Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
1919. gada septembra 3.nedēļa, 16.09. -22.09.
Londonā turpina ritēt piepildīta māsas un brāļa dzīve - Džo turpina Barkera apmeklējumus, šoreiz veikta arī neliela operācija, pirms tam iemidzinot ar gāzi, kura noritējusi neticami viegli, par ko priecājas gan pats Džo, gan arī Margarēta. Abi izbauda kopīgo laiku, dodoties uz teātriem un mūzikliem, gan havajiešu, gan austrumu u.c. ritmos un noskaņās, tāpat apciemo paziņas, apmeklē restorānus un rūpējas viens par otru. Tikmēr Vera Bērziņa [Ece] atrodas braucienā uz Rīgu, raksta no Vācijas Oļģerdam, cik ļoti viņai jau pietrūkst Parīzes un cik smags ir ceļš vienai ar diviem lieliem koferiem. Parīzē darba netrūkst ne mirkli, delegācijā spriež par naudas jautājumiem, tiek ziņots, ka, lai veiktu maksājumu Mr. Chandler’am, pat notikusi aizņemšanās no lietuviešu delegācijas. Toties šķiet, ka darbībām ir arī rezultāts, jo Mr. Chandler’s darbojas aktīvi, rīko tikšanās un vakariņas ar ASV pārstāvjiem Latvijas neatkarības atzīšanas jautājumos. Paralēli tam Oļģerds sarakstās ar latviešu kolēģiem Parīzē par mākslas un kultūras jautājumiem.
16.09.1919.
Margarēta raksta Oļģerdam
Sekretāres Margarētas Grosvaldes parakstīts dokuments, sūtīts Latvijas legācijai Parīzē no Latvijas legācijas Londonā, kas restaurē tā laika ārlietu dokumentu sūtīšanas paradumus.
17.09.1919.
Džo raksta Oļģerdam par naudas un par politikas jautājumiem, kā arī ziņo par to, ka operācija pie Barkera paredzēta jau rīt.
Great Western Royal Hotel, Paddington, London.
17.9.19.
Mīļo Ogier,
Paldies par šodien saņemto vēstuli, un Tavu laipnību, uzņemoties darbu, kura tagad Tev būs tik daudz.
Ar naudas jautājumu stāv vāji, Biss. saka, ka Kemans jau esot aizrakstījis. Viņam te ir kādas tūkstots piecsimts mārc., kuras viņi nevar izdot bez ministrijas rīkojuma. Tā tad Tev jāziņo ministrijai un tikai ja tā viņiem dos rīkojumu, viņi varētu Jums naudu dot. Te viņiem nekādu orderu attiecībā uz Jums nava.
Operācija būs rīt, ar kloroformu. Rakstīšu Tev rīt vai parīt, kā izgāja.
Visu labu, J.
Sakarā ar pēdējiem notikumiem B. šodien bijis pie tāda pat angļa kā Bērziņ kdzes pielūdzējs. Viņš dabūjis dzirdēt pavisam citu valodu - lai tikai nepārsteidzoties slēgt mieru, ka visu dabūšot, esot gan taisnība, ka līdz šim “abominably” apgājušies ar mums u.t.t.
18.09.1919.
Artūrs Tupiņš* raksta Oļģerdam Grosvaldam
Mīļais Grosvald,
paldies par Jūsu vēstuli. Man šķiet, ka Žo [Džo] stāvoklis priekš gleznu izstādīšanas ir ļoti apgrūtināts. Rītdien es aizbraukšu uz pāris dienām no Parīzes un iedošu Keninam [Ķeniņam] visus nepieciešamus paskaidrojumus priekš rāmja. Nepieciešams nekavējoties iesniegt gleznu konkursam.
Šajā laikā būs nepieciešams ietekmēt žūriju ar Sebatas kundzes un van Dongena starpniecību. Neko nevar iesākt, kamēr glezna nav saņemta no Londonas.
Sūtu Jums Hedas izlaboto vēstuli. Viņa saka, ka valoda ir pareiza, bet smagnēja, oficiāla un detalizētus labojumus izdarīt ir grūti.
Vai Jūs vēlaties publicēt vēstuli Revue Baltique? Atsūtiet tad šodien kopiju. Es strādāju kā vergs un absolūti nav laika Jūs apciemot. Vecozola tulkojums caur Pandavenu [?] nekam neder. Francijā par mums sāks smieties, ja mēs publicēsim Pompje domas un stilu.
Jūsu ATupiņš
*Artūrs Tupiņš (1889-1951) - latviešu rakstnieks un žurnālists, pēc Krievijas armijas sakāvēm 1917. gadā devās uz Franciju, līdz 1921. gadam dzīvoja Parīzē, kur Parīzes miera konferences laikā no 1918. gada septembra līdz 1920. gada aprīlim rediģēja franču valodā iznākošo mēnešrakstu "Revue Baltique"
18.09.1919.
Džo raksta Oļģerdam pāris rindiņas, pastāstot, cik šķietami viegli viss pagājis operācijā pie Barkera
115, Park Road, St John’s Wood, London, N.W.S.
18.9.19.
Mīļo Ogier,
Šodien biju pie Barkera. Mani iemidzināja ar “gāzi” - ļoti patīkami - un tad pats atkal izgāju ārā. Jutu drusku sāpes, bet ļoti maz, un tagad staigāju atkal apkārt. Varbūt viņš nekā nav darījis? - mazākais sliktāki nav, un nākamās dienās, pēc viņa domām, būšot manāma labošanās. Aiziešu vēl pāris reizes nākamā nedēļā, un tad apm. 29.zeptembrī laikam varēšu aizbraukt.
Visu labu! Tavs J.
18.09.1919.
Margarēta priecājas un mazliet brīnās par to, cik šķietami viegli pagājusi Džo operācija; abi izbauda kopīgo laiku pastaigās, jautrās sarunās un mūziklos - šoreiz dienas kārtība havajiešu melodijas.
Margarēta Grosvalde #diary
18.9.
Joe does take me out when he sees me tired in the evening. We go to the Savoy or look for the Middlesex, and I have fits of laughter in Shaftesbury Avenue while he tries to think. This morning I took him to Barker’s – he really walked out of the house, and there is no visible trace of the operation. We saw “the Paradise Bird” with Hawaian music.
19.09.1919.
Veras Bērziņas sūtīta pastkarte Oļģerdam no Vācijas (Ķelnes), braucot uz Rīgu
“Kaffee Bauer”, Cöln, a. Rh., Hohestrasse
19.9.19
Traki patīk noklausīties, ka šinī iestādē spēlē British maršus. Tā kā man uz galda guļ “The Tatler”, tad es mierīgi drīkstu smaidīt un priecāties. Bez šo žurnālu ir diezgan neomulīgi staigāt pa ielām. Sveiciens visai Legāc. [Legācijai] un Deleg. [Delegācijai]. Jo tālāk braucu, jo lielāks mutes autiņš jāņem arī.
Paris! Paris? …
Tālāk ziņošu no B.
V.Berziņ
19.09.1919.
Veras Bērziņas sūtīta pastkarte Oļģerdam no Vācijas (Ķelnes), braucot uz Rīgu, kurā viņa mazliet pažēlojas par to, cik grūti vienai pašai ceļā ar diviem koferiem.
Ķelnē, 19.9.19.
Braukšana grūta. Šinī jaukā pilsētā streiko piem. taxi, nesēji etc., tā kā jāmanevrē pa lielākai daļai pašai ar abiem koferiem. Bij arī citādas mazas nepatikšanas. Nu nu is quite all right. Ar British smile’iem tomēr tiek visur cauri. Šovakar 9.52 braucu uz Berlīni. Guļamās vietas zināms nav, un nezinu, kā tikšu ar saviem abiem koferiem pa durvīm iekšā.
20.09.1919.
Vera Bērziņa [Ece] raksta Oļģerdam no Berlīnes par grūto ceļu, lielo nogurumu, atsaucīgajiem cilvēkiem un savām ilgām pēc Parīzes un pat pēc sava darba galda.
Berlīnē
20.IX.19.
Šorīt piebraucu Berlīnē. Tūliņ Jums nosūtīju telegramu caur Kopenhāgeni. Pie vienas stundas braucu tālāk caur Insterburgu. Līdz šim, neskatoties uz dažām neparedzētām lietām, viss tomēr labi. Esmu noguruse, jo gandrīz divas naktis nav nemaz gulēts – tādēļ daudz uzņēmības un dodos vistuvākā ceļā uz Rīgu.
Ilgi izrunājos ar Sch. kgu un V. kgu, kuri te ir visas lietas dvēsele. Bet par to visu Jums rakstīšu sīki pate. No Rīgas gaidāt atkal telegrāfisku ziņu. Ceļā paredzami uztraukumi, bet man kā arvien laime, un gadījies no šejienes ceļa biedris, kuram Sch. kgs manis uztic.
Sirsnīgi sveicini visu mīļo Parīzi. Lūdzu noglaudiet no manis to vietu, kur es sēžu pie galda. Man ļoti sāp sirds, un ja te nebūtu bijuse tik mīļa uzņemšana, es būtu Tiergarten’a palikuse.
Sveicinat visu Delegāciju, un gaidat manis atpakaļ.
Ar sevišķi sirsnīgiem sveicieniem,
V.B.
20.09.1919.
Džo raksta brālim par naudas jautājumiem, kā arī ziņo, ka var staigāt arī bez spieķa, pateicoties procedūrām pie Barkera
20.9.19.
Mīļo Ogier,
Ļoti priecājos, ka varēju šodien naudas ziņā būt palīdzīgs. Londonas legācijā no rīta pienāca telegramma ar rīkojumu izmaksāt Parīzei 500.00. Margaretei bij steidzīgas darīšanas, jo Seska kgs rīt brauc uz Parīzi, - tāpēc pats tūlīt devos uz banku, izņēmu naudu un 5 minūtes priekš 12-iem (šodien sestdiena un bankas slēdz agri) izdabūju čeku uz Seska kga vārdu uz Fr. 18400.00. Nosūtīju Tev tūlīt telegrammu, kuru Tu cerams jau esi saņēmis.
Manai kājai iet labāki, staigāju pastarpu bez spieķa - liekas, manipulācija tomēr palīdzējuse. Padies par Mamiņas vēstuli - lūdzu mierīgi attaisi vēstules!
Margarete man šodien jau izdabūjuse vīzu (dipl.), kura derīga 1 mēnesi. Braukšu laikam nākošo pirmdienu, 29.zept.
Visu labu! Tavs Joe
22.09.1919.
Margarēta ar Džo jau atkal apmeklē mūziklu, kuram pavisam nesen bijusi pirmizrāde, kā arī ciemojas un priecājas, pēc tam izbaudot brāļa rūpes
Margarēta Grosvalde #diary
22.9.
We saw Delysia* in “Afgar” after dinner at Isola Bella, and I am very self-possessed in my Paris dress. Yesterday we went out to Mrs. Chilver’s. To-day I am not well – and Joe gets wine for me and nurses me in his dear way.
*Alice Delysia (1889-1979) - franču aktrise un dziedātāja, kuras karjera noritēja Anglijas muzikālajos teātros
22.09.1919.
Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēdes protokols
Protokols Nr. 99
22. sept[embrī]. 1919. p[ulksten]. 3-os pēcp[usdienā].
Piedalās: K. Ozols, Dr. F. Lukins, J. Seskis un O. Grosvalds.
- Nolasa protokolus Nr.96, 97 un 98 un tos pieņem. Pie protokola Nr. 96 p[unkta] 6 Ozols piezīmē, ka pēc pēdējām ziņām drīzumā ieradīšoties Rīgā lielākā Amerikas Sarkanā Krusta misija ar 24 virsniekiem un ka tīfa apkarošanas jautājums ar to, liekas, pagaidām izšķirtsi. Kad Ozols sūtīs otro kuģi „Atlanten” ar Amerikas precēm, tas mēģinās vēl dabūt no amerikāņiem tīfa apkarošanai vajadzīgos materiālus un nosūtīs tos ar savu kuģi.
- J. Seskis un O. Grosvalds ziņo par pēdējās nedēļas darbību. 8. septembrī atbraucis kā valdības diplomātiskais kurjers Dr. F. Lūkins un atvedis no Latvijas vēstules un informācijas materiālu. 12. septembrī J. Seskis un K. Ozols bijuši audiencē pie angļu delegācijas tagadējā priekšsēdētāja Mr. Tufton un runājuši par stāvokli Kurzemē. Mr. Tufton`s izturējies diezgan vienaldzīgi, bet gan apsolījis K. Ozolam spert soļus kuģa „Euphemia” braukšanas paātrināšanas
lietālabā. Tajā pašā dienā delegācijā bija ielūgti vakariņās majors Brookings un Mr. Chandler`s, Amerikas Kongresa loceklis, kas nolasīja rakstu parIgaunijas neatkarību, kuru tas domā drīzumā iesniegt Amerikas valdībai.
13. septembrī delegācijā ieradies poļu ģenerālis Žukovskis no Sibīrijas, kas atvedis latvju kareivju vēstules un sīki informējis delegāciju par Kolčaka valdības iekšējo stāvokli un viņas naidīgo izturēšanos pret cittautiešiem. Tajā pašā dienā notikusi Baltijas valstu kopēja apspriede, kurā nolemts izturēties noraidoši pret „Union Russe” aģentūrasii priekšlikumu, stāties tuvākos un pastāvīgos sakaros.
15.septembrī J. Seskis aizņēmies no leišu delegācijas 15000 fr. uz 6 nedēļām, lai samaksātu Mr. Chandler`am pirmo maksājumu (sk. prot[okolu] nr. 98).
17. septembrī J. Seskis aizbrauca uz Cardiff`uiii, lai ar A. Bergu nosūtītu pēdējās ziņas valdībai. J. Seskis pamatīgi informējis A. Bergu un parunājis ar viņu visus svarīgākos delegācijas uzdevumus, attiecības ar valdību, naudas stāvokli utt. Tāpat J. Seskis iedevis bez jau agrāk A. Bergam līdzdotā linu kontrakta arī ar Mr. W. Chandler`u noslēgto 2 kontraktu kopijas līdz. J. Seskis arī informējis A. Bergu par politisko stāvokli Parīzē sakarā ar iesāktām miera sarunām ar lieliniekiem. 19. septembrī J. Seskis kopā ar A. Bergu nobraucis uz Londonu. Tur notikusi Latvijas legācijā apspriede, kurā ņēmuši dalību leiši un igauņi, kā arī Latvijas finanšu ministrs Dr. Erhards. Pārrunāts miera sarunu jautājums, pie kam, sēde nolēmusi, ka Baltijas valstu priekšstāvniecībām jānodod Sabiedrotiem iesniegumi, kuros aizrāda uz sekojošiem punktiem: 1. Sabiedrotie atļauj vāciešiem palikt Latvijā un Lietuvā. 2. Sabiedrotie nedod nekāda pabalsta. 3. Iesāktajās sarunās grib panākt ne galīgu mieru, bet tikai pamieru. 4. Baltijas valstis grib iegūt laiku iekšējam organizācijas darbam. 5. Viņas viscaur vedīs kopēju politiku.
K . Ozols liek priekšā aizrakstīt valdībai, lai tā sastāda zaudējumu aprēķinu, kuri Latvijai caur vācu karaspēka rīcību ir cēlušies pa to laiku, kamēr vāci paliek Latvijā ar Sabiedroto piekrišanu.
Londonas legācijā J. Seskis vēl izzinājis, ka angļi dod Latvijai £ 200.000.- kā avansu par saņemamiem liniem. Min[istrs] Dr. Erhards līdz tam laikam aizņēmumu vēl nebija noslēdzis. Viņam līdzdotās pilnvaras izdot angļiem dažas koncesijas pret zināmiem procentiem no skaidrās peļņas.
No Londonas legācijas J. Seskis dabūjis 18.400 frankus, kurus kasieris O. Grosvalds jau saņēmis. Bet tā kā ukraiņu delegācija prasa atpakaļ aizdotos 25.000 frankus un K. Ozols 15.000 fr[anku]., tad nolemj pieprasīt nekavējoši vēl šīs summas no valdības. 21. septembrī J. Seskis atkal atgriezies no Londonas Parīzē.
18. septembrī V. Bērziņa k[un]dze izbraukusi p[ulksten] 10 vak[arā] caur Ķelni un Berlīni uz Latviju.
19. septembrī no rīta kapteinis Girgensons aizbraucis uz Boulogne sur Meriv, lai tur saņemt kara materiālus. 4-os notikusi Baltijas valstu kopēja apspriede, kurā piedalījies K. Ozols. Parakstīta un nosūtīta latviešu un leišu kopēja vēstule attiecībā uz amerikāņu mantām Koblenz`áv. Vēlāk izziņots, ka šīs preces tiks pārdotas vairāksolīšanā, pie kam, 25% jāiemaksā skaidrā naudā dolāros. Ir tomēr vēl izredzes dabūt kaut ko uz kredīta.
20. septembrī ar Mr. W. Chandler`a palīdzību dabūta audience pie col[onel] House. Dalību ņēmis O. Grosvalds, no igauņiem – K. Pusta, no leišiem – Naruševičs. W. Chandler’s izteicis Baltijas valstu centienus par neatkarības atzīšanu no Amerikas puses un col[onel] House atbildējis, ka tas jūtot Baltijas tautām līdz un nekad neesot personīgi bijis par to, lai atjaunotu veco vienoto Kieviju.
Uz brokastīm 20. sept[embrī] bijis delegācijā „Daily News”vi Parīzes korespondents Mr. Rothay Rynolds, kurš savā avīzē sīki ziņo par Baltijas lietām. Viņam iedots vajadzīgais informācijas materiāls. Plkst. 3-os noturēta Baltijas valstu kopēja apspriede, kurā nolemts nosūtīt visu 3 delegāciju vārdā (latviešu, igauņu un lešu) šifrētu telegrammu uz Rēveli Igaunijas valdībai ar lūgumu, lai Baltijas valdības paziņo Sabiedrotiem sīki par Baltijas Miera konferences lēmumiem un nodomiem un lai minētās trīs valdības piedāvātu Sabiedrotiem aliansi.
7-os vakarā Mr. W. Chandler’s ieaicinājis uz vakariņām „Continental” viesnīcā, kur piedalījušies ģen[erālis] Gough ar k[un]dzi, kāds dānis Bischof`s (?), Pusta, Naruševičs un O. Grosvalds. Sarunās ģen[erālis] Gough teicis, ka viņš par savu galveno uzdevumu tagad uzskatot – izdabūt vācu karaspēku no Latvijas ārā. Šādā nolūkā viņš cēlis Lielo Piecu padomei priekšā dažādus priekšlikumus, bet atradis pasīvu („molle’vii) izturēšanos. Pret miera sarunām ar lieliniekiem ģen[erālis] Gough izturas pasīvi. Rīt viņš aizbraukšot uz Londonu, kur celšot savus priekšlikumus angļu valdībai priekšā.
K. Ozols ziņo, ka Bordeaux ostā drīzumā ieradīsies kuģis ‘’Atlanten’’ (3500 tonnas). British Supreme Economic Councilviii viņam paziņojis, ka kuģis „Vera” (1800 t[onnas]) nodots Latvijas valdības rīcībā. Tāpēc arī „Verai” būtu jābrauc uz Bordeaux un ar abiem kuģiem varēšot aizvest visas atlikušās amerikāņu mantas. Valdībai jānosūta telegramma, lai tā neliek šķēršļus „Veras” nosūtīšanai uz Bordeaux. Par to Ozols jau ziņojis G. Biseniekam.
- Saņemts A. Berga brošūras „La Latvia et la Russie” angļu tulkojums. Nolemj to likt nodrukāt. J. Seskis uzņemas stāties sakaros ar ‘’Payot’’ izdevēju firmu.
Sēdi slēdz plkst. 5-os.
Priekšsēdētājs: [paraksts] J. Seskis
Sekretārs: [paraksts] O. Grosvalds
Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).
Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.
i1919. gada 13. septembrī no Rīgas uz Berlīni sagaidīt lielāku Amerikas Sarkanā krusta misiju devās misijas Latvijā pārstāvis kapteinis Leiks, un Latvijas prese ziņoja, ka tuvākajās dienās Latvijā ieradīsies pilnvērtīga Amerikas Sarkanā Krusta misija ar vairākiem desmitiem automobiļu. Misija 25 virsnieku sastāvā Rīgā ieradās 7. oktobrī no Berlīnes cauri bermontiešu bāzei Jelgavā. Misija paziņoja presei, ka sākas šīs organizācijas aktīva darbība Latvijā, no kurienes tā tiks paplašināta uz visu ‘’atbrīvotās Krievijas‘’ teritoriju. Sīkāk sk.: Jēkabsons, Ē. Amerikas savienoto valstu Sarkanā krusta darbība Latvijā 1919–1922. gadā. Latvijas Vēstures institūta Žurnāls. 2010.Nr.1. 37–70.lpp.
ii Domāta Krievijas Telegrāfa aģentūra, kas aizstāvēja neboļševistiskās Krievijas atjaunošanas ideju
iii Kārdifa
iv Buloņa, arī Buloņsirmēra
v Koblenca
vi ASV izdots dienas laikraksts
vii Slāvu (franču val.).
viii Domāta Augstākā Ekonomiskā padome (angļu val)
