Esplanādē apskatāma izstāde par Lielo Ziemeļu karu Baltijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 4 mēnešiem.

Esplanādē apskatāma ārtelpas stendu izstāde Latvijas Nacionālais vēstures muzeja (LNVM) izstāde “Lielais Ziemeļu karš Baltijā (1700–1721)”, kas veltīta 300. gadskārtai, kopš noslēdzās vērienīgākais militārais konflikts starp Baltijas jūras reģiona lielvalstīm 18. gadsimta sākumā, informēja muzeja pārstāve Astrīda Burbicka.

Izstāde bez maksas apskatāma Esplanādē alejā gar Kalpaka bulvāri no 2021. gada 20. jūlija līdz 10. augustam.

Lielais Ziemeļu karš bija pēdējā no militārajām sadursmēm vairāku “ziemeļu karu” plejādē, kas kopš 16. gadsimta vidus periodiski izcēlās starp Baltijas jūras lielvalstīm par varas un ietekmes nostiprināšanu reģionā. Lielais Ziemeļu karš kardināli mainīja Ziemeļeiropas ģeopolitisko situāciju uz gadsimtiem, bet kara notikumi tieši ietekmēja ikviena cilvēka dzīvi Baltijā, tostarp Latvijas teritorijā.

Kokneses pils uzspridzināšana 1701. gada 25. jūlijā. Nezināma autora gravīra pēc Johana Litena zīmēj...
Kokneses pils uzspridzināšana 1701. gada 25. jūlijā. Nezināma autora gravīra pēc Johana Litena zīmējuma. 18. gs. sākums.

Izstādē ne tikai uzsvērts Lielā Ziemeļu kara militāri politiskais raksturs, bet reizē arī uzskatāmi rādīts, ka dramatiskie kara notikumi (kaujas, aplenkumi, masveida postījumi laukos un mēra epidēmija) pirms 300 gadiem norisinājās pavisam tuvu – Spilves pļavās, Daugavgrīvas cietoksnī un Rīgas priekšpilsētās, pie Jēkabpils, Mūrmuižas, Blomē, Raunā jeb teju ikkatrā Latvijas pagastā un pilsētā. Bagātīgais vizuālais materiāls piedāvā “ceļot laikā”, pirmoreiz tik plaši vienkopus ieraudzīt Rīgas un citu Latvijas vietu vēsturisko ainavu 18. gadsimta gravīrās, salīdzināt seno kauju ainās redzamās vietas ar mūsdienām.

Izstādes tapšanā izmantotas LNVM un citu atmiņas institūciju krājumā glabātās vizuālās liecības, arī līdz šim reti publicēti rakstītie avoti. Kaujām un aplenkumiem Baltijā no 1700. līdz 1710. gadam ļauj izsekot detalizētās batāliju gravīras, kas veidotas pēc zviedru inženiera Johana Litena un citu autoru zīmējumiem. Līdztekus gravīrām pirmoreiz tik plaši apskatāma arī virkne Lielā Ziemeļu kara piemiņas medaļu, kuru autori – zviedru, krievu un vācu mākslinieki – savos darbos iemūžinājusi Zviedrijas un Krievijas armiju uzvaras kaujās. Izstādē iekļauti arī citu kara liecību – ieroču, zemē slēpto monētu un rotaslietu depozītu – attēli, bet autentiskos 18. gadsimta rakstītos avotus papildina mūsdienīgas izzinošas kartes.

Piemiņas medaļa Rīgas ieņemšanai 1710. gadā. Mākslinieks Timofejs Ivanovs. Krievija, 18. gs. 2. puse...
Piemiņas medaļa Rīgas ieņemšanai 1710. gadā. Mākslinieks Timofejs Ivanovs. Krievija, 18. gs. 2. puse. Bronza, Ø 47 mm.

Izstādes saturu veidojuši LNVM speciālisti Anita Meinarte, Laima Kostrica, Anda Ozoliņa, Guna Plakane, Arnis Strazdiņš, Imants Cīrulis; dizaina autore ir māksliniece Dita Pence.

Izstādi atbalsta Zviedrijas Karalistes vēstniecība Latvijā un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti