01.07.1912.–31.07.1912.
10. jūlijs
Attēlos - JGM-1106_48 un JGM-2320 (attēli no LNMM)
Džo ar ģimeni atpūšas Edinburgā – atliek pavisam maz laika dienasgrāmatai un pārdomām, savukārt vēstules vispār netiek rakstītas, jo gan Ogier, gan māsas, gan pārējā ģimene ir blakus. Jūrmalā atļauts peldēties vīriešiem un sievietēm reizē, taču tas tik un tā saceļ sabiedrības runas un izbrīnu.
#Džo dienasgrāmata (1912)
Parastās nedeļas pie jūrmalas –, tīrā un patīkamā apkārtnē, vienmēr nauda un labas lietas. Bieži spēlējam Tennis Reimers-panzijā, pēc tam peldamies jūrā, kur tagad jau pēc jaunās kārtības var kostümos kopā peldēties. Tomēr saceļ lielu uztraukumu, kad Olgerds, Lina un es kopā ejam jūrā. Reiz ar Boni biju Karlsbādē pie Разумҧйчикъ’iem pēc tam Dubultu koncertā, bet tur Olgerdam incidents ar žīdu, tā ka tur vairs nebiju, tikai vēl Edinburgā un uz Vielka Zabava (?), tradicionelo Strandfest. Reiz arī bijam izbraukuši uz Salas-Muižu, kur braucām par Babītu un izpeldējāmies, es pat dabūju uz veca ērzeļa pajāt. Divi jocīgi tīpi: jaunais Mangulls un kāds Reichsdeutscher Bolse.
11. jūlijs
Ne viss atvaļinājuma laikā ir tik viegli un vienkārši – Džo bijis pāris reizes arī Rīgā veselības dēļ, tomēr kopumā viss kārtībā. Tāpat dažu reizi nedaudz pārspīlēts ar izklaidēm. Toties – iznākušas arī izjādes ar zirgiem – karadienests darījis savu, viņš spēj novērtēt zirgus un izbaudīt procesu.
#Džo dienasgrāmata (1912)
Pāris reizes biju zobu dēļ (et autre chaseraussi) Rīgā – liku arī izmeklēties dēļ aknes – neesot nopietni. Pee jūrmalas ar mums drusku заигриваютъ divas žīdietes – цыганский типъ, diezgan smukas un elegantas – bet nekā sevišķa nav. Bilderliņos* paņēmu abonnement uz jāšanu un pāris reizes smuki izjājos – diezgan labi zirgi, sevišķi viena mierīga melna ķēve "Ионица". Sāpes, kas mani mocīja vēl pirmās dienās, pilnīgi pārgājušas. Biju vel reiz ar Olhrn’u (kas ir nolicis vācu oberlehreri un grib pagaidām palikt par skolotāju) Salas-muižā, kur stipri iedzērām (vēmu) un otrā rītā tikai caur stiprām bādēm lietā ievedām kārtību.
*Jūrmalas pilsētas daļas "Bulduri" nosaukums līdz 1922. gadam.
12. jūlijs
Jūlija sākumā, atpūšoties Edinburgā, Džo izveidojis jau piekto "Holmhoefsche Zeitung" numuru. Teksts tajā ir vācu valodā, tas papildināts ar krāsainiem akvareļu zīmējumiem vairākās lappusēs (vienā redzams arī košā formastērpā ģērbts ulāns. Avīze kā tāda sastāv no nelielām reportāžām, kas izvietotas divās kolonās ar izceltiem virsrakstiem. Jāzepa radošais gars nenorimst ne mirkli.
17. jūlijs
Jūlija laikā Džo izveidojis vēl vienu žurnāla "Holmhoefsche Zeitung" numuru – šoreiz vairāk tekstuālu un mazāk mākslinieciski krāšņu.
20. jūlijs
Jūrmalas vasarnīcā ierodas ģimenes locekļi un radinieki, tiek rīkotas pasēdēšanas ar šamapnieti un itāliešu dziesmām, taču… Džo tuvojas atgriešanās karadienestā. 20. jūlijā viņš izbrauc uz Vilkavišķiem.
#Džo dienasgrāmata (1912)
Pēdējās dienās pienāca Dorchena ar vīru un bērneem, kas drusciņ traucēja harmonisko mieru Jurmalā. Dorchena izrīkoja smuku vakaru savā istabā ar Champagne un laternām, pēc tam ar Olgerdu uzvedām jocīgas itāliešu dziesmas (abas lietas pēdējā vakarā). Pēdējās dienās arī Галина Викторовна, ar māti, un onkuls Jeannot ar tante Nina ir ieradušies. Tad 20tā, piektdien, aizbraucu prom uz Vilkovišķiem (visādi ķibeles ar vilcieniem, pēdīgi no Virbaļeem ar karīti), kur 22tā izjājām uz Походъ.
22. jūlijs
22. jūlijā vārda diena Marijām – "Mamiņas" diena!
Džo sūta pastkarti Māsiņai no Virbaļļiem – no kurienes, kā zināms, nācies līdz Vilkavišķiem braukt ar karieti, jo bijušas dažādas problēmas ar vilcieniem.
Vilciens nav pieturējis. Vajadzēja te atbraukt.
Joe
[tālāk seko sveicieni no Jāzepa dienesta biedra]
25. jūlijs
Džo raksta brālim humora pilnu vēstuli, stāstot par vietu, kur šobrīd apmeties – par to, ka smēķēšana tiek uzskatīta par grēku, par to, kādas bildes karājas pie sienas, par to, kādas trakas attiecības saimniekam ar brāli utt., neaizmirstot par garāmejošajiem vilcieniem. Un kur nu vēl mušas!
Trešdien, 25 jul.
Cher Ogier,
ceru, ka Mamiņa manas divas vēstules ir saņēmuse un nu vairs netrīc caurām dienām un neraud caurām naktīm. Esmu te galīgi apstājies pie saimnieka староверь’a, kur man ir daudzmaz tīra un kārtīga istaba. Viņš laikam nupat sievai stāsta, savu garo bārzdu kratīdams, kāds es esot liels grēcinieks, jo pēc viņu likumiem smēķēšana skaitās pa grēku. Viņam te istabā ir uzkārtas lieliskas bildes raibās krāsās - uz vienas ir сновидения в картинах, uz otrās kaujas pret francūžiem un austriešiem un ļoti jauki atvadās no sava pulka, raudādams lielas asaras - bez tam zināms vesels ducis visādu ķeizarienes portreju. Vienā stūrī ir ierīkots plaukts ar priekškariem priekš svētbildes, bet pēdējo viņš pie laika aiznesis citā istabā, lai es to neaplaistu ar saviem pagāniskiem dūmiem. Viņam ir divi gadus vecs dēls, kurš nevar "r" izrunāt un tāpēc saka "я плинесу сыл". Blakus dzīvo šī saimnieka brālis, ar kuru viņš, neskatoties uz savu garo bārzdu, lielo ticību un nesmēķēšanu, briesmīgi strīdas - tas pat pagājušā gadā esot ar flinti uz viņu izšāvis. Netāļi aiz mājas paiet garām ārzemes vilcieni - kad es tur guļu zālē, tad bieži iedomājos, cik jocīgi tas būtu, ja viens no tiem cilvēkiem, kas brauc uz ārzemēm, gulētu manā vietā uz zāles un es stāvētu civildrēbēs sleepinglar’ā.
Briesmīgas mokas man padara mušas, kuru te ir miljoņi – diezin kura pekle viņas izperē!
Džo vēstules brālim turpinājums… Par to, kā ar zirgiem peldēts pāri Nemunai, kur ar prieku (un veiksmīgi!) piedalījies arī Jāzeps, par to, kā atkal nācies izlīt līdz ādai, kā pēc tam var sildīties ar karstu tēju.
Vakar mums bij pilnīga atpūta un mēs nekā nedarījām - bij ļoti karsts. Šodien desmitos no rīta aizjājām uz Njemanu, kur notika lielā peldēšana ar zirgiem. Zirgi tika [..], ļaudis paši visi izģērbās un tad pie zirga matiem turēdamies pārpeldēja pār. Pie šī gadījuma kādi 20 zirgi, ka negribēja iet dziļā ūdenī, atrāvās un uzskrēja gandrīz Krusensternam virsū, kas turpat gulēja un stipri pārbijās - lūdzu pastāsti šo scenu Māsiņai - viņa laikam briesmīgi par to smiesies! Zināms, es ar piedalījos pie peldēšanas un pat viens no pirmiem pienācu otrā krastā. Šīs ekskursijas nolūks ir pieradināt ļaudis un zirgus pie peldēšanās, jo nopietnā gadījumā priekš drēbēm un segliem vienreiz atrastos kāda laiva jeb plosts, bet zirgus citādi nevarētu pārdabūt pāri. Atpakaļjājot mūs līdz kauliem saslacināja lietus gāziens - tagad atpūšos mājās un dzeru karstu tēju no omulīgā samovara. Kommode apklāta ar kādu vecu numuru no Hufvudstads-bladet [somu žurnāls]- kā tas te ir atnācis, neņemos izskaidrot. Klusums ir liels, tikai nupat sāk taurēt zignālu uz zirgu dzirdināšanu - водопой. Tā tomēr diezgan smuka stimmunga, kas drusciņ atīdzina par pūlēm un briesmīgo garlaiku.
Lūdzu sveicināt Joe
#Grosvaldi1922/1912
Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
26. jūlijs
Džo raksta vēstuli māsiņai, stāstos par pēdējo dienu notikumiem dienestā, kā arī par to, ka būtu vēlējies apsveikt Mamiņu vārda dienā, taču tajās dienās bijis ceļā un tas nav bijis iespējams.
Неверовиги
Donnerstag d. 26 Juli
Liebe Margarete, danke Dir sehr für Deinen Brief nebst Photographie, den ich heute Morgen aus Kowno erhielt. Ich hätte Mammi gern zu ihrem Namenstag gratuliert, war aber gerade Sonntag und Montag auf dem Wege hierher und bin auf keinen Telegraph gestossen. Dass sie Euch allen was geschenkt hat ist wirklich eine entzückende Idee und nachahmenswert.
[Ceturtdiena, 26. jūlijs
Mīļā Margarete, liels paldies par Tavu vēstuli un fotogrāfiju, ko šorīt saņēmu no Kauņas. Labprāt būtu apsveicis Māmiņu vārda dienā, bet biju ceļā uz šejieni svētdien un pirmdien un nesanāca tikt pie telegrāfa. Tas, ka viņa jums visiem kaut ko uzdāvināja, patiešām ir apburoša ideja, kuru ir vērts ņemt vērā.]
Heute schwammen wir wieder über den Njeman: es war wieder sehr lustig und schon, und die Pferde schwammen diesmal ganz ruhig u. direkt hinüber. Mein Желтий hat sich im Stall den Fuß verletzt und deshalb hatte ich heute meinen alten Freund Вызовь, den leider mein Wachtmeister mit seiner brutalen Manier ganz verdorben hat - er ist nervös und ängstlich geworden. Die Mönche aus dem Пожайский Монастырь waren in paar Exemplaren erschienen: sie sahen lächerlich schmutzig und verkommen aus in ihren schwarzen Kaftanen und sollen gottlose Faulpelze und Soffkas sein.
[Šodien atkal pārpeldējām Nemunu: atkal bija ļoti smieklīgi un skaisti, un šoreiz zirgi peldēja ļoti mierīgi un tieši pāri. Mans Желтий savainoja pēdu stallī un tāpēc šodien man bija mans vecais draugs Вызовь, kuru diemžēl seržants ir izmainījis ar savu brutālo attieksmi - viņš ir kļuvis nervozs un bailīgs. Bija parādījušies daži mūki no Пожайский Монастырь*: viņi izskatījās smieklīgi netīri un nobružāti savos melnajos kaftānos, un tiek uzskatīti par bezdievīgiem sliņķiem un sofkas.]
* Pažaisles klosteris pie Kauņas
[vēstules turpinājums sekos]
27. jūlijs
Džo vēstules māsiņai turpinājums – viņš stāsta par savu jauno "nodarbošanos" un tās panākumiem.
Meine neueste Beschäftigung ist Fliegenmord und ich gebe mich ihr mit Leib und Seele hin. Ich habe nämlich folgendes System entdeckt: man stellt ein halbvolles Milchglas auf den Tisch und wartet ab, bis einige Kühne fliegen sich in das Innere des Glases auf eine Inspektionsreise begeben und legt dann ruhig aber bestimmt ein Blatt Papier oder ein Skizzenbuch drauf und schüttelt, (das Papier draufhalten) die Milch etwas hin und her. Dann fällt die Fliege unbedingt in die Milch und kann mit nassen Flügeln nicht mehr hinaus.
[Mana jaunākā nodarbošanās ir mušu slepkavošana, un es nododu tai miesu un dvēseli. Es atklāju šādu sistēmu: jānoliek uz galda puspilna glāze piena un jāpagaida, kamēr glāzē iekāps drosmīgās mušas, veicot "pārbaudes braucienu", un tad mierīgi, bet stingri jāuzliek uz tās papīra lapa vai skiču burtnīca un jāsakrata, (turot uz glāzes papīru) pienu paskalinot šurp turp. Tad muša obligāti iekrīt pienā un nevar izkļūt ar slapjiem spārniem.]
28. jūlijs
Džo apraksta, cik čakla ir saimnieku meita mājā, kurā viņš šobrīd izmitināts. Viņa rūpējoties gan par jaunākajiem brāļiem un māsām, gan māju, gan pat par Džo.Tāpat viņš mazliet atpūšas Kauņā un bauda gardus dzērienus un kūkas kafejnīcā, kas viņam atgādina Parīzes iemīļoto Rumpelmeyer.
Die Tochter von Staroweren, ein 11-jähriges Mädchen namens Дарья, ist eine sehr energische kleine Person. Sie hilft Vater und Mutter bei der Arbeit und pflegt, wenn die Mutter auf dem Felde ist, das kleine Kind, welches kaum ein paar Wochen alt ist und in einer Wiege liegt wie man die im "Skroderdienas Silmacos" auf der Bühne sieht. Außerdem muss Sie noch auf noch auf den kleinen Онуфрий aufpassen und mir den Самоварь bringen - wie viel Arbeit für so ein kleines Kind!
[Vecticībnieka meita, 11 gadus veca meitene vārdā Дарья, ir ļoti enerģiska maza būtne. Viņa palīdz tētim un mātei darbā un, kad mamma ir ārā uz lauka, pieskata mazo bērniņu, kurš ir knapi pāris nedēļu vecs un guļ šūpulī, kā tas redzams uz skatuves "Skroderdienās Silmačos". Turklāt viņai vēl jāparūpējas par mazo Онуфрий un jāatnes man Самоварь - cik daudz darba tik mazam bērnam!]
Sonnabend Abend
Eben sind wir aus Kowno zurückgekommen - gerade noch in der letzten Minute vor einem grossen Platzregen, der eben gerade los prasselt. Heute war nämlich unser Полковой праздникь nebst grosser Parade in Kowno und gestern die Generalprobe dazu. Ich blieb nach der Generalprobe in Kowno, während die anderen nachhausritten, liefs eine Rolle Films entwickeln und machte einige nötige Einkäufe. Am Abend war ich in einem sehr komischen Cirkus, der den schwungvollen Namen De Винье führt und in Kowno gastrolliert, und trank vordem eine wunderbare Eisschokolade mit schönen Kuchen im Cafe Bronislawow, dem Rumpelmayer von Kowno. Schicke Dir in diesem Brief eine Serviette mit aufgedruckten Preis-courant, wo mich besonders das warme Getränk "Incognito" sehr interessiert - leider ist es mir nicht gelungen zu erfahren, worin diese Perle besteht.
[Sestdienas vakars
Mēs tikko atgriezāmies no Kauņas - tieši pēdējā minūtē pirms spēcīgas lietusgāzes, kas tieši sāka gāzt. Šodien bija mūsu Полковой праздникь kopā ar lielo parādi Kauņā un vakar ģenerālmēģinājums tai. Es paliku Kauņā pēc ģenerālmēģinājuma, kamēr pārējie brauca mājās, … iepirkos. Vakarā es biju ļoti jautrā cirkā, kuram ir nebēdnīgs nosaukums De Винье un kurš viesojas Kauņā, un pirms tam es iedzēru brīnišķīgu ledus šokolādi ar skaistām kūkām kafejnīcā Bronislawow, Kauņas Rumpelmayer. Šajā vēstulē sūtu Tev salvetīti ar uzdrukātu cenu-kurantu, kur mani īpaši interesē siltais dzēriens "Incognito" - diemžēl man nav izdevies noskaidrot, no kā sastāv šī pērle.]
29. jūlijs
Vēstules turpinājumā Džo apraksta nelielu izbīli, ko piedzivojis saistībā ar parādi. Gara acīm jau redzējis sevi cietumā aiz restēm, ēdot vien sausu maizi…
Heute Morgen stand ich ganz gemütlich auf und begab mich um 11 Uhr, wie man mir in der Kanzlei gesagt hatte zum Platz (in ein Fuhrmann), wo die Parade stattfinden sollte. Wie gross war mein Schreck als der Fuhrmann mich auf einmal vor den fertig rangierten Regiment absetzt und unser tauer Regimentskommandeur auf mich zutritt und fragt, weshalb ich so spät komme? Mein Herz fiel mir in die галифеи – besonders deshalb, weil ich vollkommen zeitig einzutreffen meinte - und ich sah mich schon geistig hinter Gittern bei Brod und Wasser sitzen. Aber dann dauerte es doch noch lange, bis die anderen hohen Generale eintrafen und ich glaube, es wird weiter keine Folgen haben. Репрогелъ sind wir heute alle offiziell Unteroffiziere geworden. Bitte zu gratulieren.
Dein Br. Joe
[Šorīt diezgan ērti piecēlos un 11os devos, kā birojā bija teicis, uz vietu (karterā), kur bija jānotiek parādei. Cik liels bija mans šoks, kad šoferis mani izsēdināja jau ierindotā pulka priekšā un mūsu mīļais pulka komandieris piegāja pie manis un jautāja, kāpēc es tā kavēju? Mana sirds iekrita галифеи [izjādes bikses] - īpaši tāpēc, ka domāju, ka ieradīšos diezgan agri - un jau redzēju sevi gara acīm sēžam aiz restēm ar maizi un ūdeni. Bet tad vēl pagāja ilgs laiks, līdz ieradās citi augstie ģenerāļi, un es nedomāju, ka tam būs turpmākas sekas. Репрогелъ mēs visi šodien oficiāli kļuvām par apakšvirsniekiem. Lūdzu apsveikumus.
Tavs brālis Džo]
30. jūlijs
Vēstules noslēgumā Džo lūdz Margarētai palūgt tēvam, lai tas atsūta vēl naudu, jo tā jau krietni patērēta un šķiet, ka pietrūks…
Bitte frag Pappi doch noch um Geld für mich. Ich habe gleich in Wilkowischki etwa hundert Rubel ausgezahlt - außer einer großen Schuld im Kasino hatte ich da Extra Ausgaben durch der Schnellzug: Billet, Карета von Wirballen, Карета um der Koffer abzuholen, dann kaufte ich mir einen Korb u.s.w. Soviel ich berechnen kann, habe ich vielleicht noch genug, um bis zum Ender der Manöver auszukommen, kam aber doch noch zu kurzkommen, wenn außer dem производство (was mich noch einiges kosten wird) wieder einmal ein Aufenthalt in Kowno dazwischen kommt oder ein Besuch von Wilna, wo wir auch hinsollen. Deshalb würde ich - sicher ist sicher - um 50 Rubel an die Regimentsadresse (Kowno) bitten. Nur denke ich, dass ein Kowert (Заказное) mit zwei Papierscheinen das allerbeste wäre, denn sonst wissen das alle Soldaten und Wachtmeister, dass man Geld hat, und das ist nicht sehr angenehm und sehr unerwünscht. Bitte erzähl dies alles Pappi oder gib es ihm durchzulesen.
[Lūdzu, paprasi tētim vēl naudas man. Vilkavišķos uzreiz samaksāju kādus simts rubļus - ja neskaita lielo parādu kazino, man bija papildus izdevumi saistībā ar vilcienu: biļete, Карета no Virbaļļiem, Карета, lai paņemtu koferi, tad nopirku grozu utt. Cik varu rēķināt, man vēl varētu pietikt, lai iztiktu līdz manevru beigām, bet tomēr pietrūktu, ja papildus производство (kas man izmaksās diezgan dārgi) paliks Kauņā vai arī Viļņas apmeklējums, kur mums arī būtu jādodas. Tāpēc es, lai būtu drošs, lūgtu 50 rubļus uz pulka adresi (Kauņā). Es tikai domāju, ka Kowert (Заказное) ar diviem papīra rēķiniem būtu pats labākais, jo pretējā gadījumā visi karavīri un konstebli zinās, ka man ir nauda, un tas nav īpaši patīkami un ir ļoti nevēlami. Lūdzu, pastāsti to visu tētim vai iedod viņam šo izlasīt.]
31. jūlijs
Luterāņu mācītājs Jānis Grīnbergs sūta pastkarti sievai Mērijai Grīnbergai (Grosvaldu vecākajai māsai, ģimenē sauktai Lullu) pastkarti no Pleskavas.
31/VII
Mīļā Lullu! Patlaban esmu Pleskavā! Brauciens bij labs. Izgulējos brangi. Līst mazs lietutiņš. Pēc stundas kāpšu ārā. Ceru tikt atpakaļ uz pēdējo vilcienu un šovakar sasniegt Pēterburgu.
Tavs vīrs
