Grāmata Latvijā: 1615.gadā pirmā latviski izdotā baznīcas rokasgrāmata

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Baznīcas rokasgrāmata, kas iespiesta 1615.gadā, ir pirmā saglabājusies iespiestā grāmata latviešu valodā. 360 lappusēs tā apvieno evaņģēlijus, psalmus, garīgās dziesmas, 100 attēlus un ilustrācijas, stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Kopsējums (konvolūts), kas sastāv no trijām grāmatām, ir viena no nozīmīgākajām publikācijām Latvijas grāmatniecībā. Tā dēvētā rokasgrāmata ir pirmais iespieddarbs latviešu valodā Latvijas teritorijā.

Vienā konvolūtā tipogrāfijā kopā tika iesieti Evaņģēliji un epistulas, Mārtiņa Lutera Katehisms jeb Enhidrioni, psalmi un garīgas dziesmas. Rokasgrāmata sasaista latviešu tekstu pašus pirmsākumus reformācijas laikā līdz 19.gadsimta sākumam. Tā noteikti nosedz pirmo latviešu valodas rakstu posmu.

Pirmās grāmatas latviešu valodā ir tapušas sacensībā starp reformācijas un katoļu piekritējiem. Vēl 1614.gadā Polijas karalis atkārtoti aizliedza luterāņu mācītājiem sprediķot latviešu zemniekiem.

Rokasgrāmatu 1615.gadā pēc Rīgas rātes rīkojuma iespieda pirmais pilsētas grāmatu iespiedējs, protestantiem lojālais flāms no Antverpenes, Niklāss Mollijns jeb Nikolauss Mollīns. Viņš divus gadus (no 1573.līdz 1575.gadam) strādāja par iespiedēju Antverpenes visu laiku izcilākā grāmatiespiedēja Kristofa Plantēna tipogrāfijā. Par tipogrāfijas iekārtošanas iniciatoru 1588.gadā uzskata tā laika Rīgas pilsētas sekretāru Dāvidu Hilhenu.

Rokasgrāmata ir viens no Mollīna greznākajiem izdevumiem, tās kopējais apjoms ir 360 lappuses, grāmatā ir 100 attēli un ilustrācijas, kā arī 41 nošu melodija un grezni iniciāļi.

Apdarē kopumā saskatāmas gan renesanses, gan baroka iezīmes. Iespiedums ir sarkanmelns, tomēr salikums, druka un papīrs ir samērā sliktā kvalitātē.

Par rokasgrāmatas izplatīšanu ir maz ziņu. 1585.gada Pētera Kanīzija "Katoļu katehisms" esot nodrukāts 1002 eksemplāros. Mulsina, ka pasaulē ir saglabājušies tikai divi eksemplāri.

Mollīns Rīgā iespiedis grāmatas latīņu, vācu (gan augšvācu, gan viduslejasvācu), zviedru, somu un latviešu valodās. Visos trijos 1615.gada izdevumos virsraksti ir vācu valodā, bet paši teksti tulkoti no vācu valodas. Kā teikts priekšvārdos: “Vidzemes zemnieku valodā, kuri visu cauru gadu visās svētdienās un galvenajos svētkos Dieva baznīcās Rīgā un citās Vidzemes vietās jālasa priekšā un jāskaidro vienkāršajai saimei un zemniekiem.”

Nams Krāmu ielā, kur atradusies pirmā tipogrāfija, grāmatu veikals un sietuve nav saglabājušies. Nav zināma arī 1625.gadā mirušā Mollīna kapavieta.

Baznīcas rokasgrāmata arī būs apskatāma LNB ekspozīcijā “Grāmata Latvijā”, kuru atklās 29.augustā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti