Komentārs

Gints Amoliņš par situāciju Sīrijā un lielvaru attiecību saasināšanos

Komentārs

"Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude par topošo katlu māju Kandavā

Laikraksta ''Stars'' žurnāliste Inese Elsiņa par Cesvaines pili un tās rekonstrukciju

Cesvaines pili arvien mēģina sapost pēc ugunsgrēka pirms 14 gadiem

Lai arī Cesvaines pils tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajām Latvijas pilīm, tā arvien nav pilnībā savesta kārtībā pēc 2002.gadā piedzīvotā postošā ugunsgrēka. Pašvaldība sagatavojusi divus projektus, lai piesaistītu Eiropas Savienības (ES)  fondu naudu pils sakārtošanai.

Kā Latvijas Radio stāstīja reģionāla laikraksta ''Stars'' žurnāliste Inese Elsiņa, pils ir pašvaldības īpašums un tās telpās šobrīd darbojās Cesvaines Mūzikas un mākslas skola. Tāpat tur strādā pašvaldības aģentūra "Cesvaines tūrisma centrs" un Cesvaines muzejs, liecina pašvaldības informācija.

Pašvaldība ir atvērusi pili tūristiem, tāpat krāšņā ēka vienmēr bijusi interesanta kino ļaudīm. Savulaik Cesvaines pilī filmēta spēlfilma "Melnā vēža spīlēs".

Savukārt nupat 19. gadsimta beigās būvētajā Cesvaines pilī filmēti skati spēlfilmai "Ko zina klusā Gerda".

Vēl spēlfilmas uzņemšanai Latvijā izmantota Dundagas pils - ārskatiem. Savukārt Cesvaines pilī filmēšanas grupai šķitis interesents tās interjers, teica Elsiņa, norādot - šobrīd pilī norisinās restaurācijas darbi, kas arī iemūžināti filmā.

Cesvaines pils, kas ir valsts mēroga arhitektūras piemineklis, pamazām tiek savesta kārtībā pēc 2002.gadā piedzīvotā ugunsgrēka. Piemēram, šovasar ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu, atjaunoti griestu gleznojumi. Pie tā strādāja Rundāles pils restauratori vecmeistara Gunāra Grīnfelda vadībā.

Taču arvien akceptu gaida daudz vērienīgāki pašvaldības sagatavotie projekti Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai. "Tur ir pavisam citas summas, un bez Eiropas finanšu līdzekļiem pašvaldība noteikti netiks galā," teica laikraksta žurnāliste.

Pirmais projekts paredz savest kārtībā jumtu pils vidusdaļā, sakārtot hidroizolāciju un ūdens noteku sistēmas. Savukārt otrais projekts paredz izdegušā otrā stāva izbūvi un siltumsistēmas sakārtošanu.

"Šobrīd ir tādi lielie jautājumi par to, kā pilij būtu jāizskatās. Jo tā ir pērle, bet šī pērle vēl ir jāsakārto, lai tā kalpotu nākotnei," noteica Elsiņa.

Pašvaldība akceptu ES līdzekļu piesaistei diviem lielajiem projektiem gaida oktobra beigās.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti