir nepieciešams, bet nevar būt ministrs St. [Stokholmā], dzīvojot Rīgā. 18 XI mums šeit būs latviešu kolonija, 5 “sticker”[3], kā viņus sauc mūsu kalpone: Kalcenavi, Antones jaunkundze, misters Ieviņš. 

Nosūtu Jums manus labākos vēlējumus un manu mīlestību.

Laikraksts “Valdības Vēstnesis” ziņo par Frīdriha Grosvalda ziedotajiem priekšmetiem Latviešu sieviešu palīdzības korpusa Zelta fondam*.

Sieviešu palīdzības korpusa zelta fondam ziedots:

Fr. Grosvalds - 2 zelta aproces pogas, 3 sudraba sērkociņu kastītes, 1 sudraba kapseli, 1 sudraba piemiņas zīmi

*Ievērojamu ieguldījumu Latvijas armijas uzvarās Brīvības cīņās sniedza 1919. gadā dibinātais Latviešu sieviešu palīdzības korpuss. 1919. gada 22. septembrī notika Latviešu sieviešu palīdzības korpusa dibināšanas sapulce. Korpuss uzņēmās karavīru ēdināšanas organizēšanu, drēbju un veļas pagatavošanu, armijas vienību apgādāšanu ar pārvietojamām bibliotēkām, ievainoto apkopšanu kara slimnīcās un hospitāļos, kā arī kritušo karavīru sarakstu sastādīšanu un apbedīšanas organizēšanu. Jau drīz pēc korpusa dibināšanas Rīgā darbību uzsāka korpusa Armijas apgādes nozare, Armijas veļas apgādes nozare, Bibliotēkas nozare, Kareivju apbedīšanas nozare, Nozare pie satiksmes un darba ministrijas, Sociālās apgādes nozare, Ziedojumu vākšanas nozare, Sieviešu zelta fonds un Sporta nozare. Īpaši pieminams Latviešu sieviešu palīdzības korpusa Zelta fonds, kas tika dibināts 1919. gada 5. novembrī rakstnieces un publicistes Īvandes Kaijas vadībā. Zelta fonda uzdevums bija ziedojumu vākšana, taču atšķirībā no Ziedojumu vākšanas nodaļas fondam tika ziedotas zelta un sudraba dārglietas un nauda. Zelta fonda darbību ziedojumu vākšanā un izlietošanā pārraudzīja īpaša komiteja, kuras sastāvā bija Īvande Kaija, Klāra Kalniņa, Anastasija Čakste, Maija Cielēna, Ada Brigadere, Lūcija Kuršinska, Maija Jurjāne un Helēna Zemgale, komitejā līdzdarbojās arī Anna Brigadere, Frīda Olava, Lizete Skalbe un Līna Barona. Zelta fonds darbojās gandrīz pusgadu, un to slēdza 1920. gada aprīlī, kad savāktos ziedojumus — zelta un sudraba priekšmetus, kā arī naudu apmēram 400 000 rubļu apmērā — nodeva Latvijas Bankai. 1920. gada 12. jūnijā Valsts kases telpās notika Finanšu ministrijas izveidotās komitejas (vadīja finanšu ministra biedrs V. Āboliņš) sēde, kurā pieņēma visas Zelta fonda savāktās saziedotās vērtības (kā dārglietas, tā papīra naudu) un iemaksāja šo vērtību Valsts kasē.

16. novembris

Margarētas diena emocionāli nepavisam nav bijusi viegla, tomēr skaistu naktskleitu aplūkošana spēj iepriecināt vienmēr.

Margarēta Grosvalde #diary

16.11.

I saw Murray at the Park and felt very miserable. Miss Björk asked me to tea at her club, and Marie Le Butt gave me dinner and showed me her pretty nightdresses. 

Paula Plauziņa vēstule Oļģerdam Grosvaldam.

Bordeaux, 16.XI.19 [saņemts 17.11.19.]

God. O. Grosvalda kungs,

Šodien saņēmu Jūsu laipno vēstuli, par kuru arī Jums ļoti pateicos. No Ozola kunga ir nepareizi, kad tā S. K. mantu lieta taču izrādās nenokārtota. Esmu jau tam Am. priekšstāvim vēstuli nosūtījis, lai dotos ar viņu sakarā. Ozola kungs man uzdeva, kad vēl tikšot dotas mantas no Am. S. K. 5,50 tonnu un ja vairāk vēl būtu, tad jau ir nākošais, tas ir tas pēdējais kuģis būtu vajadzīgs ar 3,500 tonnu liels.

Tūliņ rakstīšu uz Londonu Ozola kungam, lai mūsu lieta ņemtu pareizu gaitu. Nauda man ir 65,000,00 franki, bet ar to es nekad netikšu cauri. Vēstules no Vācijas caur Jums sūtītas saņēmu, arī par tām senām pūlēm Jums pateicos. 

To labāko, sveiki, 

PPlauziņš

4. nedēļa, 18.11. -24.11.

18. novembris

Pienākusi fantastiskā iespēja publicēt attēlu*, ko diplomāta Pētera Kalcenava** sieva Maija (dzim. Paukuls) no Stokholmas sūtījusi Pētera tēvabrāļa Indriķa Kalcenava sievai Minnai (dzim. Švēdere) Vecmīlgrāvī.

Fotogrāfijā uzņemta Stokholmā 1919. gada 18. novembrī – svinot Latvijas pirmo dzimšanas dienu. 

Attēlā redzami (no kreisās): Līna Grosvalde, Latviešu Pagaidu nacionālās padomes latviešu informācijas biroja Stokholmā vadītāji Elza Antone un Kārlis Ieviņš, Maija Kalcenava ar meitu Ingrīdu un vīru Pēteri Kalcenavu, kā arī Marija Grosvalde.

*Liels paldies par attēlu Irēnai Matisonei, kas to bija atstājusi pēc izstādes “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts” apmeklējuma (taču nebija atstājusi kontaktus – varbūt attēla publicēšana un interneta vide var palīdzēt ar viņu sazināties?)

**Pēteris Kalcenavs (1887-1967) – diplomāts, Latvijas konsuls Kopenhāgenā, Klaipēdā, Hamburgā, Dancigā; Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1929)

Kamēr Stokholmā daļa Grosvaldu ģimenes saviesīga pulciņā svin Latvijas 1. dzimšanas dienu, Margarēta to pavada iepērkoties…

Margarēta Grosvalde #diary

18.11.

I struggled hard for this holiday and spent it shopping. I feel surer of myself now, except as Ausprey’s which overawed me.

19. novembris

Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēdes protokols, šoreiz tajā paralēli visiem ierastajiem jautājumiem pārrunāts arī fakts, ka iepriekšējā vakarā, 18. novembrī – Latvijas valsts dzimšanas dienā – legācijā bijušas sarīkotas vakariņas, uz kurām ieradušies arī Igaunijas un Lietuvas pārstāvji.

Nr.110

Sēde 19. nov[embrī]. p. 1.15 pēc[pusdienā].

Piedalās: J. Seskis, O. Grosvalds un J. Grosvalds.

Worms’a kontrakts.

Nolasa kontrakta projektu, kurš galīgi tiks parakstīts pēc dažiem pārlabojumiem.

Atlīdzība, kura jāmaksā maj[oram] Payson`am par ‘’Konzuma” mantu neizlādēšanu.

No K. Ozola saņemta telegramma, kurā tas lūdz rīkoties caur P. Plauciņu Bordeaux. Nolemj: paziņot Plauciņam, lai tas katrā ziņā samaksā pusi (15.000 fr[anku]) un pieprasa „Konzumam” pēc jauniem līdzekļiem, ja tam nav pietiekošu uz vietas. Paziņos maj[oram] Payson`am, ka visi soļi sperti.

Chandler`a jautājums.

Igauņi viņam jau visu maksājuši. Nolemj vēl apprasīties pie leišiem, kā arī paziņot Kalniņam, lai tas drīz atraksta par Chandler`a darbību.

Saruna ar Kammereru 17. nov[embrī].

Baltijas komisija reti salasoties, galīgu rezultātu nekādu nebūšot. Nekādas rezolūcijas jeb statūtu nav izstrādāts. Tagadējais karš ar Bermontu esot Conseil Suprême[1] un Niessel`a komisijas darīšana. Attiecībā uz ienaidnieku valstu pavalstnieku īpašuma konfiscēšanu viņš domā, ka Miera konference gan dotu sankciju, bet tam pretošoties amerikāņi. Tāpēc viņš ieteic turpināt kā fait accompli [2] bez formālas sankcijas pieprasīšanas. (Nolemj to paziņot valdībai). Attiecībā uz miera sarunām ar lieliniekiem, viņš brīnās par igauņu priekšlikumu, lai Sabiedroto karaspēks uzņemoties pārraudzību par neitrālo zonu. To Sabiedrotie nevarot uzņemties, būdami karā ar lieliniekiem. Lai Baltijas valstis labāk noslēdzot mieru ar lieliniekiem. Labāk esot visu zemi atstāt, bet neslēgt mieru. Varot norunāt de facto tādu kā suspension d`hostilités [3], bet lai nestājoties labāk juridiskās attiecībās. Tālāk O. Grosvalds runāja par delegācijas likvidācijas jautājumu un tālākas priekšstāvniecības varbūtībām. Kammerers saka, ka de fait [4] priekšstāvis te varot būt. Lai šo jautājumu nokārtojot ar Pižonu caur William Martin (Chef du Protocole[5]). Laikam atzīšot délégué du Gouvernement Letton [6].

Neatkarības dienas svētīšana 18. novembrī.

Tika sarīkotas vakariņas delegācijā, kurās bija ielūgti igauņu un leišu priekšstāvji: atnāca Pusta, Leppiks un Naruševičs. Bez delegācijas un legācijas locekļiem piedalījās vēl „Revue Balt[ique]” Redaktors A. Tupiņš. Leišu ārlietu ministrs A. Voldemaras bija aizkavēts, bet atsūtīja līdz ar delegācijas locekļiem apsveikšanas telegrammu. Runās pasvītrota Baltijas tautu apvienošanās un izteikta cerība uz ciešu kopdarbību nākotnē.

Simsona atbraukšana.

16. nov[embra] vakarā ieradās no Londonas (Rīgas) grāmatvedis Simsons. Pamatojoties uz Ārlietu ministrijas instrukcijām, tam atlīdzināti ceļa izdevumi (1220 fr[anku]) un iemaksāta pensija (600 fr[anku] par mēnesi). Algas jautājums atstāts līdz tālāku instrukciju saņemšanai.

Ārlietu ministra telegramma par Latvijas Brīvības krusta izdalīšanu ārzemēs.

Delegācija nolemj no savas puses ieteikt apbalvošanai ar Brīvības krustu:

I. šķira – maršalu Foch

II. -//-  – Eybert

-//- -//- – kapit[anu] Palasse

-//- -//- – prof[esoru] E. Doumergue.

Sēdi slēdz p[ulksten] 3.00.

Priekšsēdētājs [paraksts] J. Seskis

Sekretārs: [paraksts] J. Grosvalds


[1] Augstākās padomes (franču val.)

[2] Noticis fakts (franču. val.)

[3] Karadarbības apturēšana (franču. val.)

[4] Faktiski (franču. val.)

[5] Protokola šefs (franču val.)

[6] Latvijas valdības delegāts (franču val.)

20. novembris

Šajā dienā pirms 100 gadiem Arveds Bergs sūtījis pastkarti Oļģerdam Grosvaldam no Dorpatas [mūsdienu Tartu].

24. novembris

Rainis no Kastaņolas raksta Oļģerdam Grosvaldam, vēloties noskaidrot radušos pārpratumus. (Tekts no Raiņa Šveices perioda vēstulēm (1914. - 1920. III).

O. Grosvaldam

Kastaņolā 1919. gada 24. novembrī

24.11.19.

Ļoti cienīts Grosvalda kungs.

Uz pieprasījumu Jūsu vēstulē, vai K. Ozoliņa kgs bijis pie manis ar privātsekretāru, es nupat atbildēju telegrāfiski: Je n’ai pas secretaire privé qui pourrai parler ou agir en mon nom. Desire particulier. [Man nav privātā sekretāra, kurš varētu runāt vai rīkoties manā vārdā. Īpaša vēlme.]

Tiešām bez tuvākiem paskaidrojumiem es nevaru nekā cita atbildēt. Laikam gan būs kas izdarīts vai izrunāts manā vārdā, kas tāds, par ko valdībai cēlušās šaubas. Tādēļ es vēlreiz še raktiski protestēju, kategoriski izsakot, ka es atbildu tik par sava paša vārdiem un darbiem un ka es neesmu devis pilnvaras, nedz uzdevis K. Ozoliņa kungam, ne kam citam runāt un rīkoties manā vietā. Pēc mana uzskata vispār privātsekretārts arī nav pilnvarnieks, bet tikai… Blakus minot, mani mantas apstākļi nav tādi, kas es varētu sev uzturēt sekretāru. 

Es gaidīšu drīzākā laikā paskaidrojumu, kas ir noticis, tā es varēšu tūdaļ un pilnīgāk lietu nokārtot un izklīdināt katras šaubas.

5. nedēļa, 25.11. -30.11.

28. novembris

Jāņa Seska* vēstule Oļģerdam Grosvaldam no Francijas ziemeļu piekrastes pilsētas Buloņas [Boulogne], kurā ziņots par attiecīgā brīža stāvokli viņa atrašanās vietā, kā arī jaušamas prieks par ziņām, kas pienāk no Latvijas.

Buloņā, 28. nov. 1919

God. Grosvalda kgs,

Ceru, ka ja tik viss ir labi, tad visi darbi būs padarīti jau rītdien un varēšu atgriezties uz Parīzi. Man te būs tomēr jāpalīdz līdz beigām. Pacienījām attiecīgās personas, kuras tagad savukārt revanšējas - un, neievērojot dažādas eventualitātes, būtu nepareizi aizbraukt, iekams lietas nav nokārtotas. Acu mirkli viss ir mierīgs, arī “gaiss” ir labs. Darbi tiek vesti tā, kā lai pārsteigu tos, kas gribētu atkal mums radīt kādu traucēkli, kā jau agrāk. - Vācu avīzēs ziņas par stāvokli Latvijā. Paldies Dievam, nu reiz būs rokas brīvas savās mājās. 

Mūsu ļaudis sūtīšu visus projām, jo ceru, ka var faktisko braukšanu izvest tā, ka viņi paši atpelna ceļa naudu, resp., uzturu. Tiklīdz lietas būs nokārtotas, tad telegrāfēšu un došos uz Parīzi. 

Sirsnīgi sveicinu Jūs un Jūsu brāļa kgu un visus citus,

Jūsu J. Seskis

*Jānis Seskis (1877 - 1943) – skolotājs, Latvijas diplomāts, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis (1917-1918), Parīzes miera konferences delegāts (1919), Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1920-1940)

Liepājas Annas draudzes mācītājs Visvaldis Sanders* sūta vēstuli Oļģerdam Grosvaldam, kurā galvenokārt runā par Oļģerda vecākās māsas Mērijas vīru Jāni Grīnbergu – viņa veselības stāvokli, tā iemesliem (lūgums pie iespējas palīdzēt ar Baltijas komitejas locekļa uzvārda atšifrēšanu) un atpūtu laukos.

Liepājas Annas draudzes mācītājs

28.XI.1919

[saņemts 13.12.19]

Mīļo Oļģerd!

Tavas vēstules esmu saņēmis. Tavai cien. mātei norakstīju un izteicu visu, ko zināju par Grīnbergiem. Bet varbūt mana vēstule ir nozudusi, cittreiz Tava cien. māte Tev arī būtu ziņojusi par manu vēstuli.

No Pēterpils es esmu no 6. VI š.g. projām. Līdz tam laikam Grünbers ar ģimeni vēl atradās Pēterpilī. Viņš gan jau no aprīļa mēn. dzīvoja Carskoje-Selā vietējā mācītāja dzīvoklī un izpildīja aizbraukušā mācītāja vietu. Beidzamā laikā Grünbergs sirga ar sirdskaiti un izskatījās ļoti novārdzis. Slimības cēlonis, laikam, bija grūtie apstākļi, bet arī nepatikšanas Baltijas komitijā caur ??? [Bēknelin….???] kas savā amatā pielaida visādas nekārtības. Ārsts maija mēnesī ieteica Grünbergam pārvilkties uz laukiem un ņemt uz ilgāku laiku atvaļinājumu. To viņš arī darīja un, kā dzirdēju, jūnijā jau aizbrauca pie Akera. Jūlija mēnesī man vēl tēvs rakstīja, ka izpildot māc. Grünberga vietu, viņs gan jūtas daudz labāki, bet vēl palikšot uz laukiem. Jācer, ka viņš pamazām varēs atpūsties uz laukiem un atjaunot savus spēkus. Viņa kundze un bērni bija veseli un izskatījās labi. Dzīve gan visu ziemu bija ārkārtīgi grūta un pastāvēt varēja vienīgi, ka mēs mācītāji braucām uz laukiem pie latv. kolonistiem un vedām iekšā pārtikas vielas, citkārt mēs nekad nebūtu varējuši pārziemot. Mana sieva ar bērniem palika vēl pie lieliniekiem. Tas notika caur to, ka man, aizbraucot kādu koloniju uz Pleskavas pusi, ienāca lielinieki un nošķīra manējos no manis. Kur tagad mēs satiksim, Dievs vienīgi zin.

No 25 IX esmu atkal Liepājā. Nevaru teikt, ka būtu apmierināts uz tagadējiem apstākļiem. Daudz kas notiek, kam nevajadzēja notikt. Es dzīvoju klusi un atklātībā neņemu dalību: pietiek, ka vienreiz esmu bēdzis no grūtuma Krievijā.

Lūdzu sveicini no manis Tavējos.

Ar mīļiem sveicieniem,

Tavs V. Sanders

*Visvaldis Sanders (1885-1979) - Latvijas luterāņu mācītājs un politiķis; 1911. gadā kļuva par Liepājas Sv. Annas draudzes mācītāju, paralēli tam, 1920. gadā kļuva par Liepājas garnizona mācītāju, bija arī 1., 3. un 4. Saeimas deputāts

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti