„Mēs noskaidrojām, ka vienīgais veids, kā patiesi kaut ko uzzināt par vikingu laikmetu un par to, kā viņi uzbūvēja savus kuģus un kā viņi brauca ar kuģiem, ir tos izgatavot. Kad jūs sākat to būvēt, tad aktualizējas dažādi jautājumi. Kā viņi to darīja? Kādi koki bija jāizvēlas mežā? Visi šie jautājumi nerastos, ja jūs tikai skatītos oriģinālus,” skaidroja Vikingu kuģu muzeja pārstāvis Sērens Nilsens.
14 metrus garais koka kuģis ir precīza zemūdens arheologu atrastā kuģa kopija.
Oriģināls, kura daļas apskatāmas muzejā, būvēts apmēram pirms 1100 gadiem, un sākotnēji to izmantoja kā piekrastes tirdzniecības kuģi. Vēlāk to nogremdēja, lai aizšķērsotu ienaidnieku flotēm ceļu uz Roskildes ostu.
Kopijas būvniecība ilga piecus gadus, un speciālisti izmantoja tā dēvētās eksperimentālās arheoloģijas metodi – centās precīzi atdarināt 11. gadsimta būvniecības paņēmienus.
Speciālisti arī atgādināja, ka pasaulē, tai skaitā Latvijā, tapušas daudzas senu kuģu, tostarp vikingu laivu kopijas, taču katrs projekts dod papildu informāciju. Arī šajā rekonstrukcijas procesā iegūtas daudzas jaunas atziņas par izejmateriālu izvēli un projektēšanu. Tas arī ļauj saglabāt jau iegūtās prasmes un tās attīstīt.