Nu vismaz ar daļu no šiem dokumentiem varēs iepazīties ne tikai arhīvos – tie apkopoti ar Saeimas atbalstu izdotā grāmatā "Augusta hronika". Oficiāli grāmatu atvērs svētdien, 21.augustā. Tā ir turpinājums grāmatai "Janvāra hronika", kurā apkopotas tā laika preses relīzes.
Grāmatas galvenais redaktors Artis Ērglis pirmos gatavos eksemplārus sagaida ar lielu aizrautību: "Šī grāmata parāda, kā bija šis te viens ceļa posms no Latvijas neatkarības atgūšanas de jure, kas bija 1990.gada 4.maijs, līdz tam de facto procesam, kad mūs sāka atzīt, no vienas puses, bet, no otras puses - tas arī uzliek jaunus pienākumus."
Pienākumu vidū ir gan veidot jaunas diplomātiskās attiecības, gan organizēt tikšanās un atbildēt arī uz neierastiem jautājumiem.
Tas fiksēts dažādos dokumentos un to atšķirīgo raksturu ilustrē kaut vai divi grāmatā iekļautie piemēri:
- Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova aicinājums 23. augustā pasaules valstu parlamentiem un valdībām atzīt Latvijas neatkarību:
"(..) Mēs lūdzam visas partijas un sabiedriskās organizācijas atbalstīt šo mūsu aicinājumu, jo vilcināšanās atzīt Latvijas republiku var mudināt Padomju Savienībā sagrautās noziedznieku huntas piekritējus Latvijā viņu agonijas stundā turpināt vardarbības aktus mūsu valstī."
2. Anatolijam Gorbunovam adresētā vēstule no Hmeļņickas apgabala Kameņecpodoļskas konservu rūpnīcas:
"Mums ir ļoti neērti traucēt ar savām problēmām, taču esam ārkārtīgi spiesti lūgt Jums palīdzību, citādi neviens, izņemot Jūs, mūsu bēdās nepalīdzēs. Bet nelaime ir šāda: agrāk bija citi laiki, mēs saņēmām veļas mazgājamās mašīnas “Rīga”. Šīs brīnišķīgās mašīnas ražo jūsu republikā, un agrāk tās pienāca mūsu pilsētas tirdzniecības organizācijām, un mašīnas varēja saņemt arī mūsu bērnudārzs. (..) Tagad mazgājam ar rokām, mūsu veļas mazgātājām tas ir fiziski ļoti grūti. Pie jums vēršamies ar lūgumu tāpēc, ka par Jums lasījām žurnālā "Ogoņok", kur raksta, ka esat jaunais valdības vadītājs un ļoti atsaucīgs, uzmanīgs cilvēks, saprotat cilvēku bēdas un jūtat līdzi (..)."
Arī tiem, kas strādāja pie grāmatas tapšanas, tā uzjundījusi atmiņas. Jelgavas tipogrāfijas vadītājs Māris Matrevics atceras, kā augusta puča laikā, vēl students būdams, piedalījies laikraksta "Jelgavnieks" izdevējam Andrim Žukovskim piederošas iespiedmašīnas slēpšanā.
"Mēs skaidri zinājām, ka čeka noteikti zina, ka Andrim Žukovskim mājās ir tipogrāfija. Un vienā pēcpusdienā mēs sanācām kopā, izņēmām Andra guļbūvei logu, izņēmām baļķus no guļbūves zem loga un iztaisījām caurumu sienā, izvilkām ārā tipogrāfiju, iecēlām mašīnā ar ceļamkrānu un aizvedām uz mākslinieka Egona Šmēdiņa garāžu.
Un vakarā jau atkal bijām gatavi kaut ko drukāt, ja vajadzēs. Par laimi, pučs ātri beidzās un drukāt neko nevajadzēja," teica Matrevics.
Grāmatu "Augusta hronikas" gan viņš vēl neesot izlasījis – tas vēl priekšā. Un šāda iespēja būs arī citiem, jo grāmatu publiski prezentēs svētdien, 21.augustā.
