#Grosvaldi1919. Mērijas Ziemassvētki Krievijā – sveces dega visu nakti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

1919. gads tuvojas noslēgumam. Kāds tas bijis Grosvaldu dzimtai? Gads sācies ar bēgšanu no lielinieku ieņemtās Rīgas un sava dzimtas nama Teātra bulvārī 2. Dramatiskais Neatkarības karš Latvijā turpinājās. Visi Grosvaldi iesaistījās jaunās Latvijas topošajā ārlietu dienestā – Londonā, Stokholmā, Parīzē. Pēc Mezopotāmijas ekspedīcijas Britu armijas sastāvā ģimenes klēpī ir atgriezies Džo jeb mākslinieks Jāzeps Grosvalds. Decembrī darbību izbeidz Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē, bet darbs pie Latvijas atzīšanas de iure tiks turpināts. Margarēta Grosvalde savā sirdī nēsā neatbildētas mīlestības jūtas.

Pie sliekšņa jau mīņājas 1920 jeb “roaring twenties”. Ko tie nesīs Grosvaldiem?

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

02. 12. 19.

Sācies decembris. Margarēta Grosvalde Londonā mierinājumu rod mūzikā, kinoteātrī un skūpstot savas slepenās mīlas rakstītu vēstuli – diemžēl gan mašīnrakstā...

Margarēta Grosvalde #diary1919
2.12.
Lida works here now. I heard Busconi play Mozart beautifully, and saw the charming Prince, back from America. I saw Tarzan of the Apes and got some comfort from kissing a typewritten letter from my love.

Feruccio Busconi, itāļu pianists, komponists, diriģents, 1913
Feruccio Busconi, itāļu pianists, komponists, diriģents, 1913

 

Latvijas delegācijas pie Parīzes Miera konferences protokols. Citu svarīgu jautājumu lokā sāk izskatīt jautājumu par delegācijas likvidēšanu, jo tās misija beigusies.

Protokols Nr.111
Sēde 2. dec[embrī]. p[ulksten]. 2.10 pēcp[pusdienā]
Piedalās: J. Seskis, O. Grosvalds, A. Ķeniņa k[un]dze, R. Suta un J. Grosvalds.
1. R. Suta, kurš šīs dienas rītā atbraucis kā diplomātisks kurjers caur Varšavu, ziņo par savu braucienu un stāvokli Latvijā. Valdība nodomājusi, ja iespējams, sūtīt caur Varšavu ik 2 nedēļas kurjeru. Ceļā R. Sutam uzkritusi poļu armijas labā apgādāšana ar apģērbu un visu vajadzīgo. Poļi Varšavā pret latviešiem izturas ļoti labvēlīgi. Latvijas militāratašejs Varšavā saņēmis interesantas informācijas par ģenerāļa Niessel`a vācu orientāciju un dokumentiem, kas pierāda sakarus starp Judeniču un Bermontu. Poļi dod ieročus un sola Latvijai vēl tālāku palīdzību, prasīdama pret to atvieglinājumus ostās.
Latvijā, pateicoties uzvarām, garastāvoklis labs. Iekšējā politikā iespējamas pārmaiņas. Sabiedroto misijas izturas labvēlīgi. Amerikāņi dodot tīri praktisku palīdzību, strādādami Sarkanā Krusta darbu. Aizņēmumu nav izdevies noslēgt, kaut gan nupat Rīgā atbraukusi Fortingtona .
2. Atzīmē, ka 30. nov[embrī] atbraukusi no Rīgas (caur Londonu) A. Ķeniņa kundze, lai uzņemtos Informācijas biroja vadību. Viņa referē par stāvokli Latvijā un attiecībām pret igauņiem. Armijas garastāvoklis labs. Valdībā sagaidāmas drīzumā pārmaiņas. Entante Cordiale starp Baltijas tautām vēl nav īsti realizējusies; tiek vestas sarunas. Formālu līgumu nav. Igauņi līdz šim latviešus skaitīja par nespēcīgiem, tāpēc uzstādīja neizpildāmas prasības, kad viņus sauca palīgā. Tagad viņu uzskati mainījušies sakarā ar pēdējiem notikumiem.
3. J. Seskis no 23 [līdz] 30. novembrim aizbrauca uz Boulogne, lai būtu klāt pie kara materiāla ielādēšanas kuģī. Uz kuģa tiek repatriēti 76 zaldāti un 1 virsnieks (to starpā daži krievi, igauņi un leiši). Ar zaldātiem bija daži konflikti, jo tie demoralizēti pa ilgas vaņģniecības laiku; bet izdevās visu nokārtot. Pie drēbju pieņemšanas izrādījās, ka daļa pēdējo pavisam nederīga. Pie drēbju zortēšanas strādāja 30 cilvēki 10 dienas, izdalīdami tās 3 kategorijās: labas, nēsātas un nederīgas. Pavisam nederīgas izbrāķēja un to vietā dos jaunas. Lai noietu pilns skaits, tika pieņemtas arī nēsātas drēbes, kuras netiek ieskaitītas 10.000 kontraktā, tā kā ar nākamo kuģi tiks vēl nosūtīta papildu partija. Kara materiāls tika salādēts laikā, pat 3 dienas agrāk, nekā bija noteikts. Intendantūra pēc garākām sarunām atvēlēja 40% redukcijas par nēsātām drēbēm un 80% par maz derīgām (vêtemants d`instruction ). Par zaldātu uzturu maksās 8 fr[ankus] dienā, bet to valdība varēs atpelnīt, lietodama zaldātus pie kuģa izlādēšanas. Pēdējais kavēklis – apdrošināšana. 29. nov[embrī] Parīzē Worms paziņo
O. Grosvaldam, ka, ievērojot sakaru pārtraukšanu starp Latviju un Vāciju un varbūtējo kara stāvokli, apdrošinātāju firmas atteicās apdrošināt pašu kuģi. Tiek sperti soļi, lai panāktu kuģa militarizēšanu jeb tā saucamo „Assurance Obligatoire ”, bet bez rezultātiem. Worms liek priekšā Latvijas valdībai uzņemties garantiju par kuģi. Par to tiek ziņots valdībai. J. Seskis 1. decembrī pārrunā jautājumu ar Worms`u un izrādās, ka izdosies kuģi apdrošināt pie angļu firmām – vajadzīga tikai papildu summa – 10.000 fr[anku].
4. 16. nov[embrī] ieradās no Baku inženieris L. Leja (Mantaševa firmas priekšstāvis) ar dokumentiem no Baku Latv[iešu] Nacionālpadomes. Visā Kaukāzā atrodas apmēram 2500 latviešu, lielākā daļa no tiem Azerbaidžānā. To starpā daudz inteliģentu un virsnieku, kuriem draud karaklausība Deņikina armijā . Tāpēc ļoti vajadzīgs priekšstāvis, kurš varētu izdot pases un spert soļus viņu evakuēšanai pie Azerbaidžānas valdības un Anglijas. Par šo jautājumu paziņots valdībai. Inž. Leja dod arī interesantus aizrādījumus par to, kā varētu apgādāt Latviju ar lētu naftu.
5. No ārlietu min[istra] saņemta telegramma, kurā uzdots pieprasīt mandātu no franču valdības Sibīrijas latv[iešu] pulku evakuēšanai. Nolemj apvaicāties Foch`a štābā un prasīt no valdības papildu ziņas.
6. Pieprasījums no „Dernières Nouvelles du Midi ” par to, cik abonentus var dot Latv[ijas] delegācija. Lūdz A. Ķeniņa k[un]dzi šo jautājumu nokārtot.
7. Delegācijas likvidācija. J. Seskis uzskata, ka ar kara materiāla nosūtīšanu nobeigsies darbība. Viņš grib vēl nogaidīt kap[teiņa]. Girgensona atbraukšanu, lai kopā izskatītu lūgumu par jauno kara materiālu pr[iekš] 40.000 cilvēkiem. Delegācija turpinās darbību līdz J. Seska aizbraukšanai. Arhīvs paliks legācijas glabāšanā.
8. 23. nov[embrī] notika Baltijas priekšstāvju apspriede pie Laurent. Igauņi grib pastiprināt propagandu Francijā, leiši atrod, ka galvenā vieta tagad Anglija.
Sēdi slēdz p[ulksten] 4.00.
Priekšsēdētājs: [paraksts] J. Seskis
Sekretārs: [paraksts] J. Grosvalds

 

Oļģerds Grosvalds Parīzē saņēmis pastkarti no A. Bērziņa Singapūrā – paplūdušajā, neskaidrajā rokrakstā lasām, ka vēstuli no Hongkongas viņš sūta caur ASV, ka drīz dosies uz Javu un cik patīkami būt tropos, kamēr Eiropā ir auksta ziema, bet tas, ka Eiropā šobrīd notiek gatavošanās Ziemassvētkiem, šķiet gluži vai ironija…

05. 12. 19.

Arveds Bergs (1875-1941) – slavenās Bergu famīlijas atvase, Oļģerda kolēga Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā un Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes aktivitātēs, uzrakstījis Oļģerdam Grosvaldam garu vēstuli (6 lappuses!) par stāvokli Latvijā un savu skatījumu uz Latvijas politiskajām izredzēm starptautiskajā arēnā, neizpaliek arī tradicionālā salīdzināšanās ar igauņiem.

1919. gada 9. decembrī Arveds Bergs kļūs par pagaidu valdības iekšlietu ministru.

07. 12. 19.

Margarēta Grosvalde Londonā raksta brālim Oļģerdam Grosvaldam Parīzē – Ziemassvētku dāvanas, viļņošanās politiskajās aizkulisēs un Margarētas nemainīgi ironiskā humora izjūta.

7. 12. 19.
Mon cher Ogier,
Ļoti priecājos saņēmusi no Tevis vēstuli un debišķīgi skaistās kabatas un deguna drānas.
Žēl, ka man deguns tik liels – cita iemesla gan nav bēdāties, tik viņas man patīk. Mēģināšu domāt par Tevi nakti un dienu. Ziemassvētku dāvanu labprāt iegādāšu un mēģināšu nosūtīt pie pirmās izdevības. Tikai nedusmojies, ja ne caur manu vainu viņa pārvēršas par Jaunā gada dāvanu.
Šeit viss iet pa vecam. Nākamā nedēļā mēs pārvelkamies – tikai šodien atkal palika šaubīgi ap sirdi, kad lasa, ka visi jaukie ministri atteikušies. Es jau gan nezinu, ko iesākt, tas ir droši. Ceru, ka Tava dzīve vēl nav apdraudēta – Ķēmans gan saņem noslēpumainas vēstules un telegrammas, bet mēs paši nezinām uz kuru pusi lieta virzās, jo viņš mums nekā nestāsta. Ceru, ka Tu esi ievērojis, ka es Tev rakstu pat uz mašīnas jaunā ortogrāfijā.
Vēl reiz paldies par smuko dāvanu un sirsnīgi sveicieni no Margaretas.

*Ķēmans – Juris Ķēmanis (1883–1937), Latvijas pārstāvniecības Londonā padomnieks

Vai Jūs domājāt, ka dzīve Parīzē un darbs diplomātijā ir medusmaize? Lūk, gadās arī pa darvas karotītei – Oļģerds saņem mazu vēstulīti. Diemžēl parakstu atšifrēt nav izdevies, tāpēc nezinām, kurš tik ļoti tur rūpi par legācijas budžetu un ēdienkarti.

Parīzē, 7. 12. 19.
Kungs,
Es atļaujos Jūs informēt, sniedzot dažas ziņas par jūsu tā saukto ķēkšu.
Jūs viņai ļoti uzticaties, nepievilieties, uzraugiet viņu, apsveriet vairākas lietas un Jūs redzēsiet, ka šī sieviete nāk par ļaunu jums visiem saistībā ar jūsu budžetu.
Cieņas pilni sveicieni,
Paraksts nesalasāms

08. 12. 19.

Margarēta Grosvalde #diary1919
8.12.
Mrs. Menell brought me money from Sweden, and Mr. Sutta a seal from Joe and hankies from Ogier. And to-day we have Eve here who I put up in my room.

*Mr. Sutta šajā ierakstā domāts Reinholds Sutta (1894- ?), slavenā mākslinieka Romana Sutas brālis, ekstravaganta personība ar noslēpumainu un raibu likteni. 1919-1920. gados Reinholds darbojās Latvijas legācijā Londonā. Vairāk par viņa likteni var lasīt biogrāfiskajā vārdnīcā "Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918-1991".

Latvijas delegācijas pie Parīzes Miera konferences sēdes protokols. Nr.112
Sēde 8. decembrī p[ulksten] 8 vak[arā]
Piedalās: J. Seskis, O. Grosvalds, A. Ķeniņa kdze, E. Girgensons un J. Grosvalds.
1. Nolasa protokolus Nr. 108, 109 un 110 un tos pieņem.
2. Ģen[erālis] Weygand’s paziņo, ka Sibīrijas pulku repatriēšanas lietā sevišķu mandātu esot grūti izsniegt, sevišķi ievērojot uztraukto stāvokli Sibīrijā un evakuācijas grūtumus tehniskā ziņā. Par to tiek paziņots valdībai un nolemj uz šī jautājuma atrisināšanas pastāvēt tikai, ja pienāk attiecīgās instrukcijas. Weygand’s izsaka pilnīgu pretimnākšanu un gatavs darīt, kas stāv viņa spēkos. Par ģen[erāli] Niessel ziņo, ka tas izrādīšot vajadzīgo stingrību arī pret leišiem, kuru germanofilo virzienu viņš pazīstot. Weygand’s apsolās pasteidzināt 40.000 kara materiāla lietu.
3. Kara materiāla lieta nobeigta – 3. decembrī plkst. 5-os kuģis atstāja Boulogne ostu. Aizbrauca ar kuģi 55 zaldāti un 1 virsnieks. Kuģa pielādēšana izmaksājusi 15.000 frankus. No Association Linière saņemta ziņa, ka Rīgā linu neesot, par to paziņots valdībai.
Attiecībā uz papildu drēbēm un pārējām mantām, par kurām paredzami jauni izdevumi (apm[ēram] 10 000 fr[anku]), E. Girgensons liek priekšā formāli pieprasīt valdībai, vai viņa visu to sankcionē. Nolemj to darīt.
4. Saņemts raksts no franču Kara ministrijas par to, ka Latv[ijas] valdībai jāmaksā uzturs un algas latv. kareivjiem un virsniekiem, kas nodoti viņas rīcībā, koncentrēti iekš Bordeaux utt.
Nolemj: atbildēt, ka to paziņos valdībai un ka tā spers attiecīgos soļus.
5. Delegācijas likvidācija.
O. Grosvalds kap [teini] E. Girgensonu uzaicina palikt pie legācijas. Pēdējais ar mieru palikt, kamēr būs pienākusi atbilde no valdības. M. Ķeniņš un J. Grosvalds pāriet uz legāciju tāpat kā mašīnrakstītāja. Valdībai pieprasīts par legācijas štatiem.
Par juridisko stāvokli iesniegts raksts Pižonam. Delegācijas arhīvs un mantas paliek legācijas glabāšanā līdz tālākām instrukcijām.
6. Tiek nolasīts notas projekts, kurā aizrādīts uz Latvijas atsvabināšanu no ienaidniekiem un pieprasīta neatkarības atzīšana. To pieņem.
7. Tiek akceptēti A. Liepiņa rēķini par 157 fr[ankiem] 70 s[antīmiem] (Šveices) par novembra mēnesi.
8. A. Ķeniņa k[un]dze, uzsākot savu darbību, paziņos presei un dažām iestādēm un personām ar atsevišķu rakstu.
9. O. Grosvalds delegācijas vārdā izsaka J. Seskim pateicību par viņa pašaizliedzīgo darbu un aizrāda uz viņa lieliem nopelniem, sevišķi pie kara materiāla aizgādāšanas. J. Seskis pateicas un novēl legācijai sekmīgu darbošanos uz priekšu.
Sēdi slēdz p[ulksten]. 9.30.
Priekšsēdētājs:[paraksts] J. Seskis
Sekretārs:[paraksts] J. Grosvalds

12. 12. 19.

Īsi pirms Ziemassvētkiem Margarēta Grosvalde pārvācas uz citu mājvietu Londonā. Tagad viņas adrese – 24, Gledow Gardens.

Margarēta Grosvalde #diary
12. 12. 19.
We have moved with various incidents. I had got so far that his handwriting in an old dossiers made me shout – now I had to have the house and streets wherere I dreamt so many dreams! We have the old funriture here – but it is not the same, and I shall not be able to picture to myself imaginary meetings and my frank speeches thereon. I was sorry to leave the smiling man in his car who would wave his hand to me. The last visitor I had there was Mr. Ruhl of the U.S. who said we proved how inexact the laws of heredity were by being as developed as other nations

13. 12. 19.

Marija Grosvalde Stokholmā – Jāzepam un Oļģerdam Parīzē

Mamiņa jeb Marija Grosvalde uzrakstījusi vēstuli saviem mīļajiem dēliem Joe un Ogier - viņa atvainojas, ka šoreiz neesot Ziemassvētku dāvanas abiem, tikai viņas mātes mīlestība (kas nav maz!), un to viņa nedomā profānā (jā, jā tieši šo vārdu viņa lieto), bet evolucionārā nozīmē – un visi viņas bērni ir labi izdevušies, to viņa bez bažām Dieva priekšā var apliecināt, un Joe un Ogier sievas arī to jutīs...(Vai tas ir mājiens neprecētajiem dēliem?).
Mamiņa apraksta dzīvi Stokholmā un darbu (daudz darba) legācijā un ikdienišķi pasūrojas par Papiņu (Frīdrihu Grosvaldu), kuru interesējot tikai cipari un avīzes. Šoreiz vēstuli Marija neraksta, kā ierasts, franciski vai vāciski, bet angliski.
Aploksnē Marija Grosvalde ielikusi arī fotogrāfiju no 18. novembra svinībām Stokholmas sūtniecībā.

14. 12. 19.

Latvijas delegācijas pie Parīzes Miera konferences sēdes protokols Nr.113

Sēde 14. decembrī p[ulksten] 2 pēcp[pusdienā]
Piedalās: J. Seskis, A. Ķeniņa k[un]dze, O. Grosvalds, E. Girgensons un J. Grosvalds.
Nolasa protokolus Nr. 111 un 112 un tos pieņem.
13. decembrī J. Seskis un O. Grosvalds bija pie ģen[erāļa] Weygand`a. J. Seskis pateicās par viņa gatavību vienmēr palīdzēt. O. Grosvalds stādījās priekšā ģen[erālim] Weygand`am. Ģen[erālis] stāsta, ka Niessel’ s kārtīgi ziņojot par savu darbu. Lietuva laikam būšot iztīrīta līdz 15-tam. Grūtākais tagad esot nospriest, ko darīs ar Judeniču.
13. dec[embrī] J. Seskis un O. Grosvalds bija pie Léon Bourheois, Tautu Līgas reprezentanta. Pēdējais diezgan slikti informēts par Latviju, kaut gan jau saņēmis visus materiālus. Prasa pēc valodas, ģeogrāfijas utt. Iespaids tāds, ka viņš gan atzīst latviešu prasības, bet nezin, kā savienot ar Krievijas interesēm.
Aizņēmuma lietā J. Seskis un O. Grosvalds bija pie Gillet, kurš iepazīstina tos ar finansistu Wahl. Galvenie punkti sarunā: 1. Francija pati tagad esot ne visai spīdošos apstākļos, gribot izlaist iekšēju aizņēmumu. Priekš pēdējā realizēšanas nekādi nevarēs dabūt valdības atļauju priekš aizņēmuma, kas nepieciešams. 2. Labi būtu ieinteresēt aizņēmumā Latvijas pilsētas (municipalités) – tām uzreiz došot. 3. Varot dot aizņēmumu pret koncesijām. Gillet apsolās dot poļu aizņēmuma nosacījumu kopiju.
9. dec[embrī] iesniegta pēdējā nota, krā lūdz sankcionēt vācu īpašumu konfiscēšanu.
Sibīrijas Nacionālpadomes dokumenti tiek nodoti legācijas glabāšanā.
E. Girgensons 14. dec[embrī] atbrauc no Bordeaux, kur tas nokārtojis zaldātu organizāciju (kopskaits 108 zaldātu). Viņš tos atrada stipri dezorganizētā stāvoklī, daudz saslimušu (26). Kuģis „Eric Petersen” pienācis un sāks lādāe 17. decembrī, bet kapteinis liedzas zaldātus pārvest. Tagad zaldāti organizēti, iecelta priekšniecība un viens kareivis iecelts par vecāko apakšvirsnieku un dabūs no delegācijas attiecīgo algu. E. Girgensons liek priekšā no valdības pieprasīt kredītu visu latv[iešu] kareivju repatriēšanai.
J. Seskis aizbrauks uz Rīgu caur Varšavu 15. decembrī. Ar to delegācija 15. decembrī beidz savu darbību.
V. Bērziņa k[un]dzes jautājumā, ievērojot to, ka nav vēl noskaidrojies, kā viņa atbraukusi no Rīgas – tāpat kā kurjers jeb nē – nolemj izmaksāt ceļa naudu līdz Rīgai un dietas naudas 5 dienām (225 fr[anki] + 100 fr[anku]) – kopā 325 fr[anku] un 1 1⁄2 mēneša algas līdz delegācijas likvidācijas dienai. Jautājums par uztura naudu Rīgā, ceļojumu atpakaļ un dietas naudām atpakaļbraucot, nolemj noskaidrot Ārlietu ministrijā.
Priekšsēdētājs: [paraksts] J. Seskis
Sekretārs: [paraksts] J. Grosvalds

19. 12. 1919.

1919. gadā Pilsētas mākslas muzejā notiek “Retrospektīvā latviešu mākslas izstāde”, kur līdzās atzītajiem latviešu meistariem – Janim Rozentālam, Johanam Valteram, Vilhelmam Purvītim, Rihardam Zariņam, Aleksandram Romanam un daudziem citiem, piedalās arī tā dēvētā ekspresionistu grupa un Jāzeps Grosvalds.

Lūk, ko par viņiem šajā dienā pirms simts gadiem publicē laikraksts "Baltijas Vēstnesis" un K. Zariņš:
"Daudz redzamāku vietu izstādē ieņem ekspresionistu grupa. Tā apvieno ap sevi visenerģiskākos, drošākos un arī gatavākos no jaunajiem māksliniekiem, kuriem, neskatoties uz ekstravagancēm, ir tomēr daudz interesantu domu, ideju un līdzekļu. Starp ekspresionistiem daži tiešām apdāvināti – Ubāns, Strunke, Grosvalds un Drēviņš.
Gatavākais no viņiem, bez šaubām, ir Grosvalds, kura portreja man sevišķi patīk. Grosvalds ir mākslinieks per exelence un no viņa mums tiesības cerēt uz chief d'oeuvr' ienci."

Postījumi Rīgas Pilsētas mākslas muzejā Latviešu mākslas retrospektīvās izstādes laikā.
Postījumi Rīgas Pilsētas mākslas muzejā Latviešu mākslas retrospektīvās izstādes laikā.

23. 12. 19.

Margarēta Grosvalde #diary
23.12.
Bobbie has been to Sweden and told me stories about Ree. Our pram, etc., troubles are complicated by Captain Kisles and his wife who has taken a liking to my room.

Grosvaldu Ziemassvētiki #1919

Līdz šim #Grosvaldi1919 darbības vietas bija Rīga, Parīze, Londona, Stokholma... Bet – Grosvaldu vecākā meita Mērija ar vīru, luterāņu mācītāju Jāni Grīnbergu un bērniem Mēriju un Emanuelu atrodas Padomju Krievijā. Sarakste ar ģimeni Rietumos nebija iespējama, dienasgrāmatu Mērija Grīnberga tajā laikā nerakstīja, taču vēlāk viņa uzrakstīja atmiņas par dzīvi Krievijā – tās šobrīd izdošanai gatavo apgāds "Latvijas Mediji". Piedāvājam ieskatu Mērijas Grīnbergas, dzimušas Grosvaldes, atmiņās par 1919. gada Ziemassvētkiem, kurus Grīnbergu ģimene sagaidīja Dubrovā, Krievijas latviešu kolonijā.

24. 12. 1919.

Ziemassvētki stāvēja pie durvīm. Mums bija maisiņš ar tumšo vasku. To traukā sasildīju un ielēju bļodā ar ūdeni. Vīrs ar bērniem vairākas reizes vilka cauri diegus un vēlāk uz vaskadrānas rullēja galda svecītes. Es skatījos ar kādu prieku viņš šo darbu darīja. Tagad, kad katru vakaru mums bija petrolejas lampiņa, mēs varējām atļauties tādu luksu kā daudz mazu svecīšu uz Ziemassvētku egles.
Es mēģināju izcept kaut ko līdzīgu kūkai. Skaisti uzkopu istabu, pārklāju galdu ar baltu galdautu un uzliku Ziemassvētkiem saglabāto sveci. Kaimiņu Augusts iejūdza zirgu un mēs skaidrā zvaigžņotā naktī braucām noturēt dievkalpojumu. Es jutos laimīga starp savējiem. Man no šiem svētkiem bija tik neizsakāmas bailes, domāju, ka tos pavadīsim vieni aukstumā un tumsā, tagad es nevaru atcerēties, ka kādreiz būtu skaistāki un harmoniskāki svētki. Mēs braucām uz baznīcu. Tur jau stāvēja ļoti daudz ragavu, mājās bija daudz cilvēku. Ap skaisti ar svecēm izrotāto egli bija vesels bars bērnu. Pēc dievkalpojuma draudzes priekšsēdis bērniem sadalīja cietus kliņģerus un ielūdza visu kori pie mums uz mājām. Pa ceļam vēl gadījās, ka mūsu ragavas apgāzās un mēs visi gulējām sniegā, bet tas bija tik jautri.
Drīz mūsu mājās ieradās arī viss koris un pie izrotātās eglītes dziedāja savas skaistās dziesmas. Pēc īsas lūgšanas tēvs uzrunāja klātesošos, sirsnīgi pateicās un teica, ka tie esot skaistākie no svētkiem, ja ne visskaistākie. Bērni sagatavoja man aizkustinošas dāvanas. Dēls no Carskoje selo rūpīgi sažāvētu rozi ielīmēja pašgatavotā burtnīciņā un turpat uzrakstījis mazu dzejoli. Mērija pagatavoja pierakstiem domātu burtnīciņu un uzzīmēja zilu debesu gabaliņu ar zvaigzni. Šīs dāvaniņas kā dārgas atmiņas es saglabāju visus gadus. Koris neuzkrītoši bija aizgājis. Uzklāto galdu ienesa mūsu telpās. Tur bija ceptas desas un speķis, kviešu maize un salda tēja ar pienu. Kad es naktī pamodos, redzēju Ziemassvētku sveces gaismu blakus istabā, tā dega visu nakti.

Attēlā: liels bija pārsteigums un prieks, kad sapratām, ka Mērijas Grīnbergas vecākās atmiņās pieminētā bērnu izgatavotā burtnīciņa un sažāvētā rozīte tiešām ir saglabājušās visu gadu garumā! Šīs dārgās un personiskās dzimtas relikvijas bija apskatāmas arī izstādē "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Margarētas britu Ziemassvētki – Kundze arī viņas istabu izdekorējusi ar āmuļu pušķīti. Latvijā tādas tradīcijas nav (jo nav pašu āmuļu), bet seno ķeltu un teitoņu tautu maģiskajos rituālos āmuļiem piemita burvju spēks – tie spēja dziedēt brūces un ārstēt neauglību, sievietes, kuras gribēja ieņemt bērnu, pie jostas vai plaukstas piestiprināja āmuļa zariņu. Āmuļus karināja pie namdurvīm, lai aizbaidītu ļaunos garus un piesauktu veiksmi, bet 1919. gadā Londonā āmuļu pušķītis vai vainadziņš jau ir Ziemassvētku tradīciju klasika, visi zina, ka tiem, kas Ziemassvētkos stāv zem āmuļiem, ir jāskūpstās!

Un tā nu Margarētai Ziemassvēkos ir āmuļu pušķītis viņas istabā un daudz nepateiktu vārdu sirdī.

Margarēta Grosvalde #diary
25.12.
How cool Christmas can be – yet I had surprises – Mother’s parcels, Lina’s tiny tree, Mrs. Lowenadler, telegrams from Paris and Igor and Lida’s nice party. Madame said she hung up the mistletoe for him, and I have one in my room even – and all the unspoken words in my heart.

30. 12. 19.

15. decembrī darbu beigusi Latvijas delegācija pie Parīzes Miera konferences. Delegācijas priekšsēdētājs Jānis Seskis ir devies uz Latviju, no kurienes raksta Oļģerdam Grosvaldam par aktualitātēm un situāciju Tēvzemē. Īsumā: “Tagad tikai klausos no visiem, ko stāsta par valdību laba un ļauna. Bet tik briesmīga tā lieta tomēr nav.”

Jānis Seskis Rīgā – Oļģerdam Grosvaldam Parīzē

Rīgā, 30. dec. 1919

Ļoti godāts Grosvalda kungs,

27. decembrī beidzot nokļuvu Rīgā. Dienas sešas nokūlos pa Leišu zemi, kur dzelzceļa kustība pavisam nekārtīga. Līdz Narvai nobraucu ļoti labi, bet tad sākās īstās mocības. No Viļņas līdz Košedariem braucu ar zirgiem žīdiņu kompānijā, tāpat braucot no Šauļiem līdz Jelgavai. Arī Latvijā dzelzceļa kustība ļoti vāja un nekārtīga, jo nav ne ripojošā materiāla, ne ogļu.

Vakar biju pie ministru prezidenta un šodien pie Ārlietu ministra. Arī tie lieliski aizņemti. Rīt starp plkst. 4-5 būs tuvāka pārruna ar ārlietu ministru par visiem mūsu jautājumiem, kurus šodien nemaz nedabūju aizskart. Tad arī noskaidrosies jautājums par kapitanu Girgensonu, kā arī Bērziņ kundzi. Domājams, ka es te visai ilgi nepalikšu un drīzumā došos uz Šveici. Bet iepriekš jānoskaidro jautājums par ieročiem un koncesijām frančiem, un daži citi jautājumi. Tad gribu izbraukt uz pāra dienām uz laukiem.

Rīgā viss kluss un mierīgs. Latvju nacionālā opera un dramatiskais teātris strādā dūšīgi. Sabiedrībā klusums pēc piedzīvotā sajūsmas viļņa. Latvijā iezogas daudz komunistu, kuri bagātīgiem naudas līdzekļiem dzen propagandu. Viņi tiek smagi sodīti. Attiecības ar mūsu kaimiņiem igauņiem jo dienas paliek sliktākas, jo igauņi ir dūšīgi imperiālisti uz latviešu tautas rēķina. Tagad viņi Latvijas igauņiem okupētos apgabalos pavēl izvākties Latvijas administrācijai un mobilizē Latvijas pilsoņus Igaunijas karadienestam. Konflikts pieņem asu raksturu. Liekas, ka igauņi meklē kaut ko, ko atriebt.

Par Latvijas iekšējo politisko stāvokli neko nezinu sacīt. Tagad tikai klausos no visiem, ko stāsta par valdību laba un ļauna. Bet tik briesmīga tā lieta tomēr nav.

Priecīgu Jaungadu novēlu Jums, sekretāram, kapitanam, Ķeniņ kdzei un Bērziņ kdzei, kā arī citiem Legācijas darbiniekiem.

J. Seskis

Rīgā ir ļoti auksts laiks. Esmu laimīgs, ka atbraucu tad, kad laiks vēl bij paciešams. Tagad braucot ragavās, būtu pavisam nosalis.

J.S.

Jānis Seskis (1877–1943) Latvijas sūtnis un pilnvarotais ministrs, Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē loceklis, no 1919. jūlija – vadītājs.

31. 12. 19.

Aizejošā 1919. gada pēdējā diena. Margarēta Grosvalde sev ir uzdāvinājusi fotorāmīti Viņa fotogrāfijai, viņai ir miers, mūzika un Džo vēstules.

Margarēta Grosvalde #diary
31.12.
I presented myself with a frame for his photo, and Madame played Auld Lang Syne for me, and I have Joe’s letters.

Margarēta. Jāzepa Grosvalda zīmējums
Margarēta. Jāzepa Grosvalda zīmējums

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti