Panorāma

Panorāma

Panorāma

Zolitūdes traģēdijas lieta tiesā jau divus gadus

Latvijas un Eiropas vēsture vienā muzejā

Eiropas Vēstures mājā sava vieta ir Lāčplēsim un VEF radioaparātam

Eiropas Vēstures māja ir muzejs Briselē, tieši līdzās Eiropas Parlamentam, un tajā cenšas Eiropas vēsturi izstāstīt nevis kā atsevišķu valstu vēsturi, bet parādīt kopīgos procesus un fenomenus. Te no 200 muzejiem visā pasaulē nonācis pusotrs tūkstotis dažādu eksponātu. Muzeja radošā direktore - socioloģe un vēsturniece, slovēniete Taja Vovka van Gāla izrāda no Latvijas nākušos priekšmetus.

“Te mēs rādām tos pamatus, uz kuriem būvējās dažādu nāciju pašnoteikšanās kustības – mitoloģiju, lielajiem tautas varoņiem, valodu, dzeju vai romāniem,” stāsta van Gāla.

No Latvijas šo pamatu vidū ir Lāčplēsis.

Izstādē redzams, kā no impēriju pelniem pēc Pirmā pasaules kara veidojušās jaunas valstis. Tāpēc te starp citām konstitūcijām redzama arī Latvijas Satversme. Pēc Pirmā pasaules kara visas jaunizveidotās valstis bija parlamentārās demokrātijas, izņemot divas - Krieviju un Ungāriju. “Pirms Otrā pasaules kara, saskaroties ar diviem Eiropas visbriesmīgākajiem totalitārajiem režīmiem, valstis krita kā domino kauliņi un kļuva par autoritāriem režīmiem, diktatūrām,” viņa klāsta.

Par padomju laikiem te liecina no Rīgas atceļojusī vāze ar Staļina un Ļeņina attēliem –  to Rīgai uz 750. gadadienu uzdāvinājuši Maskavas strādnieki. “Mēs varam redzēt, ka Staļins attēlots kā Ļeņina mantinieks,” viņa norāda.

Uzskatāmi attēlotas arī abu totalitāro režīmu kopīgās iezīmes - dažus metrus tālāk ir redzams, ka arī Hilters vēlējis sevi attēlot kā vācu līderu mantinieku.

Muzejā atvēlēta piemiņas telpa tiem 50-60 miljoniem cilvēku, kas kļuva par Otrā pasaules kara upuriem. Par vienu no šo upuru grupas – kara bēgļu – simboliem kļuvis rotaļu lācītis, kas piederējis latvietei Anitai Caunai.

Viņas ģimene no Latvijas aizbēga 1944.gadā, un tālāk no Vācijas bēgļu nometnes lācītis kopā ar savu mazo saimnieci nonāca ASV.

Savukārt citi priekšmeti simbolizē pēckara Eiropu. 1950. – 1960. gados daudzi cilvēki pieredzēja dzīves apstākļu uzlabošanos. “Uzlabojās pieeja medicīnas pakalpojumiem, izglītībai, parādījās patēriņa kultūras pirmssākumi,” saka van Gāla.

No Medicīnas muzeja Rīgā uz Briseli atceļojuši zīdaiņu svari, medicīnas darbinieku cepures un ārsta piederumi.

Latvija ieraugāma arī ļoti emocionālos video kadros no 1989.gada Baltijas ceļa. Bet te arī redzams, kā modās ne tikai Baltija, bet visa Austrumeiropa. No visām atmodām Austrumeiropā visvardarbīgākā bija tieši pēdējā – revolūcija Rumānijā. “Tur bija vairāk nekā 1000 upuru. Parasti, kad runā par velveta un dziedošajām revolūcijām – tās ir miermīlīgas. Taču Rumānijā gāja ļoti vardarbīgi,” klāsta van Gāla.

Eiropas vēstures muzejā nonācis arī VEF ražotais radioaparāts – kā līdzeklis Baltijas atmodas organizēšanai laikā, kad nebija ne mobilo telefonu, ne interneta, ne sociālo mediju.

Par robežu laušanu te liecina daudz kas – arī vēsturiskie kadri ar PSRS līdera Ņikitas Hruščova un ASV prezidenta Ričarda Niksona tikšanos un pirmo kopīgo uzstāšanos jau krāsainajos ekrānos.

Bet galvenais, ko šajā Eiropas vēstures muzejā var redzēt un pat taustāmi sajust – ka Latvijas vēsture ir bijusi ļoti cieši saistīta ar citām Eiropas valstīm un šeit ir redzamas ļoti daudz un dažādas paralēles.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti