"Fakti bija šausmīgi un dramatiski," atcerējās jurists Žans Žaks Engleids. "Man bija 25 gadi, bet, ja tas notiktu ar mani šodien, kad man ir jau 70, es reaģētu tāpat. Tie ir notikumi, kurus nevar aizmirst.”
Nāvessodu izpildīja kādam imigrantam no Tunisijas, kuru notiesāja par spīdzināšanu, izvarošanu un slepkavību. Prezidentam Žiskāram d’Estēnam toreiz bija jāpieņem smags lēmums, jo daļa sabiedrības principā iestājās pret nāvessodu, bet citi tikpat aktīvi aicināja giljotinēt noziedznieku.
Toreiz valsts vadītājs pieņēma lēmumu noraidīt apelāciju, bet no augstākā soda mēra valstī atteicās 1981. gadā viņa pēcteča Fransuā Miterāna laikā.
Ne mazāka ir vēsturnieku un daļas sabiedrības interese par Francijai raksturīgo nonāvēšanas iekārtu – giljotīnu. Trapecveida tērauda asmeni, kas slīd starp diviem vertikāliem stabiem un atdala galvu no ķermeņa, izgudroja ārsts Džozefs Giljotīns 18. gadsimta beigās Lielās franču revolūcijas laikā.
