Ciltskoka veidošana soli pa solim. Pieredzes stāsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Dzirdot vārdu ciltskoks, vienmēr nodomāju, ka arī es tādu gribu. Kādreiz, kādu dienu, kaut kādā veidā gribu uzzināt savas ģimenes vēsturi. Gribēt gribēju, bet neticēju, ka kādreiz tāda diena pienāks, jo tas šķita ļoti sarežģīts, nesaprotams, ilgs un dārgs process, varbūt pat neiespējams.

Kas iepriekš bija zināms un ko meklēju

  • Pirms dzimtas koka veidošanas bija zināmi visu četru vecvecāku vārdi, pāris viņu vecāku vārdi, trijiem dzimtās pilsētas - Ludza, Saldus un Subate, kā arī tas, ka visi vecvecāki satikās Rīgā.
  • Izrādījās, ka vairāk par saviem senčiem varēja uzzināt, pašai meklējot internetā. Savu izpēti sāku, meklējot informāciju par senčiem no Ludzas puses. 
Turklāt bija sajūta, ka man tāda nesena, necila un visai maza ģimene. Bet loģika teica priekšā, ka nesenas ģimenes nav, jo visiem ir vienāds vairošanās process un mums ir vienāds skaits senču, pateicoties kuriem, esam te. Kā arī, ka mazu ģimeņu nav, tā tikai ir man maz zināma. Cerēju, ka gan jau kādu dienu...

 

Man šī diena pienāca, kad līdz manām ausīm nonāca informācija par kādu kundzi, kurai vaļasprieks ir veidot ciltskokus par samērīgu samaksu.

Tajās dienās man bija aktuāla tēma par attiecībām starp paaudzēm, stereotipu un psiholoģisko traumu nodošanu no paaudzes paaudzē. Likās, ka, uzzinot kaut ko par savām saknēm, sakārtošu kaut ko sevī un ģimenē, tas mani pamudināja informāciju izmantot, un lūdzu vīram noskaidrot un pasūtīt manu ciltskoku kā dzimšanas dienas dāvanu man.

Vispirms – pieteikums

Izrādījās, ka man no sākuma jārīkojas pašai, jāiesniedz pieteikums, lai saņemtu izziņas par vecvecāku dzimšanu un laulībām. To var izdarīt tikai radinieki, un jāpiebilst, ka tikai par mirušām personām. Var doties uz dzimtsarakstu nodaļu, bet vieglāk iesniegt portālā "latvija.lv", un saņemt var vietējā dzimtsarakstu nodaļā, kura manā gadījumā atrodas kilometru no manām mājām.

Tā nu veidoju izziņu pieprasījumu internetā par tiem, ko zināju, ar pamatojumu: ģimenes vēstures izpētei. Ieteikums no kundzes bija kā speciālo prasību norādīt lūgumu iekļaut izziņā visus pieejamos datus no dotā reģistra ieraksta. Visu aizpildīju 10 minūšu laikā, un jau pēc 10 minūtēm saņēmu zvanu no vietējās dzimtsarakstu nodaļas ar precizējumiem.

Pēc 10 minūtēm bija vēl viens zvans, kura laikā izrādījās, ka esmu pārcentusies, pieprasot ziņas par senčiem atzaram no Ludzas puses. Jo mana vecmamma vēl dzīva un par viņu viss ir zināms, bet par vecvecākiem un senāku datu viņiem neesot.

Bet izrādās, ka Ludzas dzimtsarakstu nodaļā ir kāda ļoti atsaucīga kundzīte un, ja es viņai piezvanīšot, viņa man pastāstīšot, kur šo informāciju varu atrast pati. Piezvanīju.

Man laipni izstāstīja soli pa solim, lapu pēc lapas, kur jāmeklē mani interesējošā informācija. Izrādās, tas viss ir brīvi pieejams internetā.

Latvijas Valsts vēstures arhīvam (LVVA) ir projekts "Raduraksti", tā lapā ir atrodamas ieskanētas dažādu konfesiju baznīcu grāmatas līdz 20.gadsimta sākumam, Viskrievijas tautas skaitīšana 1897.gadā, dvēseļu revīzijas un citi dokumenti.

Ieraksti gan ir svešās mēlēs, krievu, vācu, senākie arī poļu valodā, un rokraksti ir dažādi, bet visu var saprast ar nelielu piepūli un poļu vārdnīcas palīdzību. Grūtāk būtu, ja nezinātu krievu valodas rakstību.

Kādā radio pārraidē dzirdēju, ka LVVA var palīdzēt ar ieraksta iztulkošanu. Vēlāk vietnē "Google.com" palīdzēja atrast vietu nosaukumus, rajonus, guberņas, baznīcas utt. Bet sākumā man ļoti paveicās, jo pirmo soli spēru pēc telefona sarunas norādēm. Nezinu, vai būtu pati atradusi, ka jāmeklē Šaipusludzas dekanātā, Landskoronas baznīcā.

Ludzas atzara meklējumi

Pirmo atradu vecmammas mātes kristību ierakstu - tur noskaidrojās vecmammas vecāku vārdi, pēc kā varēju meklēt viņu laulību ierakstu, kurā savukārt noskaidrojās viņu vecāku, nākamās paaudzes vārdi un vietas, kur dzimuši. Un tā, minot gadu skaitļus un ilgu laiku pavadot virtuālajā arhīvā, pamazām šķetināju uz priekšu.

Romas katoļu baznīcas grāmatā ieraksts par laulībām. 1881.gads, Šaipusludzas dekanāts, Landskoronas...
Romas katoļu baznīcas grāmatā ieraksts par laulībām. 1881.gads, Šaipusludzas dekanāts, Landskoronas baznīca

Tas bija ilgs laiks pie datora, bet katrs atrastais ieraksts par manas dzimtas cilvēkiem, katrs uzzinātais vārds bija milzīgs pacēlums un prieks.

Sajūta, ka esmu laimējusi loterijā, un tas deva azartu meklēt tālāk.

Tā, pateicoties laimīgai nejaušībai, manai kļūdai ar paaudzēm un dzimtsarakstu nodaļu darbinieku atsaucībai un laipnībai, sāku savu ceļu dzimtas meklējumos pati. Iegādājos "A" formāta kartonu, vidū ierakstīju savu vārdu un uz malām savilku kvadrātiņus piecām paaudzēm, kurus apņemos aizpildīt vasaras laikā. Malā atstāju vietu, cerot, ka kādam atzaram atradīšu arī sesto paaudzi.

Latgalē veiktā Viskrievijas 1897.gada tautas skaitīšana sākumā šķita vēl biedējošāka par baznīcu grāmatu ierakstu meklējumiem - tūkstošiem lapu, bet izrādījās vieglāk pārskatāmi, un ieraksta atrašana ļāva uzzināt par visu saimi vienviet, brāļiem, māsām, vecumiem un nodarbošanos, izglītību. Un, ja papēta rūpīgi, dažreiz blakus mājā dzīvoja brāļi, kuri viens otra bērniem bija krustvecāki.

Brīžiem meklēt ir amizanti - vārdi ģimenē ļoti daudz atkārtojas un vienā ciemā trešdaļa iedzīvotāju ir ar vienu uzvārdu. Muižniece apprec Brici, pēc pāris paaudzēm viņu pēcnācējs Bricis prec Muižnieci; izsekojot vismaz četras paaudzes, viņi nav radinieki, bet uzvārdu un vārdu vienādība jauc galvu. Ļoti glābj tēva vārdi.

Atklāju, ka manas vecmammas abi vectēvi bijuši Miķeļi un abas vecmammas Barbaras. Vēl atklājās, ka laulību ierakstos vecumi var būt ļoti maldīgi, jo ziņas par vecumu sniedza paši. Citreiz precīzi un palīdz vieglāk atrast nākamo ierakstu, citreiz kļūdaini pat līdz 10 gadiem.

Viens mans sencis kāzu iesniegumā norādījis, ka ir septiņus gadus jaunāks nekā patiesībā. Atliek tikai minēt, vai sieviņa bija par to informēta.

Ieraksts no Viskrievijas tautas skaitīšanas 1897.gadā Vitebskas guberņā
Ieraksts no Viskrievijas tautas skaitīšanas 1897.gadā Vitebskas guberņā

Citu atzaru meklējumi

Kamēr pamazām meklēju Ludzas atzaru, atnāca ziņa no dzimtsarakstiem, ka prasītās izziņas ir gatavas. Devos uz vietējo nodaļu, samaksāju un parakstījos par katru izziņu (tās bija par pārējo trīs vecvecāku dzimšanu, vienām laulībām, miršanas apliecības). Sākumā bija četras izziņas, kuru skaits ar laiku pieauga (viena man maksāja 2,85 eiro). Tajās noskaidrojās vecvecāku vecāku vārdi un dzimšanas vietas, tautība, pilsonība un draudzes piederība, dažās kā papildu informācija dzimšanas dati vai vecums, darba vieta un sieviešu dzimtais uzvārds. Varēju sākt meklēt arī citus atzarus.

Sāku ar vārdu ievadīšanu "Google" un uzzināju par brīvprātīgo varoņu grupu, kas daļu no baznīcu grāmatās atrodamajiem vārdiem ir ievadījuši elektroniskā veidā un ļoti atvieglojuši ciltskoka veidošanas ceļu, ja paveicas un vajadzīgās baznīcas grāmatas ir to skaitā. Šī lapa palīdzēja atrast sākumu otram atzaram no Zvārdes-Kursīšu puses un nešķirstīt stundām arhīvu ierakstus, bet pēc vārda un uzvārda atrast tēva vārdu, gadu un ierakstu, brāļus un māsas. Tā otrā atzara vecvectēva puses vārdi atradās ātrāk un pilnīgāk pāris dienu laikā.

Brīvprātīgo darbs - digitalizēti un publicēti baznīcu grāmatu ieraksti par dzimušajiem Kursīšu un Zv...
Brīvprātīgo darbs - digitalizēti un publicēti baznīcu grāmatu ieraksti par dzimušajiem Kursīšu un Zvārdes pagastā.

Jāsaka, ka vieglāk ir izsekot vīriešu līniju, jo uzvārdi ir nemainīgi. Šobrīd daži atzari paliek tukši jau pašā sākumā, jo nezinu meitas uzvārdu dzimtas dāmām, kas precējušās pēc 1905.gada.

Šie ieraksti vēl nav lvva-raduraksti.lv, bet vairs nav dzimtsarakstu nodaļās, jo senāki par 100 gadiem un aizsūtīti uz arhīvu. Esmu cerību pilna, ka šie ieraksti brīnumainā kārtā drīz parādīsies pieejami internetā un nebūs jāvēršas LVVA ar iesniegumiem.

Vēl Kursītes un Zvārdes dekanātā saskāros ar izaicinājumu atrast īsto starp vairākiem, jo luterāņu baznīcās vācu ierakstos laulību ieraksti ir visai skopi, tikai vārdi un uzvārdi. Tas noved pie tā, ka nezini, kura ir īstā sieva vai vīrs, ja ar tādu vārdu ir divi šajā rajonā, un vēl jau pastāv iespēja, ka kāds no laulātajiem ir no blakus ciema.

Atzars ar divām Latēm Rieksts

Zīmēju zirnekļu tīklus un izsekoju milzum daudz vārdu, jo pēc bērnu kristību ierakstiem un to krustvecākiem var atšķetināt īstos - tajā laikā luterāņiem šajā apvidū bija trīs krustvecāki un visbiežāk vecāku brāļi un māsas, lai gan 100% pārliecības jau nav. Tā manā dzimtā viens atzars sadalās divās iespējās, un to iezīmē vārds Late Rieksts. Pats vārds katru reizi, dzerot kafiju latti ar riekstu garšu, man liks atcerēties par dzimtu un nemieru par nezināšanu, kura no divām Latēm ir īstā manam kokam. Pētot tālāk abus variantus, atklājās, ka abu meiteņu tēvi ir brāļi, tātad jebkurā gadījumā tālāk atzars atkal saiet kopā, izņemot meiteņu māšu pusi. Te labi parādās ģimeņu vārdu likšanas īpatnības. Abām Latēm ir māsas Annas un brāļi Kristi.

Vēl atsijāt īsto palīdz miršanu ieraksti, jo visbiežāk viens no vārdu dubultniekiem ir aizgājis jau pirmā gada laikā, tāpēc tos skatīties ir smagi. Lielākā daļa mirušo ir mazi bērni.

Grūti neievērot vienā lapā trīs vienas ģimenes bērnus, kurus dažu mēnešu laikā vecāki ir zaudējuši masalu dēļ. Vai ģimeni, kas piecu gadu laikā ir zaudējusi piecus bērnus, kuri tā arī nesagaidīja savu pirmo dzimšanas dienu. Tas liek aizdomāties par dzīvi tajos laikos un liek just līdzi tik seniem notikumiem, pat ja nav saistīti ar manu dzimtu.

Kursīšos es tiku līdz ierakstiem, kur kalpiem vēl nav uzvārdu, ir Bēts no Bruzilas un viņa sieva Made vai Jānis no Bāzas, un viņa sieva Anna. Tie ir senākie vārdi, kas pagaidām iegūluši uz milzīgās lapas, kur aizpildu lauciņus. Protams, par precīziem gadiem kalpiem tajā laikā nevar runāt, bet šie ir mani senči, septiņas paaudzes atpakaļ, dzimuši 18.gs.beigās. 

Dzimtas izpēte vēl pusceļā

Esmu uzzinājusi ne tikai daļu savas dzimtas vārdu 200 gadu garumā, bet arī uzzināju, ka vectēvs nodarbojās ar burusportu, vecāmāte nozaudēja pasi, ko vēlāk atradusi, vecvectēvs lūdzis Latvijas pavalstniecību, cits bijis domnieks, tirgojies ar nekustamiem īpašumiem. To atradu ​www.periodika.lv , kur pēc atslēgas vārdiem var atrast avīžu rakstus par personām un vietām, mantojumiem, darījumiem, likuma pārkāpumiem.

Avīzes ieraksts, atrasts periodisko izdevumu digitalajā bibliotēkā
Avīzes ieraksts, atrasts periodisko izdevumu digitalajā bibliotēkā

Šeit –  www.periodika.lv – meklēt ir interesanti arī tiem, kas nevēlas nemaz iedziļināties tālās paaudzēs, bet var paveikties un uzzināt ko jaunu par vecvecākiem un vecvecvecākiem.  Visas lapas, kas palīdz procesam, ir apkopotas http://ciltskoki.lv/index.php/lv/nodergas-adreses-jaunais
 
Ir paveikts tikai pusceļš uz vasaras mērķa piepildījumu aizpildīt ar senču vārdiem visus paredzētos laukumiņus, bet vēl jau ir dzīves stāsti, ko gribētos atklāt.

Lielu cerību nav, bet ir dažas ģimenes leģendas, kuras vēlos apstiprināt vai otrādi - atrast pierādījumus, ka nav patiesas. Piemēram, ka vecvectēvs ir sargājis Ļeņinu.

Pagaidām tikai atradu informāciju, ka viņš Tomskas apgabalā bijis ievainots. Šeit palīdzēja raksts sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, šis tas var atrasties vienkārši "Google", ievadot personas vārdu krieviski.  Vai cita leģenda – senči Subatē nonāca, jo tika izsūtīti no Krievijas cara laikā  par lielceļa laupīšanu. Vēl nezinu, kā un vai vispār iespējams, bet esmu cerību pilna to noskaidrot. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti