Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģe Irita Žeiere pastāstīja, ka izrakumi Zeimuļu kapulaukā ir bijuši divas reizes: "Cara laikā 1892. gadā krievu arheologs Romanovs šeit raka, bet šie materiāli tagad ir Ermitāžā. Un otrreiz šeit tika pētīts 1929. gadā. Mūsu arheologi šeit pētījuši, un 19 apbedījumi ir atrasti šeit, un materiāli glabājas mūsu muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā."
Seno Vidsmuižas tērpu atdarināja rokdarbniece, skolotāja un kultūras vēstniece Iveta Seimanova, kas piedzimusi Galēnos. Vidsmuižas tērpa rekonstrukcija tapa, pamatojoties uz Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā esošiem materiāliem, pateicoties Seimanovas interesei par savas dzimtās puses vēsturi un sadarbībai ar arheoloģi Žeiri.
"Tas ir bijis bagāts sieviešu kaps, rotām bagāts kaps, arī tekstilijas maziņš gabaliņš bija saglabājies, ko Irita Žeire uzzīmēja lielā, smukā villainē. Un pēc viņas zīmējuma varēja viņu atdarināt. Liels pārsteigums bija, ka varēja šim tērpam salikt vainagu. Respektīvi, tas ir senais meitas tērps," pastāstīja Seimanova.
Senā Vidsmuižas tērpa kreklu Seimanova šuva ar rokām, izmantojot 100 gadus vecu linu, kas austs mājās blakus Zeimuļu kapulaukam. Lins tika balināts, izmantojot senās metodes - tas tika mērcēts pelnu ūdenī, balināts saulē un sniegā. Villaine tika krāsota ar krāsām, iegūtām no augiem, koku mizām un lapām. Villaine kļuva arī par Seimanovas lielāko izaicinājumu, jo viņa to auda pirmo reizi.
"Visgrūtākais bija villainē ieaust bronzas gabaliņus, jo es neesmu profesionāle. Tas radīja man lielu pārbaudījumu," teica rokdarbniece.
Tērpu papildina no bronzas darinātās rotas - kakla riņķi, aproces, dekoratīvie elementi, kurus ir izveidojis rotkalis Uģis Drava. Senais latgaļu tērps paliks Ivetas Seimanovas ģimenē un ar laiku kļūs par ģimenes relikviju, kas tiks nodota no paaudzes paaudzē ar mērķi atcerēties savu dzimto pusi un latgaliskās saknes.
