Vairs nekad. Tā projekta “Miera līnija” sastaptie jaunieši runā par holokaustu. Tam veltīto memoriālu apmeklējums viņiem palīdz izzināt holokausta vēsturi Latvijā, lai pēc tam to salīdzinātu ar savām zināšanām par šo traģisko un šaušalīgo notikumu.
Piemēram, Kamils nāk no Štutovas pilsētas Polijas ziemeļos. Otrā pasaules kara laikā tur bija Štuthofas koncentrācijas nometne, kurā tika nogalināti, nobadināti vai nomira no slimībām apmēram 63 tūkstoši cilvēku. Puse no viņiem – ebreji. Kamilam holokausta memoriālu apmeklēšana ir veids, kā pieņemt dzimtās puses vēsturi.
“Tādos laika apstākļos kā šodien šeit ir īpaši aizkustinoši. Memoriāla vieta, akmeņi, kas atgādina par šeit nogalinātiem cilvēkiem... Tu tiešām vari sajust, kam šie cilvēki gāja cauri. Šādas vietas ir ļoti svarīgas, jo tās palīdz mums uztvert šo vēsturi arī šodien,”
sacīja Kamils.
Visus sastaptos jauniešu vieno vēlme izzināt holokausta cēloņus. Arī viena no projekta “Miera līnija” koordinatorēm Anabelle nav izņēmums. Pēdējos četrus gadus jaunā berlīniete ir strādājusi ar ANO Drošības padomes rezolūciju nr. 2250, kas ir mērķēta uz jauniešu iesaisti miera veicināšanā visā pasaulē.
Anabelle uzskata, ka, tikai apzinoties vēsturi, ir iespējams panākt mieru nākotnē: “Kad es uzzināju par šo projektu, es apzinājos: ja mēs vēlamies panākt mieru mūsdienās, tad mums ir jāpaskatās uz mūsu vēsturi. Un īpaši uz Vācijas un Eiropas vēsturi. Es esmu ļoti emocionāla dažas pēdējās dienas, jo pie mums vēstures stundās nemāca tik daudz par Baltijas valstīm un konkrēti par holokaustu Latvijā.”
Tikmēr Dominiks no Vācijas norādīja, ka ebreju genocīds bija ilgstoša naida kultivēšanas rezultāts. Projekts “Miera līnija” Dominikam ir iespēja uzzināt jaunus vēstures faktus un iepazīt jaunus cilvēkus no visas Eiropas.
“Šīs lietas notika. Teorētiski tās var atkārtoties. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs apzinātos, kas tieši šeit notika. Tas jau nesākās ar cilvēku masveida nošaušanu, kā bija šeit. Tas sākās ar vārdiem. Mums ir jāvēršas pret to, ja cilvēki atkal sāk domāt šajā virzienā,”
sacīja Dominiks.
Līdzīga motivācija piedalīties šajā projekta bija arī Luisam no Lielbritānijas. Jaunietis jau iepriekš ir piedalījies līdzīgās apmaiņas programmās, jo viņš vēlas iepazīt cilvēkus no dažādām Eiropas valstīm un uzzināt, kāds ir viņu redzējums par pasaules vēsturi.
“Tas, ka Latvijā katrs iedzīvotājs pazīst kādu, kuram bija jābēg vai kuru izsūtīja uz Sibīriju, kuru vajāja padomju vara vai nacisti, man bija īsta atklāsme. Apzināties šīs atšķirības starp Latviju un Lielbritāniju,” atzina Luiss.
Projekts “Miera līnija” sākās ar vienu no 20 idejām mieram Eiropā. Šīs idejas jaunieši no visas Eiropas 2018. gadā prezentēja Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Vācijas prezidentam Frankam Valteram Šteinmeieram, godinot Pirmā pasaules kara upuru piemiņu.
