Evita ir viena arheoloģisko izrakumu palīgiem Daugavas muzeja teritorijā, kur norit bijušā Doles muižas ziedu dārza izpēte. Muzeja vadītajos rakumos jau trešo sezonu var pieteikties brīvprātīgie. Lielākoties piesakās ar arheoloģijas jomu saistītie, bet Evitu vadījusi interese iepazīt sev svešos praktiskos izrakumu darbus.
“Man nav saistības ar arheoloģiju. Es pēc izglītības esmu sociālantropoloģe. Pirmajā dienā atradām senu gredzenu, un es tieši sijāju tās smiltis. Tas ir kaut kas īpašs, jo tu esi tik tuvu tai vēsturei un senčiem… Tu paņem rokās to gredzenu, kuru neviens nav turējis rokās vismaz 600 gadus, tas ir brīnums,” saka Evita.
Teritorijas vēsturi un arheoloģisko izrakumu mērķi mazliet iezīmē darbu vadītājs Aivars Siliņš: “Aiz dzīvžoga ir pirmā Doles muižkunga ēka, un muzejs atrodas jau otrajā, jaunākā kungu ēkā. Taču 18. gadsimtā, kad vēl jaunās ēkas nebija, muiža piederējusi slavenam aristokrātam Oto Hermanim fon Fītinghofam. Viņš bija teātra mecenāts Rīgā, un Muses biedrības namā viņš uzturēja pirmo teātra trupu. Šī muiža bija viņa īpašums. Un ir nostāsti, ka vasarās šīs muižas teritorijā kaut kur šī trupa spēlēja teātra izrādes. Bija radies viedoklis, ka skatuve atradās nelielā uzkalniņā. Bet 19. gadsimta plānos šī uzkalniņa apkārtnē atzīmēts kvadrātformas ziedu dārzs ar celiņiem, un centrā ir šis uzkalniņš. Tad
radās ideja šo ziedu dārzu atjaunot, un to gribas izdarīt, cik vien vēsturiski pamatoti var.”
Iepriekšējās vasarās pie Doles muižas izpētīta ceturtdaļa no neliela uzkalniņa pagalmā, kur atrastas koka konstrukcijas pamatu paliekas, kas, iespējams, ir no nostāstiem zināmās 18. gadsimta vidū eksistējušās brīvdabas teātra skatuves paliekas. Tāpat atrastas liecības par ziedu dārza apstādījumu un celiņu sistēmu.
Šogad izrakumi norit, lai precizētu tā laika apstādījumu uzbūvi un nozīmi.
“Protams, šis izrakumu laukums noder, lai pārliecinātos, vai 19. gadsimtā zīmētais ziedu dārza plānojums atbilst tam, kas bija dabā. Un šobrīd tas sakrīt, taču tie atsegtie laukumi ir tikai divi mazi puzles gabaliņi. Šajā sezonā mēs esam atraduši tādus pašus māla balstu veidojumus, kas bija iepriekšējos izrakumos uzkalniņa vietā. Tas man ir negaidīts pārsteigums, jo tad tai teātra skatuvei, iespējams, ir bijušas kādas piebūves ārpus uzkalniņa,” stāsta Siliņš.
Izrakumos 18. gadsimta dārza dobju komposta slānī atrastas arī liecības no dzelzs laikmeta un jaunākiem laikiem, kas nav saistīti ar muižas dzīvi.
“Dažādu gadsimtu atradumi šeit ir viens otram blakus.
Tas muižas dārza komposts ir kā melnzeme vests no tuvākās apkārtnes, bet sākotnēji te bija arī Jaundoles viduslaiku pils. Un pēc poļu-zviedru kara laika pils gāja bojā. Te iekārtoja muižu, kurai nevajadzēja pils laikā veidotos grāvjus un vaļņus, tāpēc to visu jauca nost, izlīdzināja un sajauca. Šobrīd tajā sajaukumā ir atrasts arī gredzens, kas, iespējams, ir dzelzs laikmets. Tāpat atrasta 19. gadsimta 40. gadu monēta un 17. vai 18. gadsimta pīpītes fragments ar sejas atveidojumu,” pastāstīja arheoloģisko darbu vadītājs.
Doles salā Daugavas muzeja teritorijā vēl līdz 30. jūlijam noritēs arheoloģiskie izrakumi, kuros interesenti var pieteikties no 18 gadu vecuma.
