Deviņdesmitie gadi Latvijā krievu medijiem – izaicinājumu, ziedu un varas laiks

Deviņdesmitie gadi Latvijā krieviski rakstošo un raidošo mediju jomā bija lielo izaicinājumu, kā arī lielās peļņas un ziedu laiks, to Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Deviņdesmitie" atzīst tā laika žurnālisti un izdevēji. Viņi uzskata arī, ka mūsdienās šo mediju loma Latvijā ir krietni mazāka – lielākoties tiek dota priekšroka Krievijas medijiem.

Krievu mediji Latvijas deviņdesmito gadu mediju sistēmā ieņēma nozīmīgu lomu. Laikraksts "Sovetskaja Molodož" pārsniedza viena miljona tirāžu, lielāko daļu avīžu pārdodot Krievijā. Arī laikrakstam "Atmoda" bija krievu versija, tāpat laikrakstam "Diena".

Aleksejs Šeiņins, kurš deviņdesmitajos gados izveidoja izdevniecību "Petit", atzina: deviņdesmito gadu sākums mediju jomā bija izaicinājumu laiks.

"Viss bija pa jaunam. Tā bija lieta. Neviens pirms tevis tādu lietu nedarīja. Tev ir iespēja būt pirmajam un mēģināt. Tas bija izaicinājums."

Krievu preses žurnālists Aleksejs Burē atceras, ka deviņdesmitajos gados mēģināts nopelnīt "pirmo lielo naudu". Tālab izveidots Padomju Savienībā pirmais žurnāls vīriešiem "Erotikons". Līdz tā izdošanai žurnālisti mēnešalgā saņēma nozarē vidējo – 230-240 rubļu, bet pēc tam pelnīja 10 000-15 000 rubļu mēnesī.

Šeiņins norādīja, ka uz izdevniecību "Petit", kas izdeva daudzu krievvalodīgo vidū populāro laikrakstu "Čas", nereti nākuši krievvalodīgie politiķi ar aicinājumu atbalstīt viņus pirms vēlēšanām. Viņu aicinājums gan dzirdīgas ausis neesot guvis, apgalvoja Šeiņins.

Natālija Ābola, kas deviņdesmito gadu sākumā vadīja tolaik populāro raidījumu "Šoka šovs" – pirmo šāda veida raidījumu Baltijā un arī Krievijā, atzina, ka deviņdesmitajos gados Padomju Savienībā un Latvijā nebija šādu sarunu šovu.

"Mēs bijām pirmie. Tāpēc mēs pārdevām Krievijas kanāliem tos raidījumus," atcerējās Ābola, uzsverot, ka atsevišķiem Krievijas TV kanāliem raidījums pārdots līdz brīdim, kad tiem parādījās savi, līdzīgi sarunu šovi.

Ābola uzskata, ka krievu mediji deviņdesmitajos gados bija mazāk kritiski pret varu. "Krievu mediji tagad mūsu valstī ir otršķirīgi, jo absolūti zaudē savu ietekmi," viņa domā. Tikmēr Šeiņins norāda, ka krievvalodīgo kopienas sāpes nav valstī prioritāri risināmo jautājumu lokā. "Ar to arī prese sāka zaudēt savu lomu."

"Tas pirmais klupšanas akmens bija sašķeltība saistībā ar to, ka daļa palika nepilsoņi," uzskata Ābola.

Deviņdesmitajos gados populārais žurnālists Ojārs Rubenis uzskata, ka tanī laikā nesaprata, ka ir nepieciešams veidot atsevišķu TV kanālu krievvalodīgajiem un arī latviešiem, kas runā krievu valodā. "Ka sabiedriskajam medijam ir vajadzīgs krievu kanāls, kas to auditoriju savāc," teica Rubenis.

Ābola uzskata, ka lielāka daļa Latvijas krievvalodīgo Latvijā nelasa šeit izdotos krievu laikrakstus – viņi skatās Krievijas TV kanālus, kas piedāvā augstvērtīgus izklaides šovus un arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina propagandu.

Priekšroka Krievijas medijiem tiek dota "protesta sajūtas", arī pieraduma un augstākas kvalitātes dēļ. "Krievijas kanāliem ir daudz lielākas finansiālās iespējas. Ja runājam par izklaides raidījumiem, tad nesalīdzināmas ir tās iespējas," atzina Ābola.

Krievu mediju vides sadrumstalotība un nespēja finansiāli izdzīvot deviņdesmitajos šodien novedusi pie tā, ka krievvalodīgo auditorijai Latvijā nav stipra prorietumnieciska laikraksta vai TV kanāla.

LTV un "SKUBA films" dokumentālo filmu seriāls "Deviņdesmitie" skatāms ik trešdienu LTV 1 plkst. 19.30.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt