1945. gada 8. maijā šobrīd ar zālīti apaugušais ceļš, kas ved gar Ezeres muitas namu, tobrīd bija vienīgais, pa kuru nokļūt Lietuvas teritorijā. Dienu iepriekš Vācijas pilsētā Reimsā plkst. 02.41 pēc Viduseiropas laika Trešais reihs bija parakstījis kapitulāciju sabiedroto priekšā. Dažādu valstu teritorijā karojošajām pusēm nu bija jāvienojas par karadarbības izbeigšanas kārtību.
Latvijas teritorijā vācu karaspēks bija atkāpies uz Kurzemi, un ultimāts ar prasību nolikt ieročus tika nosūtīts armijas grupai "Kurzeme".
Bet kur tikties karojošo pušu pārstāvjiem? Sarkanās armijas pārstāvji atradās Lietuvā, Mažeiķos, vācu – pie Kuldīgas Pelču muižā.
"Nevedīs jau Sarkanās armijas pārstāvji, nelaidīs uz savu štābu Mažeiķos, vācieši var izdomāt un nepadoties. Apmēram šeit Ezerē bija tas pusceļš, tad nu šeit tika vestas sarunas, kur ies kara gūstekņi, kur tiks pārtikas rezerves liktas, kur ņems degvielu, kur katra vienība dosies, visa šī loģistika tika pārrunāta šeit," stāstīja Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuves krājuma glabātāja Antra Sipeniece.
Dokumentu parakstīja 1945. gada 8. maijā plkst. 22.05. Šis laiks un vieta tiek uzskatīta par Otrā pasaules karadarbības beigām Latvijas teritorijā.
Kapitulācija te bija citāda, nekā citās valstīs, var pat teikt – unikāla.
"Kurzemē pēdējās aktīvās kaujas notika 1945. gada 5. aprīlī, šis siltais aprīļa mēnesis un pēkšņi maijs, kurā vienā dienā uzziedēja gan ceriņi, gan ievas, ko visi atceras atmiņās kā tādu unikālu gadījumu, starp karavīriem kaujas laukā uz īsu brīdi varēja veidoties cilvēciska empātija vienam pret otru, jo karš nupat beidzies," stāstīja Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.
Lai vairāk uzzinātu par Otrā pasaules karadarbības beigām Kurzemē, Ezeres muitas namā izveidota arī mūsdienīga ekspozīcija, kurā iepazīt gan karojošās puses, gan viņu gaitas karā. Pētnieks Kuzmins uzsvēra, ka Latvijai tā nebija uzvara, bija tikai beigusies karadarbība, jo kara izraisītās sekas – nacionālo partizānu cīņas, deportācijas, filtrācijas nometnes, okupācija, turpinājās līdz pat 1991. gadam, kad Latvija beidzot atguva savu neatkarību.
