Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Saimnieču diena Gricgales krogā

Gricgalieši dod jaunu elpu agrākajam krogam

Gricgales krogs Neretas novada Pilskalnē atklāts 19. gadsimtā un ir vienīgais no deviņiem apkaimes krogiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Lai senajai ēkai dotu jaunu elpu, kādreizējie gricgalieši aicināti kopīgi svinēt svētkus. Nupat atzīmēta Saimnieču diena.

Laiki, kad pie Gricgales kroga piestāja noguruši ceļinieki zirga pajūgā, sen aizmirsti, bet vismaz dažas reizes gadā Neretas novada Pilskalnes pagasta Medņos atkal valda rosība.

Pirms astoņiem gadiem rakstniece Lūcija Ķuzāne pirmoreiz aicināja viesus uz Pļavas dienu. Tomēr pļāvēju ar katru gadu kļuva aizvien mazāk, tāpēc iespēja rādīt savas prasmes tika nodota saimniecēm.

“Te ir dzimusi rakstniece Lūcija Ķuzāne. Viņa izrēķinājusi, ka trīs reizes - viņas māte, viņa un tagad viņas dēls ir devuši krogam dzīvību. Pārējās ēkas vairāk vai mazāk brūk, bet viņai ļoti gribas, lai krogs turpina dzīvot,” norāda novadpētniece un biedrības “Upmales mantinieki” vadītāja Lidija Ozoliņa.

Vēl pirms gadiem desmit Gricgalē dzīvojuši ap 200 cilvēku. Šodien palikušas vien piecas ģimenes, bet godos šurp sabrauc kādreizējie gricgalieši, lai darbotos radošajās darbnīcās, vārītu īstu sēļu ēdienu un dalītos atmiņās. “Kad es biju jauna, bija Gricgales tautas nams, brauca teātri pat no Rīgas. Katru sestdienu balles bija. Bija jauniešiem kur izklaidēties. Tagad ir nojaukts. Nu, skumji,” pauž gricgaliete Vija Laiviņa.

“Ar mākslinieka acīm raugoties, šī ir ļoti skaista vieta, un tā ir saistīta arī ar mani personīgi,” stāsta gleznotāja un Maskavā dzīvojošā gricgaliete Māra Daugaviete. “Es izaugu Latvijā blakus tādām mājām. Man vectēvs pats tādu no akmeņiem būvēja, joprojām ir saglabājusies Pilskalnē, tāpēc man šī vieta ir ļoti tuva. Ļoti patīk, vienkārši velk pie tiem akmeņiem,” norāda Daugaviete.

Jau vairākus gadus 200 gadus vecais krogs iekļauts arī “Balttour” maršrutā, bet biedrība “Upmales mantinieki” iecerējuši to pārsvērst par īstu tūrisma objektu,  tādējādi īstenojot Lūcijas Ķuzānes lielāko vēlmi. Tam gan nepieciešami ap pieci miljoni eiro, ko biedrība cer piesaistīt no Eiropas fondiem. “Mums te prasīties prasās pēc liela remonta, lai nesabruktu tagad krogs. Jāsāk ar jumtu, tad elektrība, grīdas… bet autentiski mēs gribētu,” atzīst Ozoliņa.

Piesaistīt Eiropas finansējumu gan jau reiz mēģināts. Toreiz  tas neesot izdevies, tomēr cerība  atjaunot seno krogus ēku netiekot atmesta.

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti