Strādājot pie spēlfilmas „Dvēseļu putenis”, tās veidotāji savākuši milzum daudz materiālu par latviešu strēlniekiem. Būtu neprātīgi tos nolikt plauktā un aizmirst, tādēļ daļa no tiem tagad pieejami interneta vietnē dveseluputenis.lv, taču vietne nav filmas reklāmas laukums, tā ir jauns un ļoti rūpīgi izstrādāts informācijas avots par sarežģīto laika posmu Latvijas vēsturē 20.gadsimta sākumā.
Vietnes radošās izstrādes un projekta vadītāja Žaklīne Zābere: „Filma ir kā tāda bākuguns, kas ļauj mājaslapu tieši šobrīd vērt vaļā vai par to runāt, jo visticamāk, ka bez filmas tas būtu krietni grūtāk. Filma tomēr ir dzīvs notikums, kam paralēli lapa iegūst pilnīgi citu nozīmi. Mūsu doma, ko mēs lūdzām īstenot arī vēsturniekam Jānim Šiliņam, ka mēs nevis piedāvājam faktus, bet ļaujam saprast likumsakarības. Tāpat ir ļoti domāts, lai ir arī emocionālā dimensija klāt."
Vietne aizsākas ar notikumu laika skalu, uz kuras atainoti vairāk nekā 60 notikumi hronoloģiskā secībā, sākot no 1914.gada, kad sākās Pirmais pasaules karš, līdz 1921.gadam, kad jauno Latviju de jure atzina Antantes Augstākā padome. Uzklikšķinot uz kāda notikuma, informāciju par to var uzzināt no visdažādākajiem aspektiem un avotiem.
„Ja mēs ieejam vienā notikumā uz laika skalas, piemēram, Ziemassvētku kaujās, tad pirmais, kas mums parādās, ir vispārīgs kodolīgs apraksts par šīm kaujām ar linkiem uz ārējām saitēm. Tad seko infografiks, lai to informāciju, ko ir grūti skaitļos saprast, vizualizētu. Tajā var, piemēram, redzēt, cik strēlnieku Ziemassvētku kaujās aiziet bojā latviešu pusē, cik otrā pusē. Tālāk seko fragments no grāmatas. Piemēram, citāts, kurā var uzzināt, kur galvenais varonis Artūrs Grīna romānā atrodas Ziemassvētku kauju priekšvakarā. Tu izlasi grāmatas fragmentu, emocijas daudz tiešāk izdzīvo caur sevi, vēl saliec kopā ar vēsturi, un tas ir tas, kā mēs gribam, lai tas darbojas," saidro Žaklīne Zābere.
„Sarkani metas rīti, aust diena, un nāk saules lēkts. Un sāk šaut vācu baterijas, granātšmīksti no jauna plosa gaisus, un šāvienu gunīs sāk liesmot Ložmetēju kalns” – tas ir viens no Aleksandra Grīna grāmatas citātiem par Ziemassvētku kaujām.
Katru notikumu vietnē vēl papildina arī vēsturiskas fotoliecības un lasāmi vai klausāmi mūsdienās ierakstīti atmiņu stāsti.
Žaklīne Zābere: „Sākot no pagājušā gada novembra, mums nāca strēlnieku dzimtas pārstāvji. Nāca arī vēl viņu bērni, vecākajam kungam bija 95 gadi, arī mazbērni un mazmazbērni, un dalījās atmiņu stāstos par saviem tēviem, vectēviem, par saviem onkuļiem un tantēm, kuru stāstus viņi zina."
Līdzās dominējošai vēstures daļai vietnē atradīsim arī informāciju par filmu „Dvēseļu putenis”. Šai saistībā ļoti interesanta sadaļa ir „Aizkadri”, kurā var uzzināt dažādas detaļas par filmas uzņemšanas aizkulisēm. Piemēram, kā ar filmēšanas grupu strādā militārie konsultanti un kaskadieri, mācot pareizi karot un arī mirt, kā notiek filmēšana tranšejās un ierakumos vai arī kā uzņemšanas laukumā strādā dzīvnieku koordinatori.
Kā liecina „Aizkadri”, dzīvnieku koordinatoriem uzņemšanas laukumā ir jākoordinē ne tikai mājdzīvnieki un mājputni, bet arī, piemēram, žurkas un bites.
Filmas „Dvēseļu putenis” pirmizrāde paredzēta nākamā gada 11.novembrī, bet jau tagad ceļu pie interesentiem sāk izglītojošā multimediālā interneta vietne par latviešu strēlniekiem un valsts brīvības izcīnīšanu - dveseluputenis.lv.
Tās atvēršana notiks šodien izglītības uzņēmuma „Lielvārds” Kompetences centrā Rīgā.
