Ārpus Rīgas

Daugavpilī siltumu ražos no atkritumiem

Ārpus Rīgas

Liepājā aug maksa par atkritumu glabāšanu

Grobiņas pilskalnā studenti atrok seno laiku liecības

Grobiņas pilskalnā studenti atrok seno laiku liecības

Grobiņas senajā pilskalnā cilvēki dzīvojuši jau 3. gs., par to liecina izrakumos veiktie atklājumi. Šovakar ikviens interesents ir aicināts doties uz aktīvā tūrisma centru „Kuršu vikingu apmetne”, kur Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes studenti un mācībspēki rādīs atrastos dārgumus Grobiņas senajā pilskalnā veiktajos izrakumos. Senajā Skābaržkalnā izraktas keramikas paliekas un dzīvnieku kauli, taču interesantākais ir ogļu slānis, kas atklāj ugunsgrēka pēdas tālā pagātnē.

Lielā karstumā, ar ķiverēm galvās, ar oglēm un zemi sasmērētiem ceļiem, studenti strādā vairāku metru dziļumā, pa mazam gabaliņam vien šķetinot vēstures liecības.

„Ir liels ogļu slānis, skatāmies, kur tās ogles paliek, kāds ir bijis tas degums šajā kārtā. Redzam, ka ir dedzis māls, zem tā atklājas ogļu kārta, skatāmies, kur tās ogles aizies,'' rāda un stāsta LU Vēstures un filozofijas fakultātes 3. kursa studente Inga Paparde.

Darbi notiek gandrīz četru metru dziļumā, tāpēc nācies domāt, kā rūpīgāk stiprināt vietu, kur tiek strādāts.

Tieši ogļu slānis ir interesantākais šī gada izrakumu atradums.

Izrakumu tehniskais vadītājs Uģis Urtāns ar lielu aizrautību stāsta par piefiksētajiem atradumiem, kārtām, kas tiek fotografētas un vienlaikus arī uzzīmētas:

„Iegūsim materiālu, ko var datēt ķīmiski. Ar oglēm ir vēl viena interesanta lieta. Laboratorijā var noteikt sugas, cik biezs bijis koksnes diametrs un tādas lietas. Šogad nav tik daudz dzelzs priekšmetu atradumu, bet šis noteikti ir vērtējams kā atradums. Iespējams, tas rāda vienu no apbūves bojā iešanas posmiem.”

LU Vēstures un filozofijas fakultātes prakse un izrakumi Skābaržkalnā notiek jau trešo gadu. Senais Grobiņas pilskalns ir pārsteigumu pilns. Izrakumi notiek vietā, kas agrāk bijusi nogāze, stāsta lektore Elīna Guščika:

„Arī šogad ir pārsteigumi. Pērn, veicot urbumus, sapratām, ka vairāk nekā divu metru dziļumā cilvēka veidotais slānis nebeidzas. Vienā laukuma stūrī sapratām, ka slānis ir aptuveni 4,20 m dziļš. Aizrakām ciet un šogad pētījumus turpinājām.”

Šogad monētas un citi metāla dārgumi nav atrasti, taču izrakumos uzieta bez ripas darinātā keramika un dzīvnieku kauli, kas, visticamāk, ir deguši, stāsta Elīna Guščika. Pašiem ir pārsteigums, ka kultūras slānis pilskalnā ir tik dziļš:

„Veicot urbumu pagājušajā gadā, mēs paņēmām oglītes no 3,80 -3,90 metru dziļuma, kas ir netālu no pamatslāņa. Datējumi rāda, ka tas ir 3.-4.gs., pilskalna apdzīvotības periods kļūst senāks, nekā tika uzskatīts. Līdz šim zināms par 5. gs.”

Teorija un referāti augstskolā ir pavisam kas cits, nekā atrasties reālos izrakumos un pieskarties vēsturei jau tiešā nozīmē.

Par savu pieredzi izrakumu laikā stāsta LU Vēstures un filozofijas fakultātes otrā kursa students Kārlis Fogelis:

„Tagad pats vari analizēt laukumus, zīmēt un protokolēt, paņemt rokās lāpstas, sijāt zemi. Meklēt atradumus - keramiku un kaulus. Kļūstot par vēsturnieku un redzot, kā lietas notiek pa īstam, parādās pavisam cits rakurss.”

Nākamgad izrakumi turpināsies senā kuršu pilskalna apkārtnē, bet tikšanās ar izrakumu veicējiem jau šovakar „Kuršu vikingu apmetnē” Grobiņā, kur varēs apskatīt arī iepriekšējā gada izrakumu laikā iegūtās senatnes liecības.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti