Grāmata Latvijā: Oriģinālā un Latvijai nozīmīgā 20.gadsimta «Konversācijas vārdnīca»

Latviešu Konversācijas vārdnīca (LKV) ir oriģināli veidota enciklopēdija 20.gadsimta 20.un 30.gados, kurā apkopota precīza un daudzveidīga informācija par visdažādākajām norisēm visā pasaulē, stāsta Viesturs Zanders, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra pētniecības sektora vadītājs.

Pirmais enciklopēdiju izdošanas mēģinājums 19.gadsimta. 90.gados ir saistāms ar valodnieka Jēkaba Dravnieka vārdu. Tas apraujas ne tikvien Dravnieka bankrota dēļ, bet arī tālab, ka pati latviešu sabiedrība un arī tās izglītotā daļa vēl nav noticējusi savām spējām, vajadzībai pēc pašu spēkiem radītas enciklopēdijas. Nākamais solis enciklopēdiju izdošanas tradīcijā ir Rīgas Latviešu biedrības u Anša Gulbja apgādā izdotā “Konversācijas vārdnīca” (1903-1921), kas kļūst par pirmo pabeigto universālo enciklopēdiju latviešu grāmatniecībā.

Gulbim raksturīga uzņēmība, drosme riskēt, vēriens, atbildība pret lasītājiem un enciklopēdijas veidotājiem. LKV izdošana laika gaitā transformējas, pāraug nodomāto izdevuma apjomu (sākotnēji plānoto četru sējumu vietā iznāk 21), tematiskos ietvarus un tā sagatavošanas laika grafiku (pusotra gada vietā 13 gadi, 1927-1940).

Līdzīgi kā Dravnieka, arī Gulbja enciklopēdija vispirms iznāk atsevišķās burtnīcās. Astoņas burtnīcas tiek apkopotas sējumos, galarezultātā 21 sējumā ir vairāk nekā 77 tūkstoši šķirkļu, ap 13,5 tūkstoši dažādu attēlu. Tas viss ir tapis, izmantojot vienīgi vietējo poligrāfijas uzņēmumu pakalpojumus, paša Gulbja spiestuvi, bet kartes iespiežot Pētera Mantnieka kartogrāfijas institūta tipogrāfijā.

Gulbja izdevējdarbības pieredze un izdevuma sagatavošana ir tik labi organizēta, ka arī pēc Gulbja nāves enciklopēdijas, tāpat kā visa apgāda darbu, spēj nodrošināt viņa māsasdēls Arvīds Mālītis.

LKV redakcijas kodolu veido tikai daži cilvēki - vēsturnieks Arveds Švābe, dzejnieks Jānis Medenis, filoloģes Anna Dārziņa un Elza Ābele. Vairāk nekā 100 personību plašs ir LKV līdzstrādnieku loks un izdevuma veidotājiem ir svarīga enciklopēdijas autoru kompetence.

Pēc kāda recenzenta atzinuma, LKV valoda ir modernākā un tobrīd gramatiski korektākā literārā valoda, kādu ne tik bieži ir iespējams atrast citos tālaika iespieddarbos.

Kultūras fonds, kas īsteno Latvijas valsts kultūrpolitiku, abonēja 1100 LKV eksemplārus, kuri nonāca skolu un tautas bibliotēkās.

Uzziņu izdevumi, lai cik pilnīgi un perfekti nostrādāti tie arī nebūtu, ar laiku neizbēgami noveco, un kļūst aktuāla jaunu enciklopēdiju sagatavošana un izdošana. Tomēr ir jāpiekrīt Švābem, kas par LKV ir savulaik rakstījis: “Pieminiet manus vārdus, pēc simt gadiem šī grāmatu grāmata ar savu nekur citur vairs neatrodamo faktu un materiālu krājumu būs daudz vērtīgāka, nekā tā likās laikabiedriem.”

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti