Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
1919. gada septembra 4.nedēļa, 23.09.-30.09.
Septembra beigas Grosvaldu ģimenē un tās apkārtnē ne mazāk aktīvas kā pārējais mēnesis. Oļģerds saņem vienu vēstuli pēc otras, bieži pat vairākas dienā; tās pienāk gan no Londonas, kur joprojām uzturas Džo, gan no Rīgas, kur atrodas Ece, gan no Zviedrijas, kur dzīvo māte, gan pat no Šveices - no kurienes Oļģerdam sūtītas vairākas satrauktas ziņas. Ece Rīgā risina politiskus un finanšu jautājumus ar valdību, atceras grūto turpceļu un ļoti skumst pēc Parīzes. Daudz priecīgākā noskaņojumā ir Margarēta ar Džo, baudot Londonas saviesīgo dzīvi, teātrus, dejas, draugu apmeklējumus - un arī kājai kļūst aizvien labāk. Tomēr Džo ne tikai bauda dzīvi, bet arī dodas uz bibliotēku, studējot persiešu miniatūru grāmatas.
23.09.1919
Vera Bērziņa [Ece] raksta Oļģerdam par notikumiem un panākumiem Rīgā, par grūto ceļu, kuru neiesaka nevienam, īpaši Rainim ne, kā arī skumst pēc Parīzes...
Rīgā, 23.IX.19.
Nupat man bija gara izrunāšanās ar M. Lietas, kas mūs visus nospiež un ir nokārtotas. Ceru, kad mana vēstule pie Jums nonāks, Jūs jau paši to zināsiet. Par dažām pārgrozībām, kas pie mums Parīzē notiks, esmu ar M. izrunājuse, un mutiski visu izstāstīšu. Rīt nokārtošu darīšanas ar Ašman kgu* un skubināšu naudas jautājumu pie Vajadzībs kga**.
Braucu ļoti grūtos apstākļos. Neieteicu nevienam iet manās pēdās, un sevišķi Rainis nedrīkst nekādā ziņā braukt pa manu ceļu. Atpakaļ domāju braukt pa citu ceļu. M. stipri neieteic un Cielēns domā, ka varēs ar kādu sevišķu kuģi braukt. Rīt parīt es ziņošu un telegrāfēšu. Ļoti daudz Jums ko stāstīt – M. šo to man stāstījis “zem četrām acīm”. Jūs jau gan vairs ļoti par mani nedomājat, bet es šodien tomēr drusku labu Jums darīju. Ārlietu Ministrijā uz “Soirée”. Valentīne dzīvo Rīgā un W.s (?) zināms ar. Par viņu man M. interesantas lietas stāstījis. Rīt pēc pusdienām iešu Jūsu mājā pie Zariņa uz kafiju.
Atvainojiet saraustītu vēstuli, jo par daudz visādu ziņu, iespaidu un t.t. Bet gribas Jums rādīt, ka neesmu tāda, kā tie citi “un dažreiz turu solījumus”. Esmu Jums no ceļa sūtījuse telegramas un 3 kartes. No Rīgas telegramu Meierovics sūtījis uz Seska vārdu – es protams pretim nerunāju. Tiklīdz zināšu savu ceļu – ziņošu. Sveiciniet visus. Jums vissirsnīgākais sveiciens – un lūdzu gaidāt mani un neejat uz Palace. Esmu gan Rīgā, bet ar visu sirdi tiecos uz Parīzi. Jūs varat smiet par to. Braukšu cik iespējams drīz, varbūt jau pēc pāris dienām, lai gan, zinu droši, visi gaida naudu un kurjeru, bet neviens manis. Un varbūt tomēr – kādreiz patīk ar to sevi mānīt.
Sirsnīgu jo sirsnīgu sveicienu,
Ece.
*Pauls Ašmanis (1881-1952) - latviešu politiķis, no 1919. Līdz 1920. Gadam bija LR Ārlietu ministrijas Informācijas departamenta direktors, kā arī ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Zigfrīda Annas Meierovica prombūtnes laikā
** Augusts Vaidzība (1882–1941) - no 1919. gada jūlija līdz 1920. gada novembrim ministrijas Saimniecības un budžeta nodaļas vadītājs.
23.09.1919
Pēteris Sēja* raksta Oļģerdam Grosvaldam (pavisam konfidenciāli!) par savu lielo uztraukumu un pārdomām saistībā ar jauniecelto Latvijas sūtni Šveicē.
[Saņemts 24.09.19., atbildēts 24.09.19.]
[Vēstules augšpusē] Ļoti konfidenciāli un privāti!
[Veidlapa] Museumsgesellschaft Zürich
Société de Musée à Zurich
23/IX. 1919
Ļoti cienīts kungs,
Lasu nupat sekošu Latv. press biroja telegramu: Copenhagne, 21/IX (Bureay lett. d’mist.): Mr. K. Afeldt**, un letton demeurant en Suisse a été nommé ambassadeur de la Latvia en Suisse. Atvainojat manu vaļsirdību, bet Latvijas valsts nākotne un bažas par to spiež mani Jums nekavējoši rakstīt. Es uzticos Jūsu nopietnībai, jo Parīzes delegācijas politisko un diplomātisko darbību esmu atradis vienmēr izveicīgu un tādu, kura savu nolūku labi apzinās. Atļaujat nu man kā piedzīvojošam politiķim, ja esmu pilnīgi atklāts. Es apgalvoju Jums uz goda vārdu, ka jebkādas personīgas intrigas man ne prātā nenāk. - Kad es augšminēto ziņu lasīju, neticēju savām acīm un domāju, ka tas ir karnevaļa jeb aprīļa joks. Bet vai tad mūsu Latvijas tik traģiskajā politiskajā situācijās var tik briesmīgi vieglprātīgus politiskos jokus dzīt? Mūsu valdībai resp. Ārlietu Ministrijai šās nominācijas gadījumā ir notikusi katrā ziņā briesmīga vilšanās. Nezinu viņas iemeslus, jo ministri Meierovica kungu pazīstu no viņa darbības kā ļoti nopietnu diplomātu. Vai tas nav noticis uz kādas ārkārtīgi vieglprātīgas un ekscentriskas jeb pat ļaunprātīgas ieteikšanas pamata? Laužu galvu: vai esmu nomodā vai sapņoju? Kas spēlējas šajā gadījumā tik vieglprātīgi ar Latvijas likteni? [...] Viņam taču nav ne mazākās juridiskas, valstsekonomiskas jeb politiskas skolas jeb erudīcijas. Arī no preses lietām, propagandas, politiskās akcijas viņam nav ne jausmas. Ne artiķeļa viņš savā mūžā nav uzrakstījis. Es baidos pat, vai viņš vairs pārvalda modernu literārisku mātes vaodu, nerunājot jau par svešām valodām – izņemot praktiski veikalisko vācu valodas tautas stilu – ar visām izteiksmes kļūdām un akcentu.[...]
Godāts kungs, es lūdzu, es brēcu Latvijas dēļ! Telegrāfējat, gādājat, kā Afeldta kngs tiek kā sūtnis atsaukts. Jums tieši sakari ar ministriju. Tāpat Seska kungam. Lai tam incidentam ņemtu katru dumju nokrāsu (???) varētu Afeldta kngu varbūt atsaukt pie Apgādības ministrijas jeb Tirdzniecības ministrijas kāda praktiskā darbā – varbūt pārzināt augļu žāvēšanu un konservēšanu ziemai, kara-spēkam jeb kā citādi.
Bet lūdzami manu vārdu nelietojat. Rakstu Jums pilnīgi konfidenciāli. Sazināties, lūdzu, tieši ar ministra kungu. Man aizdomas, ka arī visa tā neslēpjas ļoti vieglprātīgas personīgas intrigas, sakarā ar agrākiem latv. politiskiem darbiniekiem Schweicē. [...]
Bet ko rakstu par Afeldta kungu, tas tikpat man, kā kuram katram Schweicē dzīvojošam latvietim skaidri zināms. Tādēļ viņa iecelšanu par sūtni uzskatu vienkārši par karnevāla farsu – par kuru lai samaksātu Latvijas liktenis... Ticat man, ka visu nakti negulēju aiz uztraukuma pēc šās ziņas izlasīšanas. Kauns būs kaut kuram politiķim acīs skatīties – Latvijas diplomātiskā reprezentanta dēļ...
Cien. kungs, darat ko varat. Manu vēstuli uzticu Jums, kā personīgu un privātu.
Visā augstcienībā, Jūsu P. Sēja.
*Pēteris Sēja (1880 - 1940) - latviešu skolotājs un politiķis, diplomāts; no 1906. līdz 1920. gadam dzīvoja Šveicē, kopš 1921. gada pārstāvēja Latviju dažādas Eiropas valstīs
**Kārlis Maksimilans Afelds (1883 - ? [pēc 1931]) - komersants, 1919. gadā jaunās Latvijas Republikas Ārlietu ministrija viņu iecēla par Latvijas konsulāro aģentu Šveicē, šo amatu ieņēma līdz 1920. gadam
24.09.1919
Džo raksta brālim par ārpus pilsētas dzīves baudīšanu, kam nodevies pēdējās divas dienas, kā arī priecājas par iešanu brīžiem bez kruķa, draugu apciemojumiem un Britu muzeja bibliotēkas apmeklējumu
115, Park Road, St John’s Wood, London, N.W.S.
24.9.19.
Mīļo Ogier, šodien pārnācu no Country, kur viesojos divas dienas pie Mr. et Mme Le Butt, patīkamā mazā cottage, ar labiem cocktaiļiem un ēdieniem. Baudīju Anglijas rudeņa mieru un iemācījos Poker spēlēt (bez naudas). Atradu Tavas divas vēstules priekšā. Pateicos par čeku, un te klāt pielieku parakstītu kvīti. Ceru, ka pa to laiku Lauva jau atvedīs naudu, par kuru Tev telegrāfēju.
Ar manu kāju lietas stāv ļoti labi. Biju pirmdien otro reizi pie Barkera, kurš atkal visu pastaipīja, bez gāzes, un bij ļoti mierā ar rezultātiem. Eju tagad pa mājām pa lielai daļai bez spieķa, un vakar uz laukiem iztaisīju garāku pastaigājienu.
Iešu vēl nākamo pirmdienu un trešdienu pie Barkera, un tad domājams ceturtdien, 2. oktobrī, braukšu uz Parīzi.
Esmu saticis Koļu, kurš domā braukt uz Vāciju, uz kurieni esot aizbraukuši Poļakovi.
Bijām svētdien pie Irmas Jirgensohn, kurai 9 mēn.vecs baby - ārkārtīgi skaists un
mierīgs meitēns ar koši zilām acīm. Tur nu gan, mans mīļais, nav nekādu cerību… Viņa ļoti zimpātiska, bet stipri rāmāka palikuse. Vīra nebij mājās - viņš vienmēr esot darbā. Viņš pēc pamiera noslēgšanas bijis Beļģijā, kā Special Correspondent.
Te ir ļoti auksts, tāpēc steigšos katrā ziņā atpakaļ uz Parīzi. Esmu bijis British Museum Bibliotēkā un South Kensington muzejā. Kādā te saņemtā “Latvijas Sargā” interesanti apraksti par Konfederēto valstu priekšstāvju saņemšanu Rīgā, pie kam Rīgas žurnālisti (Leitāna stilā) nekad neaizmirst piezīmēt, ka augstie viesi visur braukuši “automobiļos”. Tallents turējis runu, atbildot Meierovicam, beigdams ar “Dievs Svētī Latviju” (latviski).
Visu labu! Tavs J.
Vai Ķeniņš vēl šifrē?
25.09.1919
Džo raksta brālim gan par finanšu un ārpolitikas jautājumiem, gan par rakstiem franču presē, gan arī par savu Tableaux persans manuskriptu, negribot ar to Ogier pārāk noslogot. Atsaucoties uz Veras Bērziņas došanos uz Rīgu, lai tiktos ar valdības pārstāvjiem, Džo raksta daudznozīmīgi: “Interesanti, vai la belle Vera vēl atbrauks atpakaļ un ko viņa zinās pastāstīt! Un galvenais, ko viņa Rīgā visu sastāstīs…”
Lettish Legation, 115, Park Road, St John’s Wood, London, N.W.S.
25.9.19.
Mīļo Olgerd, saņēmu vakar vakarā Tavu speciālo telegrammu, kuru šorīt sarūpējām un nosūtījām Ārlietu Ministram.
- Atbildi “Times” korespondentam došu Bisenieka kgam, un tad redzēsim,ko varēs darīt.
- Tas kungs, par kuru Tu minēji, laikam uz Parīzi nebrauks. Viņš atstāj samērā labu iespaidu, ko pastiprināja tas, ka viņš šodien, saņēmis oficiālu uzaicinājumu te redzēt kādu zināmas germanofilas angļu partijas priekšstāvi, izteica šaubas, vai viņš tur vispārīgi varot iet. Bet jādomā jau ir, ka viņam paša krekls vienmēr mīļāks, nekā mūsējais.
- Kas attiecas uz Bryunseraede, tad šis jauneklis ir mans skolas biedris no Langermana laikiem. Viņa zimpātijas, sevišķi caur kundzi, bez šaubām būs Landeswehra pusē, bet viņš man vienmēr atstājis inofenziva, “gaga” cilvēka iespaisu. Kad toreiz braucu no Bergenas uz Newcastle, viņs ar mani sasveicinājās, un runāja kaut ko par “diplomātisku karjeru”, cik sapratu Beļģijas dienestā. Kā Tu gribi, lai es “garantēju” - neesmu viņu vairs pēc skolas laikiem nekad saticis, izņemot šo vienu gadījumu. Citādi viņš bez šaubām var skaitīties par vecu rīdzinieku.
- Nesaprotu lietu ar rakstu par latviešu mūziku, jo tāda pats nebiju vēl sarakstījis. Ja Tupiņš domā par viņa paša rakstu, kura novilkumu viņš man priekš aizbraukšanas deva, tad ļoti nožēloju, ka esmu to kaut kur noglabājis - neatceros vairs labi, kur? Vienīgā vieta, kur viņš varētu būt, ir lielā mape, kur bij “Tableaux Persans”, jeb maza brūna kartona mape. Bet neesmu drošs un ļoti atvainojos Tupiņa priekšā. Būs jāgaida, kamēr es nāku atpakaļ.
- Par “Tableaux Persans” ļoti bēdājos, proti, ka Tu ar šo lietu zaudēji laiku. Vienīgais, ko vēlējos, bija lai Tu ātri izlabotu visrupjākās drukas kļūdas, kuras pilnīgi varētu vārdu sakropļot, atstājot nepareizos accents utt. Tupiņam tikai gribu viņu dot izlasīt, un viņš vēl kādam gribēja dot izlasīt - svarīga šī lieta nav un lūdzu nezaudē laiku ar viņu!
- Par L. slimību sevišķi neuztraucos, jo Kemans ppiem.saka, ka tā esot sen pazīstama lieta, ka viņš, būdams pilnīgi vesels cilvēks, “vārgstot ar visādām slimībam” - esot bieži uz Davos braucis ārstēties un tad tur citus ārstējis ne sevi.
Interesanti, vai la belle Vera vēl atbrauks atpakaļ un ko viņa zinās pastāstīt! Un galvenais, ko viņa Rīgā visu sastāstīs…
Margarete sēž pie galda un lāpa manu zeķi. Viņa liek Tevi sirsnīgi sveicināt, bet piezīmē, ka Tu laikam neesi saņēmis Londonas legācijas stempeļu paraugu kolekciju, vienmēr tikai rakstīdams visas vēstules “Chere” jeb pat bez “chere” - “Mademoiselle” vai “l’honmeur d’accuser” etc., parakstīdams O. Grosvalds. Parīzē, kad viņa tur bijuse, Tu esot ar asarām acīm, sisdams pret krūtīm un teikdams “es vecais sumpurnis”, solījis, ka par viņu “mūžīgi gādāšot” un “nekad vairs neaizmirsīšot” un glabājot vēstules “kā saldu ēdienu”. Es gan ar atminos, ka braukdams ar mums taksi’ā gar monumentiem, kurus mēs jautros brīžos iznīcinām, Tu kaut ko runāji par to, ka “tagad viss uz priekšu citādi būšot” un proponēji noslēgt kādu “līgu”, ka mēs (?) “nekad vairs nestrīdēšoties” utt.
Visu labu! Tavs J.
P.S. Vai Tu nevarētu uzdot kādu adresi priekš specielu vēstuļu sūtīšanas, ievērojot to, ka V. B. aizbraukuse? Varbūt Girgensona? Mēs rīt Jums aizrakstīsim Kemaņa jauno adresi. Ciktāl no vēstulēm redzu, Huperts jau ir mājās - ļoti priecājos, ka Tev atkal ir iespējamība apbrīnot viņas graciozo dimarche!
26.09.1919
Pēteris Sēja raksta Oļģerdam Grosvaldam vēl vienu vēstuli, kurā vēlreiz uzsver savas domas par Afeldta nepiemērotību amatam - neatkarīgi no tā, vai viņš iecelts par sūtni vai par konsulu - norādot uz viņa profesionalitātes un zināšanu trūkumu.
26/IX, 1919
Ļoti godāts kungs,
Saņemu nupat Jūsu vēstuli un steidzos atbildēt. Kādā latv. laikrakstā lasu šodien ziņu, ka Afeldts iecelts par latv. konsulu – tātad nebūtu sūtnis – bet kamdēļ Kopenhāgenas birojs ziņo, ka sūtnis? Bet ja arī viņš būtu tik konsuls, tad pagaidām, kamēr nav ne sūtņa, ne Chargé d’Affaires Schweicē, konsuls būs vienīgais reprezentants. Un es vēl reiz uzsveru kategoriski, ka viņš kā kaut kāds diplomātisks jeb politisks priekšstāvis ir pilnīgi nekvalificēts. Kamdēļ gan šo cilvēku, kurš agrāk bij dārznieka māceklis, tad konservu izgatavotājs un kurš interesējas par sparģeļu konservēšanu neieceļ kaut kāda viņa arodam piemērotā – un mājās ļoti vajadzīgā praktiski tehniskā darbā?
Uz diplomātiska parketa viņš taču nevar ne soļa spert, lai neizslīdētu. Man šī nominācija paliek mistiska mīkla. Katrā ziņā dāmu kaprīzes, kuras liekas radītas no acumirkļa personīgām simpātijām jeb antipātijām spēlējušas šajā gadījumā patronāta lomu. [..] Nu, ja iecelšana tomēr notiks, tad Latvija blamāžu samaksās... Es labāk aizrakstīšu vēl par to pašu lietu Cielēnam, lai viņš parunā ar Meierovica kungu. Schweicē, kā jau Jums pagājušā reizē minēju, notiek krievu reakcionāru un vācu aprindās smalkas diplomātiskas intrigas pret mūsu un kaimiņu patstāvību. [..]
27.09.1919
Džo kājas stāvoklis uzlabojas, dejojis pat “indiāniešu” deju!
Lettish Legation, 115, Park Road, St John’s Wood, London, N.W.S.
27.9.19.
Visā steigā:
Thomsons ir latv. konzuls Londonā. Darbību vēl nav uzsācis, bet gatavojas. Pie viņa Briedis būs komercatašē, Bimans apgādības min.priekšstāvis un Lida typiste. Viņš ir baltiešu vāciets, uzdod sevi par latvieti. Sūtīts no Meier., ar Meier. Pilnvarām. Stāv zem Lond.legācijas stingras kontroles.
Mana kāja laba, nebūt neguļu gultā, bet vakar pie Michel’a dejoju indiāniešu deju un onestepu.
Tavs J.
28.09.1919.
Marija Grosvalde raksta dēlam Oļģerdam no Zviedrijas (FR. VAL.)
Māte raksta Oļģerdam ļoti steidzīgu, domu un ideju pilnu vēstuli, šovakar gaida ciemiņus uz vakariņām, tāpēc pavisam nevaļīga, lai gan kopumā viss esot labi, dzīvošana jauka, skaista meža tuvumā.
Dārgais Ožjē,
Es vienmēr izvairos no telegrammām, bet esmu priecīga par šīs krāsu, es Tevi apsveicu un jāvēlas tikai, lai Džo nozīmētu uz Londonu, tad ar jūsu lietām viss būs kārtībā.
Mums šovakar uz vakariņām nāk Xx. Šnēxxx , tāpēc es tā steidzos. Regarie la Txxx, es domāju, ka viņa daudz ir apguvusi, ka viņa ir ļoti šika, un ka viņa prot valodas. Viņa būs tikpat laba laulātā draudzene kā viņas māte.
No manas puses tas nav ne joks, ne zobgalība, tās tiešām ir manas domas.
Es tiešām esmu ļoti priecīga, pat ja darbs ir uz īsu laiku, ir ļoti iespējams, ka visa mūsu impērija sabrūk.
XX. ir xxxx bet, par mūsu mērķi nav ne mazākās intereses, mēs pat iesim apmeklēt Bolsh. [ģimeni]. Tur bija kāds ļoti pazīstams kungs šajās dienās, lai iegūtu atļauju. Mēs dzīvojam ir tīrībā, mūs labi ēdina, dzīvoklis ir pavisam moderns un ļoti praktisks. Visskaistākais šeit ir mežs un vientulīgas pastaigas. Es tikko atgriezos, biju vannā, viss ir labi.
Tikai ir garlaicīgi, tā kā politika un sabiedrība.
Es esmu priecīga, ka Līna dodas pie saviem draugiem, viņa daudz un ļoti labi strādā, bet priekšnieks visu izlabo un neļauj sev neko teikt.
Viņš saka, piemēram, viesiem, ka viņš ne pārāk labi runā franciski.
Viņš par to pilnīgi neko nezina.
Tad vēlreiz, mani apsveikumi, tev jādodas uz priekšu vēl pirms lielā kritiena. Varbūt es uzrakstīšu tai pašā tel. [telegrammā] Iekšlietu ministra paziņojumu. Visu pasaulē labāko un jaukāko, veselību un skaidru skatu dzīvē un nākotnē!
M.
28.9.19.
Il. Br. 2
29.09.1919.
Džo joprojām ir Londonā, kur pilsētu mazliet pārņēmis transporta darbinieku (galvenokārt dzelzceļnieku streiks), līdz ar to īsti nav zināms, kad var plānot atgriešanos Parīzē; taču laiks tiek izmantots lietderīgi, gan turpinot apmeklēt ārstu Barkeru, gan arī studējot British Museum bibliotēkā.
Cleveland Club, 13, Clarges Street, W. I.
29.9.19.
Cher Ogier,
Nezinu, vai Tu šo vēstuli drīz dabūsi, jo nupat jau otro dienu ir dzelzsceļnieku streiks, un laikam arī pasts strādā nekārtīgi. Nezinu tagad, kad tikšu prom. Gribēju braukt šo ceturtdien, bet nu jau laikam neiznāks. Esmu tāpēc ar Barkeru vēl norunājis vienu appointment uz nākamo pirmdienu 6.oktobri, un tad, ja iet vilcieni, nākamo otrdien, 7.oktobri, nobraukšu no šejienes un būšu Parīzē.
Barkers šodien ar kāju bij mierā, un teica, ka viena vai divu mēnešu laikā es redzēšot spīdošus rezultātus. Ejmu visu laiku diezgan svabadi, mazākais labāki, nekā agrāk. Man te zināms nav garš laiks - strādāju drusku legācijā, staigāju pa muzejiem un studēju British Museum bibliotēkā.
Paldies par pārsūtīto Kasparsona telegramu, uz kuru jau atbildēju. Streiku pagaidām diezgan sekmīgi apkaro valdība un sabiedrība, mobilizēdami visus spēkus satiksmes uzturēšanai. Uz ielām privātautomobīļi pietur un iesēdina brīvās vietās publiku, kas gaida busus. Valdība dabūjuse piedāvājumus no privātpersonām uz kādiem 25.000 automobīļiem. Ar brīvprātīgu personālu un zaldātiem gandrīz uz visām līnijām iet pāris vilcienu, priekš valdības un produktu transporta. Tādā kārtā varbūt šoreiz lieta nenoies līdz nopietniem notikumiem, kaut gan pilsētas nomalēs esot redzētas manifestācijas ar uzrakstiem utt. Pārtika ierobežota, un temporari ievestas war rations.
Biss. kgs dzīvo pagaidām tepat legācijā, jo viņam par daudz nedroša satiksme ar dzīvokli, kurš kādas 40 min.dzelzsceļa brauciena. Citādi gan viss mierīgs un pilsētai normāls izskats. Izliekas tikai, ka arī uz mūsu lietām streiks atstās iespaidu - valdībai grūtāk dot pabalstu, solījumi tiek ņemti atpakaļ un pesimistiski skatās nākotnē. Par naudu no Ārlietu Ministrijas vēl nekā nav.
E. domājot tagad gan braukt uz Parīzi.
Pagaidām visu labu! J.
29.09.1919
Margarēta un Džo bauda Londonas lielākos muzejus, gardas pusdienas un pat aplūko kamieļus un orangutānus.
Margarēta Grosvalde #diary
29.9.
Joe took me to the Victoria & Albert and the British Museums and gave me lunch at the Halborn. I brush my hair firecely – straight back now – and the result is a tiny curl at either side. We have been at the Zoo, looking at the camels and the orang-utan and entering by speciel permission.
29.09.1919
Pēteris Sēja raksta Oļģerdam Grosvaldam jau trešo sašutuma un uztraukuma pilno vēstuli par Afeldta iecelšanu sūtņa (konsula) amatā Šveicē. Ziņo, kā to uztvērusi vietēja latviešu sabiedrība un kādas negatīvas sekas šāds solis varētu izraisīt.
[Vēstules augšpusē] Vēstule privāta un konfidenciāla, tikai Jums!
Den 29 September, 1919
[saņ. I.X.19., Atb. 1.10.19]
Ļoti godāts kungs,
Turu vēl par savu pienākumu Jums paziņot, ka pēc saņemtām avīžu ziņām par Afeldta iecelšanu par latv. konsulu (vai sūtni?), - tūliņ visas latv. kolonijas Schweicē ļoti uztrauktas par tādu tik aplamu mūsu Valdības soli. Es saņemu katru dienu pieprasījumus, vai tas esot taisnība, uzbudinātus protestus un t.t. Es nezinu, ko lai atbildu. Kāds latv. tirgotājs un rūpnieks, kurš ilgus gadus dzīvo Schweicē un Afeldtu labi pazīst, man bij pieprasījis, vai tas esot taisnība? Es atbildēju, ka nezinu, bet lasīju latv. Inform. Biroja ziņu. - Uz to nu viņš man vakar atraksta ļoti asu un zobgalīgu vēstuli par A. iecelšanu. Vēstules pirmās rindiņas pielieku klāt.
[Klāt maza lapiņa citā rokrakstā] Jūsu karti saņēmu, pateicos par paziņojumu. Kas attiecas uz Afeldtu, tad nebūtu no svara viņa amats, bet ļaunākais ir ka viņam pēc maniem ieskatiem vajadzīga izglītība trūkst. Pēc tam viņa pagātne, kas attiecas uz Šveices dzīvi, nevarētu priekšzīmīga būt ne tautiešiem, ne arī ārzemniekiem. Var jau būt, ka viņam tēvijā ir labas instrukcijas pasniegtas tikumības, kā arī diplomātiskā ziņā, tad jau lieta būs kārtībā. Tagad pēc jaunām valdībām nāk dažādi tipi pie stūres. [lapiņas beigas]
Tās apstiprina manas domas par Afeldta nespējām uz minētiem amatiem. Tas kungs, kas to vēstuli raksta, Afeldta dzīvi tuvu pazīst.
Bet šodien paņēmu vēl nepatīkamāku ziņu: liela daļa latv. kolonijas, kura jūtas ar A. iecelšanu apvainota Latvijas goda dēļ, gatavojot atklātu protestu presē pret tādu, Latviju tik kompromitējošu, priekšstāvniecību un pret Valdības rīcību, ka tā aiz kādam neprātīgām protekcijām ieceļot tik nespējīgu priekšstāvi. Pietam viņi nākšot presē ar dažādiem kompromitējošiem atklājumiem par A. personu. [Man piem. apgalvoja, ka A. esot pametis bez līdzekļiem savu sievu un bērnu, tiem izsniedzot Schweices iestādes “Notunterstützung”.] Ja tas viss būtu patiesi, tad Schweicē Latvijas gods varētu galīgi tikt kompromitēts. [..] Lūdzu ziņojiet vēlreiz kategoriski ministram Meierovica kungam, aizrādot uz visām sekām, lai nekavējoši atsauc Afeldta iecelšanu tikpat par konsulu jeb kaut kādu priekšstāvi Schweicē. Sekas tagadējā politiski grūtā brīdī būtu briesmīgi ļaunas.
Ar augstcienību, P. Sēja
Privāta piezīme:
Kā jau Jums arvien minēju, sarakstījos ar Jums arvien pilnīgi kā ar privātpersonu, kurai pilnīgi uzticos. Pārpratumu novēršanas dēļ aizrādu Jums vēl uz to, ka es nekādā ziņā nepielaižu, lai manas vēstules uzglabātos kaut kur Legācijas arhīvā un varētu jebkad nākt trešās personas rokās. Lūdzu viņas kategoriski arhīvā neuzglabāt, bet pēc izlasīšanas (un notices ņemšanas) vislabāk tūliņ iznīcināt. Palaižos uz Jūsu goda vārdu. Kaut gan manu vēstuļu saturs pilnīgi lojāls, bet es pazīstu latviešu slimību, pieķerties pie katra sīkuma, ja to nejauši kāds dabū rokā.
Lūdzu man par to atbildēt.
Ar visu cienību, P. Sēja
P.S.
Atļaujat, ka Jums vēl aizrādu uz pasu izsniegšanu Schweizes latviešiem. Tā kā jau - laikam uz protekciju pamata – ir saņēmuši pases daži, kuriem – no Jūsu instrukciju stāvokļa skatoties – varbūt būtu bijis drusku vairāk iemesla šaubīties, tad piem., Davosas diloņa slimajiem latviešiem neizdot pases tiktu uzskatīta kā cietsirdīga netaisnība un saceltu veltīgu vētru ar ļaunām sekām. Es no savas puses rekomendētu Jums Davosas latviešiem pases izdot. Ja viņus kā diloņa slimus bezpasniekus sāktu policija vajāt, tad tā kā tā izraidītu uz Latviju – un tas saceltu tad tik nepatīkamu brēku. Bailīgu, Latvijas valsts demokrātiju aktīvi apdraudošu personu pēc manas pārliecības viņu starpā nav. Aktīvie lielinieki jau visi Krievijā un vienīgās briesmas Latvijai draud no Krievijā atrodošamies elementiem. Domāju, ka veltīgu konfliktu novēršanas dēļ mans padoms būtu pieņemams.
Ar lielāko augstcienību,
P. Sēja
29.09.1919
Vera Bērziņa raksta Oļģerdam par svarīgākajām sarunām un notikumiem Rīgā - galvenokārt par budžeta jautājumiem, kurus gan vēl nav bijis iespējas nokārtot līdz galam, jo Meierovics atrodas ārzemēs un viņa atgriešanās gaidāma pēc pāris dienām. Ece jūtas diezgan nomākta, ilgojas pēc mājām - pēc Parīzes.
Rīgā, 29.9.19.
Rakstu Jums jau trešo vēstuli no Rīgas. - Nupat pārnācu no Ministrijas ar ļoti nepatīkamiem uzdevumiem. Kad runāju ar pašu M., viņš man teica, ka budžeta jautājums jau noskaidrots un lai es šajā sakarā ar budžeta komisijas priekšn. Vaidzibs* kgu. M. pašlaik aizbraucis uz Rēveli uz divām dienām un man pa to laiku kopā ar Vaidzīb kgu jāizstrādā mūsu Parīzes legācijas budžets. Izrādas, ka nekāds budžets vēl nav sastādīts, jo te nav vēl pienākuši nekādi materiāli. M. tādās lietās pats ļoti maz ņem dalību, jo pārāk apkrauts ar darbiem – viņš uzdeva man sastādīt un aprēķināt visus izdevumus. Es zināms aizstāvu cik iespējams mūsu intereses, un gribu Jums jau paziņot, kā apmēram uz priekšu mūsu lietas domātas.
Priekš dzīvokļa apmēram rēķināts 2500 fr. Visi locekļi un darbinieki dabūs ciešas algas, pie kam brīvs dzīvoklis un ēšana uz valsts rēķina pilnīgi izslēgta. [..] Tieku te uzskatīta, kā zināms, aizstāve priekš mūsu Parīzes Misijas, bet īstenībā gan nezinu, kā lai katru aizstāvu. Vienīgi varu par Jums runāt, bet es pat nezinu, kāds Jūsu pirmais sekretārs un vai Jūs pavisam domājat kādu sev ņemt un cik cilvēki būs nodarbināti legācijā. Delegācija, kā jau zināt, tiek likvidēta, bet jau no otras puses legācija attiecīgi paplašināta. Iznākums tas pats. [..] Izbraukšu uz Parīzi ne ātrāk kā 2.X, tādēļ, ka negribu braukt un nebraukšu bez kaut kādiem rezultātiem atpakaļ uz Parīzi. Tādēļ gaidu M. atpakaļ, viņš solīja, ka 1.X būs kabineta sēde, kur tad tiks viss apspriests, kas vajadzīgs, tad otrā dienā domāju tūlīt izbraukt. Esmu ļoti nelaimīga, ka tik ilgi te jāpaliek – nav te nekāda prieka, ticat man. Ja ir vēl kādi, kad domā drusku optimistiski par mūsu nākotni, tad tie esam mēs – ārzemnieki. Par visām redzētām lietām un iespaidiem varu tik Jums personīgi stāstīt. [..] Pēc Parīzes sāp bezgalīgi sirds. Sevišķi, kad esmu pie saviem angļu draugiem un mēs spēlējam gramofonu ar visiem jaunākiem “Jazz’iem” un dziedam “Smiles”. Tad paliek vienīgi apmierinājums, ka braukšu atpakaļ. Atpakaļ domāju braukt tomēr caur Vāciju. Esmu vienmēr labi tikuse cauri un galvenais gribu ātri būt mājās. Bez tam Tallents negrib mani laist vienu un teica, ka varbūt būs iespējams man dot vienu angli kā miesassargu līdz. Tad nu brauktu pavisam bez bēdām. Šodien satiku Jūsu tēvu Rīgā. Viņš brauks prom 1.X, tāpat kā arī Zariņu Kārlis. Visu izrakstīt nav iespējams, atstāšu to visu stāstīšanai. [..]
Palieku ar vissirsnīgākiem sveicieniem,
Ece
* Augusts Vaidzība (1882–1941) - no 1919. gada jūlija līdz 1920. gada novembrim ministrijas Saimniecības un budžeta nodaļas vadītājs.
29.09.1919
Rainis raksta Oļģerdam Grosvaldam sirsnīgu pateicības vēstuli pirms aizbraukšanas uz Rīgu.
O. Grosvaldam
Kastaņolā 1919. gada 29. septembrī
Ļoti cienītais O. Grosvalda kungs!
Pirms aizbraukšanas uz dzimteni nosūtām Jums vēl pēdējos sirsnīgos sveicienus no Castagnolas. Jūs gan esat tas, kas aizbraukšanu dara mums tik ērtu ar rekomendācijas rakstiem, ar naudas sūtījumiem (2000 fr. saņēmu), ar visu labu gādību. Jūsu laipnā un mīļā gādībā paliek arī “Uguns un Nakts”, un tad es par viņu varu būt drošs. Man bij liels prieks satikt un baudīt Jūsu īsti latvisko sirsnību, un esmu Jums par visu ļoti pateicīgs.
Daudz labu dienu Jums un Seska kgam un legācijas locekļiem.
Pilnā augstcienībā
Jūsu Rainis.
Castagnola
29.9.19.
30.09.1919
Laikrakstos ziņo, ka Fridrihs Grosvalds ieradies Rīgā un 28. septembrī piedalījies Latvijas Augstskolas atklāšanā.
Laikraksts “Latvijas Sargs”, Nr. 152, 30.09.1919.
Latvijas sūtnis Stokholma Fr. Grosvalds ieradās ar zviedru tvaikoni “Angermanland” Rīgā un piedalījās augstskolas* atklāšanas svinībās.
*Latvijas Augstskolu atklāja 1919. gada 28. septembrī agrākajās Rīgas Politehniskā institūta telpās. Tā kļuva par neatkarīgās Latvijas nozīmīgāko izglītības un zinātnes centru. Izglītības ministrs Kārlis Kasparsons, atklājot Augstskolu, sacīja: “Mēs stāvam uz zemes, kas nes Latviju un viņas vēsturi. Bija laiks, nesen vēl tas bija, kad par to domāt, kas tagad mums ir, bija sapnis, - kas teica un ticēja: tad tas nāks šai zemē, kad akmens stāvēs uz ūdeņa, spalva grims dibenā. Un tomēr tas ir nācis, tas ir noticis. Šis notikums latvju tautas mūžā, šis fakts – kā gaišs saules stars spīd pār Latviju.”
30.09.1919
Džo Britu muzeja bibliotēkas lasītāja kartiņa
Britu muzeja bibliotēkas lasītāja kartiņa, izrakstīta uz Jāzepa Grosvalda vārda, kas iepazinies ar grāmatu Martin, F. R. The miniature painting and painters of Persia, India and Turkey, from the 8th to the 18th century. London: B. Quaritch, 1912.
Iespējams, ka Džo izmantojis šo grāmatu arī “Tableaux persans” titullapas ilustrēšanai.
30.09.1919
(attēls LNA-LVVA_1313_2_32_83.lp.op-84.lp.) - attēls no LNA LVVA
Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēdes protokols
Protokols Nr. 100
30. sept. 1919. p[ulksten] 2 dienā.
Piedalās: J. Seskis, O. Grosvalds, K. Ozols un E. Girgensons.
- Nolasa protokolu nr. 99 un to pieņem.
- Seskis ziņo, ka viņš runājis ar Mr. Payot par A. Berga „La Russie et la Latvia” brošūras izdošanu angļu valodā. Mr. Payot aizrādījis, ka būšot daudz lētāk, ja šo grāmatu izdotu Anglijā, pie kam, jau iedevis vairākas adreses no attiecīgajām firmām. Nolemj augšminēto grāmatu izdot Anglijā.
- Seskis ziņo, ka 23., 24. un 27. septembrī bijušas sēdes pie ukraiņiem, kur attēlots ukraiņu valdības stāvoklis: cīņa starp ukraiņiem un Deņikinu. Kaukāzieši apmierināti ar savu tagadējo stāvokli, bet tikai baidās par nākotni, jo Deņikins varot ielauzties. Nolēmuši izstrādāt kopīgu deklarāciju Sabiedrotiem, ka viņi esot maldīgos uzskatos par Kolčaku un Deņikinu un ka tikai nacionālais spēks esot tas īstais, bet nevis kāds cits. Šo notu uzņēmušies izstrādāt ukraiņi un kaukāzieši, kuru tad visas jaunās valstis parakstīs kā iepriekšējās notas.
O. Grosvalds piezīmē, ka uz sēdēm vēl esot ziņots, ka poļi ieņemot dažus apgabalus no Baltkrievijas, tāpat ukraiņi izteicas par Deņikinu.
- Seskis ziņo, ka Čandleram Amerikā būtu nosūtāms materiāls par latviešiem: par viņu dzīvi un darbību pirms kara, pa kara laiku un tagad. Šīs ziņas uzņemas sastādīt Seskis. Sakarā ar Čendlera darbību Amerikā Latvijas labā nolemj uzdot Kalniņami Amerikā informēt mūs par Čendlera darbības gaitu.
- Seskis ziņo, ka Urbahs licis priekšā sarunāties ar kādu poļu politiķi. Nolemj stāties ar poļiem sakaros, lai pārzinātu viņu projektus.
O. Grosvalds sakarā ar šo ziņu, ka delegācijā bija ieradies poļu delegācijas sekretārs Vorobetskisii un lūdzis sīkas ziņas par mūsu darbību Latvijas atzīšanas lietā, kuras tikušas viņam dotas. Tad Tuhmens no „Europe Nouvelle”’iii sacīja, ka Pilsudskis tikšot drīz pie varas un tad viņš izvedīšot politisko politiku; viņš esot runājis arī par federāciju, bet, kad O. Grosvalds to pilnīgi noliedzis, tad pārgājis uz militārisko konvenciju noslēgšanu, kam Pilsudskis pilnīgi piekrītot. Tuhmens vēl stāstījis, ka viņiem galvenās briesmas draudot no vāciešiem, kuriem vēl esot līdz 800 000 zem ieročiem.
- Seskis ziņo, ka kara materiāla lietā saņemta telegramma par kontrakta anulēšanu, jo iespējams dot tikai 1000 tonnas linu 2500 tonnu vietā, ka lai uz priekšu nekādus kontraktus bez valdības ziņas nenoslēdzot. Bet gan lai ieročus dabūjot uz tādiem noteikumiem kā Deņikins un Kolčaks, jo lini vajadzīgi priekš valūtas noregulēšanas.
- Seskis ziņo, ka sakarā ar iepriekšējo punktu, ka linu tirgotājs izteicies, ka viņš ar mieru linus saņemt garākā termiņā. Nolemj sūtīt valdībai telegrammas attiecībā par kara materiālu un liniem.
- Girgensons ziņo, ka 28. septembrī atgriezies no Boulogne, jo 24. septembrī (dokeri) ostas strādnieki atteikušies izlādēt kara materiālu no agoniem uz tā pamata, ka Confederation Générale du Travail iv Lyon`ā v nolēmusi nepielaist nekāda veida intervenciju Krievijas lietās pret boļševikiem no Francijas puses un ka Boulogne neesot franču zaldātu, kuri varētu šo lādēšanas darbu turpināt.
Nolemj izsaukt caur kara ministriju uz Boulogne no Bordeaux 30 latviešu zaldātus, kuri šo darbu turpinātu.
- Ozols ziņo, ka pēc 8–10 dienām izbraukšot uz Latviju un ka nākošā kuģa pielādēšanu ar „Konzuma” precēm uzdošot Skarem.
- Ozols liek priekšā zaldātiem, kuri atrodas delegācijas rīcībā, par darbu nekā nemaksāt aiz tā iemesla, ka Latvijā daudzi esot vēl sliktākos apstākļos. Nolemj šo paziņot zaldātiem uz Bordeaux un Boulogne.
- O. Grosvalds ziņo, ka uz priekšu 3400 franku vietā par mēnesi par delegācijas dzīvokļa īrēšanu maksāšot tikai 2500 fr[anku].
- O. Grosvalds ziņo, ka 22. septembrī nosūtījis Rainim 2000 frankus Šveices frankos un Varkalim uz Berni 300 frankus Šveices frankos priekš Raiņa aizbraukšanas organizēšanas uz Latviju.
- Seskis ziņo par miera priekšlikumu no boļševikiem. Valdība esot pieņēmusi šo priekšlikumu ar Sabiedroto ziņu. Nolemj pagaidām Sabiedrotiem neziņot, kādēļ mēs sākuši sarunas ar boļševikiem.
- Seskis ziņo, ka Tailera palīgs teicis, ka amerikāņi pārtraukšot politiskos sakarus ar Latviju sakarā ar šīm sarunām, bet ka tirdznieciskos sakarus gan turpināšot. Beigās viņš esot piezīmējis, ka jau gan vairs neesot Latvijā politiskā priekšstāvja.
- Seskis ziņo, ka Kamerers sacījis, ka tagad nevarot atzīt Latvijas patstāvību – bez lielās Krievijas, jo Krievijai ir ostas vajadzīgas, ka Deņikinam nekas neesot dots, bet gan tikai poļiem un čehiem, kuri ir stabili, reprezentanta pie miera noslēgšanas ar lieliniekiem nebūšot. No mūsu attiecībām ar lieliniekiem spriedīšot, vai misijas tur vēl palikšot jeb ne. Koncesijas viņi neņemot, jo negribot izmantot mūsu tagadējo slikto stāvokli; viņi pat koncesijas neņemot ne no Deņikina, ne no Kolčaka. Šo visu viņš esot arī teicis igauņiem. Nezinot arī, kad Baltijas komisija beigšot savu darbību.
Sēdi slēdz p[ulksten]. 15.30
Priekšsēdētājs [paraksts]: J. Seskis
Sekretārs [paraksts]: E. Girgensons
Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).
Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.
iDomāts Jānis Kalniņš, Latvijas konsuls Ņujorkā
ii Domāts Voroņeckis
iii Parīzē izdots nedēļas laikraksts ‘’L’Europe nouvelle’’
iv Vispārējā darba konfederācija (franču val.)
v Liona
