Labrīt

LR korespondents Toms Ancītis par Vācijas naida runas likumu

Labrīt

"Latvijas gadsimta" stāsti: ieejas karte uz Latvijas valsts dibināšanas sēdi

"Latvijas gadsimta" stāsti: Dobeles atbrīvošanas pieminekļa karavīra tēla galva

Fragments no saspridzinātā Dobeles atbrīvošanas pieminekļa palīdz to atjaunot

Dobeles novadpētniecības muzeja krājumā no 1989.gada glabājas savulaik uzspridzinātā Dobeles atbrīvošanas pieminekļa karavīra tēla galva. Šis ir viens no eksponātiem, ko var aplūkot izstādē "Latvijas gadsimts” un kas veido arī vienu mūsu vēstures stāstu.

"20.gadsimta 20.–30.gados daudzviet Latvijā tika veidotas Pirmajā pasaules karā kritušo brīvības cīnītāju piemiņas vietas un pieminekļi. Arī Dobelē 1924.gadā radās šāda ideja. Pieminekli veidoja tēlnieks Kārlis Zemdega. Tas sastāvēja no diviem tēliem – sievietes un karavīra tēla, bet pieminekļa pamatnē bija iegravēti vārdi "No zemes šīs mēs izauguši esam, par zemi šo mums galva jānoliek",” par pieminekļa izveidi Dobelē stāsta Iveta Gudiņa, Dobeles novadpētniecības muzeja krājuma glabātāja.

Piemineklis celts par ziedojumiem, tāpēc tā tapšana ieilgusi. Dobeles atbrīvošanas pieminekli atklāja tikai 1940.gada 9.jūnijā, tolaik Vienības laukumā, netālu no Dobeles dzelzceļa stacijā.

"Diemžēl pieminekļa mūžs bija tikai 10 gadi. Pie tā jau 1944.gadā sāka apbedīt Otrajā pasaules karā kritušos karavīrus, un Dobeles pilsētas vadība izlēma, ka piemineklis vairs neatbilst tā laika ideoloģijai. Tika saņemta atļauja pieminekli nomainīt, un 1950.gada 17.jūlijā to uzspridzināja,” atklāj Gudiņa.

Cilvēki stāstījuši, ka pēc uzspridzināšanas lielākie pieminekļa fragmenti aizvesti uz citām vietām vai noslīcināti purvā; ir arī versijas, ka tie izmantoti ielu bruģēšanā.

"Dobelniekiem piemineklis bija ļoti dārgs, un daudzi vēlējās saglabāt kā piemiņu kādu tā fragmentu. Pie mums, muzejā, glabājas vairāki tā fragmenti, bet lielākais ir karavīra tēla galva. To 1989.gadā mums atveda kādreizējais dobelnieks, tolaik jau zināms ārsts kardiologs Olafs Radziņš,” stāsta Gudiņa.

Nododot šo pieminekļa fragmentu muzejam, Olafs Radziņš arī izstāstījis stāstu, kā to ieguvis savā īpašumā.

"Viņš bijis jauns puisis un strādājis saimniecības preču veikalā. Kādu dienu, iedams uz noliktavu garām VDK ēkas pagalmam, bija ieraudzījis šķembu kaudzi, kurā dubļaina un netīra atradās šī karavīra tēla galva. Viņš to aiznesa pie sevis uz māju. Vēlāk viņi pārcēlās uz Rīgu, un vairāk nekā 30 gadu šī galva glabājās viņa dzīvoklī,” ar neparasto stāstu iepazīstina Gudiņa.

 No 1989.gada pieminekļa fragments glabājas Dobeles muzejā, un tas nonācis arī tēlnieces Intas Bergas un akmeņkaļa Libērija Peļņas rīcībā kā pamats, lai veidotu atjaunoto pieminekli. Tas tika atklāts 1996.gadā.

No 4. maija izstāde “Latvijas gadsimts” – vērienīgākais muzeju kopdarbs – skatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, un to veido pusotrs tūkstotis eksponātu no 68 Latvijas muzejiem. Katrs no tiem veido stāstu par to, kas esam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti