Viņš ikdienā ir kokapstrādes un rasēšanas skolotājs, tomēr kā entuziasts jau 35 gadus pēta strēlnieku vēsturi.
Balcers skaidro, ka vēl pirmās Latvijas laikā attieksme pret strēlniekiem bija pretrunīga. Tā laika valdība daļu strēlnieku aicināja atpakaļ uz Latviju, taču daļa - galvenokārt strēlnieku pulku vadība - aicinājumu nesaņēma un palika Krievijā, jo viņus uzskatīja par Krievijai lojāliem cilvēkiem.
Taču, kā skaidro Balcers, arī tur strēlniekus nemīlēja un uz tiem skatījās ar aizdomām, jo strēlnieki bijuši Latvijai lojāli un nacionāli noskaņoti. Līdz ar to strēlnieki palika kā starp diviem dzirnakmeņiem.
Kad pirmie strēlnieki - vairāki simti - devušies kaujās, tad Rīgā viņus pavadīja milzīgs ļaužu pūlis.
Situācija nav mainījusies arī mūsdienās - nezināšanas un mazliet savu baiļu dēļ Latvijā par strēlniekiem un viņu ieguldījumu Latvijas valsts izveidē runā maz. "Ja mēs savus varoņus negodinām, kuri mums šo valsti izcīnīja, lai mēs varētu svinēt visus šos festivālus [kas notiks nedēļas nogalē], tad tas mums godu nedara.
Taču nevar vainot jauniešus un arī dažus vecāka gadagājuma cilvēkus, jo neizglītības sistēma dara savu," norāda Balcers.
Viņš akcentē, ka strēlnieku piemērs rāda - vajag uzticēties sev, savam spēkam un valstij un nebaidīties būt saimniekiem savā zemē.
Tādā gadījumā nevajadzēs baidīties no migrācijas un kaimiņvalstīm, teica Balcers, domājot, ka Latviju var zaudēt. Sarunā ar Latvijas Radio Balcers vairākkārt uzsver, ka Latvijai lojālie strēlnieki bijuši izcili karotāji.
Lielā mērā tieši sabiedrības nezināšana ir likusi Balceram sestdien rīkot latviešu strēlnieku simtgadei veltītu tautas svētku sarīkojumu, kurā būs gan strēlnieku gājiens, gan militārie paragudemonstrējumi, kā arī vairāki koncerti un zaļumballe.
Tieši pirms 100 gadiem - 1915.gada 1.augustā - pēc divu Krievijas Domes domnieku Jāņa Zālīša un Jāņa Goldmaņa iniciatīvas tika parakstīts rīkojums par strēlnieku bataljonu izveidi. Krievijas Impērijai, kuras sastāvā toreiz bija Latvija, bija grūti pieņemt šo bataljonu rašanos. Taču par spīti intrigām cara galmā un Krievijas armijas vadībā, bataljoni tomēr tika radīti, jo latviešu zemessargi iepriekš bija veiksmīgi aizstāvējuši Rīgu no vācu armijas. Tādējādi radās pārliecība, ka latvieši varētu sekmīgi aizstāvēt vāciešu iespējamo tālāko ienākšanu Krievijas Impērijas teritorijā.