Kultūras ziņas

Egils Siliņš aicina glābt Vāgnera zāli

Kultūras ziņas

Tapusi filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu

Simts gadi pirms valsts dibināšanas

Gaismas pilī atklāj izstādi «Valsts pirms valsts»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 4 mēnešiem.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde “Valsts pirms valsts. Atbrīvošanās gadsimts 1817.-1917.”. Ekspozīcija vēsta par Latvijas valsts veidošanās priekšnosacījumiem jau gadsimtu pirms 1918. gada un atklāj, ka Latvijas valsts dibināšana ir teju četru iepriekšējo paaudžu nopelns, sākot no tiem, kas atsvabinājās no dzimtļaužu jūga, izcīnīja tiesības pirkt zemi, izglītoties un apvienojās pirmajās biedrībās.

Kristas un Reiņa Dzudzilo veidotā izstādes “Valsts pirms valsts” scenogrāfija ļauj ne tikai izzināt faktus par gadsimtu pirms Latvijas Republikas dibināšanas 1918. gadā, bet arī simboliski izjust 19.gadsimta sākuma un beigu latvieša pašapziņu.

19.gadsimta sākumā latvietis muguru lieca, ieejot pa sava nama 1,6 metru zemo un visai šauro durvju spraugu, bet gadsimta otrā pusē viņš savā Rīgas centra namā lepni iesoļoja pa turpat 3 metru augstu un pusotru metru platu durvju ailu. Dzudzilo to aizguvuši no jūgendstila nama, kurā dzīvoja pats Janis Rozentāls.

“19. gadsimts ir sava veida sprādziens. Visās dzīves jomās. Tautsaimniecībā, labklājībā, izglītībā, emancipācijā. Nepilnu 4 paaudžu laikā no dzimtcilvēka līdz valstsvīram, vai nepilnu 4 paaudžu laikā no skalu uguns līdz apgaismotām ielām Rīgā,” saka vēsturniece, izstādes kuratore Vija Daukšte.

 Eksponātu apraksti ir četrās valodās - latviešu, angļu, vācu un krievu. Latviešu – pašsaprotami, angļu, jo tā šobrīd ir starptautiski lietotākā valoda, vācu tāpēc, ka līdz 1885. gadam tā Latvijas teritorijā bija oficiālā lietvedības valoda, krievu – gan neaizmirstot par Latviju Krievijas impērijas sastāvā, gan respektējot Latvijā dzīvojošos mazākumtautības pārstāvjus.

100 gadus pirms Latvijas valsts dibināšanas atspoguļo 40 priekšmeti, lielākoties no Nacionālās bibliotēkas krājumiem. Te ir zemnieku brīvlaišanas likums, pirmais 1822. gadā izdotais laikraksts latviešu mēlē, piekto dziesmu svētku plakāts un vairāk nekā 100 gadus sens Jāzepa Vītola “Gaismas pils” ieraksts un citas vērtīgas vēstures liecības par sabiedrības formēšanos.

“Koncentrējoties uz 1918. gadu, varbūt kādam liekas, ka tā tas kaut kā vienkārši notika tukšā vietā, ka pēkšņi sanāk kopā. Bet tam bija ļoti ilga priekšvēsture. Tās bija vairākas paaudzes, kas uz to gāja, kas sapņoja, strādāja, lai šī ideja realizētos. Lai cilvēki būtu pietiekoši pārticīgi un izglītoti, lai varētu radīt savu valsti,” saka vēsturnieks, izstādes idejas autors Jānis Šiliņš.

Interaktivitātes cienītājiem pievilcīga būs arī faktu siena, kas īsā ekskursā atklāj un īpašos lodziņos ilustrē 19.gadsimta lielākās pārmaiņas pasaulē un Latvijā līdz valsts dibināšanai 1918. gadā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti