Grāmata Latvijā: Izvērstas instrukcijas un reizrēķins kartupeļu audzēšanā 18.gadsimtā

"Kartupeļu dārzs, ko tāpēc, lai mīļi Vidzemes latvieši ne vairs uz priekšu grūtu badu cieš, viens no viņiem uzticamiem dzīves biedriem še rakstos stāda” ir 1790.gada padomu grāmatas nosaukums kartupeļu audzēšanā. Iespaidos par grāmatas praktiskumu dalās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Pauls Daija.

Gari nosaukumi un grāmatas bez autoriem 18.gadsimta darbiem ir ļoti raksturīgi. Grāmatu sarakstījis Cēsu pilsētas ārsts Francis Johans Cekels. Manuskriptu viņš sarakstīja vācu valodā, taču luterāņu mācītājs Frīdrihs Daniels Vārs, kurš vēlāk arī bija viens no pirmajiem latviešu tautasdziesmu vācējiem un apkopotājiem, pārtulkoja šo grāmatu latviešu valodā, un tā nāca klajā Rīgā.

Daija norāda, ka tā ir viena no interesantākajām 18.gadsimta grāmatām. Grāmatiņa ir piemērs jaunam žanram, ko latviešu grāmatniecībā radīja apgaismība, proti, praktisku padomu rokasgrāmatām. Grāmatiņa ir ļoti plāna, tajā ir tikai 16 lappuses, taču tajā ir pateikts ļoti daudz.

Rokasgrāmatā ir diezgan izvērstas instrukcijas kartupeļu audzēšanā. Tajā ir detalizēts apraksts par nesen piedzīvotajiem bada gadiem Vidzemē, kas arī ir viens no iemesliem, kādēļ ir nepieciešams pāriet no labības uz kartupeļiem. Pašā noslēgumā ir arī dzejolis par kartupeļiem, kurā ir parodēts Vecā Stendera dzejolis. Grāmatas beigās ir arī reizrēķins tiem, kas vēlas plānot savu saimniekošanu un sarēķināt, cik daudz kartupeļu izaudzēs.

Kāpēc tieši kartupeļi? 18.gadsimtā kartupeļi joprojām tiek uzskatīti par jaunu, svešu un nepazīstamu lauksaimniecības kultūru. Zemnieki nelabprāt tos pieņēma, un tāpēc viņi bija īpaši jāpārliecina par nepieciešamību audzēt kartupeļus. Šajā gadījumā kartupeļi ir būtiski arī tāpēc, ka līdzās citām jaunām lauksaimniecības kultūrām un saimniekošanas paņēmieniem tieši kartupeļi ir viena no visbiežāk sastopamajām tēmām 18.gadsimta praktisku padomu grāmatniecībā.

Praktisks padoms no grāmatas: „Kartupeļu zemei būs it smalkai un tik dziļi apstrādātai tapt, cik tā laba auglīga zeme to iznes, ka tie mīksti asni jo labāk var zemē izplatīties.”

Grāmata arī būs apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgajā ekspozīcijā “Grāmata Latvijā”, kas tiks atklāta 29. augustā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti