Kā stāstīja muzeja direktora vietnieks Toms Ķikuts, tas ir Vācijā ražots šķīvis. Klīstot nostāsts, ka šis trauks reiz atradies Rīgas pilī un piederējis bijušajam Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.
Izstādē kopumā aplūkojami četru kolekcionāru – Jāņa Vigupa, Gunāra Rusiņa, Vladimira Balašova un Gaida Graudiņa – daudzus gadus vāktie priekšmeti. Kolekcijās ietilpst dažādas krūšu nozīmes, kokardes, etvijas, valsts apbalvojumi, fotogrāfijas un daudzi citi priekšmeti, kas attiecas uz tādām Latvijas Republikas drošības struktūrām kā policija, paramilitārā aizsargorganizācija, muita, robežsardze un tiesu instances. Kolekcionāri gan nevēlējās būt publiski, tāpēc par viņu priekšmetu krājumiem stāstīja muzeja pārstāvji.
Izstādē katra vitrīna ir veltīta kādai institūcijai vai konkrētam cilvēkam. Piemēram, vienā stiklotā skapī ir izvietoti Krišjāņa Šlosberga, Iekšlietu Administratīvā departamenta direktora un atvaļinātā pulkvežleitnanta nopelni, kuru vidū ir Triju Zvaigžņu ordenis un Lāčplēša Kara ordenis.
Muzeja pārstāvis Ķikuts norādīja, ka šī izstāde nav iecerēta kā vēstījums par Latvijas drošības institūcijām starpkaru laikā, bet gan par to, kādas liecības par tām ir saglabājušās līdz šim laikam.
„Šeit ļoti daudz krūšu nozīmju, citu atšķirības zīmju. Pēc tām varam redzēt, cik plašas, sazarotas ir bijušas šīs iestādes. Un katra tomēr ar savu ļoti skaistu atšķirības zīmi, ļoti mākslinieciski, dizainiski veidoti. Tas faktiski ir tas, kas pēc Latvijas valsts iznīcināšanas ir palicis pāri. Tieši šie cilvēki, kas strādāja drošības iestādēs bieži vien kļuva par pirmajiem, kurus skāra jaunās varas represijas,” stāstīja vēsturnieks Ķikuts.
Turklāt priekšmetu kopums raksturo Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma likteni. Ķikuta teikto papildināja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas krājumu glabātāja Margarita Novikova, atzīmējot, ka izstāde var mudināt interesēties gan par vēsturi, gan par kolekcionēšanu. Turklāt, aplūkojot eksponātus, rodas izpratne un cieņa pret kultūrvēsturisko mantojumu.
„Cilvēks ierauga, kā pret to saudzīgi un rūpīgi attiekties, ka tā ir vērība. Un tad viņam, īpaši bērniem, rodas [apziņa], ka pagātne ir jāsaudzē un jāpēta un ka tādas iespējas ir,” pauda Novikova.
Krājuma glabātāja atzīmēja, ka lielākā daļa no eksponātiem publiski apskatāmi pirmo reizi. Interesentiem iespēja tos aplūkot ir līdz decembra vidum.
