Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Aldi Gobzemu Premjera amata kandidāts (KPV LV)

Rīta Panorāma

Intervija ar Normundu Krapsi

Latvijas naudas vēsture 100 gadu garumā

Dibinot Latvijas valsti, naudas jomā valdīja haoss

Cik sarežģīta simt gados ir bijusi Latvijas vēsture, tik sarežģīta bijusi arī naudas vēsture. 1918. gadā, dibinot Latvijas valsti, apgrozībā atradās milzīgs daudzums dažādu valstu un varu naudas zīmes. Kā šo haosu izdevās likvidēt, un kā pēdējo simts gadu laikā mainījusies naudu mūsu valstī?

Brīdī, kad tiek dibināta Latvijas valsts, naudas jomā valdīja haoss. Apgrozībā atradās vairāk nekā 20 dažādu valstu un varu izlaistas naudas zīmes ar ļoti mainīgu kursu. Cilvēkiem šajos juku laikos bija jāspēj orientēties, lai netiktu apkrāpti.

“1915. gadā Latvijas rietumu daļa, Kurzeme, tika pakļauta vācu okupācijai. Tur apgrozībā nonāca sākotnēji Vācijas markas, vēlāk arī īpaši okupētajām teritorijām tika izlaisti speciāli maksāšanas līdzekļi – ostrubļi,” stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa.

Tikmēr citās Latvijas daļās apgrozībā bija Krievijas impērijas rubļi un Krievijas Valsts domes rublis. Parādījās arī ostmarkas. Kara seku dēļ monētas tika drukātas uz papīra. Daļa vietējo pašvaldību izlaida savus vietējos maksāšanas līdzekļus, kas derīgi tikai konkrētas pilsētas teritorijā. Arī Bermonts bija izdevis savu naudu. Visas šīs naudas vienības bija oficiāls maksāšanas līdzeklis.

“Kā pirmais posms ceļā uz stabilas Latvijas naudas izveidi bija Latvijas rublis. Ceļš uz to sāka veidoties 1918. gada beigās. 1919. gadā tika pieņemti visi svarīgākie lēmumi, lai 1919. gada pavasarī klajā varētu nākt pirmās Latvijas rubļa naudas zīmes,” stāsta Ozoliņa.

Latvijas rublis bija pārejas naudas vienība, kas ļāva stabilizēt valsts ekonomiku un veido stabilu ceļu uz lata izveidi. 1920. gadā Latvijas rublis tika noteikts kā vienīgais maksāšanas līdzeklis. Bet lats tika ieviests tikai 1922. gadā.

Pēc Otrā pasaules kara atkal notika valūtas maiņa. Tika ieviests PSRS rublis ar Ļeņina ģīmetni priekšplānā. “Tieši tāpat kā pirmās republikas laikā paralēli PSRS rublim, kas šeit bija apgrozībā, 1992. gadā parādījās Latvijas rublis attiecībā viens pret vienu, kas pamazām sāka trūkstošo PSRS naudu aizstāt,” zina stāstīt muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja.

Latvijas rublis jeb tautā sauktie “repšiki” atkal ļāva nedaudz stabilizēt valsts ekonomiku, notika devalvācija ar visām tām izrietošajām sekām, un 1993. gadā Latvija atgriezās pie lata. Ar to gan naudas reforma nebeidzas. 2014. gadā pārgājām uz Eiropas vienoto valūtu – eiro.

Arī gandrīz piecus gadus pēc eiro ieviešanas daļa cilvēku joprojām visus latus pret jauno naudu nav apmainījuši. “Kopumā līdz gada vidum ir apmainīti 96% latu pret eiro. Ar banknotēm mums sokas labāk. Ja runājam par monētām, tad tur ir zem 40% apmainīti,” atklāj Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Daļa no neapmainītās naudas ir pazaudēta, gājusi bojā, piemēram, ugunsgrēkos vai atrodas ārzemēs, bet daļu cilvēki vienkārši sev atstājuši par piemiņu. Vērtības ziņā kopumā līdz šim nav apmainīti aptuveni 50 miljoni latu. Latvijas Bankā joprojām ir iespējams latus apmainīt pret eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti