Izstādē eksponēti daudzi unikāli, iepriekš nekur publiski neizstādīti materiāli, un iespējams izsekot līdzi septiņus gadu simtus ilgušam posmam, kad latviešu vēsture bija nesaraujami saistīta ar vācu muižniecības valdīšanas laiku.
Līdz ar daudziem izstādes “Vidzemes bruņniecība un Latvija” eksponātiem uz Cēsu Jauno pili atceļojušas arī divas heraldiskās marmora lauvas, kas savulaik atradušās grāfu fon Mengdenu īpašumā Carnikavā, bet vēlāk glabājušās Rundāles pilī.
Cēsu muzeja speciālisti stāsta, ka, gatavojot šo izstādi, paši bijuši pārsteigti par vērtībām, kas joprojām saglabājušās un liecina pat par Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa laikiem.
“Cēsu muzejam ir gods eksponēt un rādīt apmeklētājiem ārkārtīgi unikālus un senus dokumentus un tie ir 13.gadsimta sākuma, tātad 1225., 1268. gada pergamenti, zobenbrāļu ordeņa zīmogu nospiedumi,” atklāj Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Vija Rozentāle.
Tieši lielais oriģinālo dokumentu, iespieddarbu, muižniecībai piederējušu priekšmetu klāsts ir šīs izstādes lepnums, un caur tiem iespējams izsekot līdzi bruņniecības vēsturei Latvijā 700 gadu garumā. Izstādes veidotāji atzīst, ka mūsdienās arvien skaidrāks kļūst tas, ka šajā laika posmā nav iespējams nošķirt vācbaltu un latviešu vēsturi.
“Latviešu vēsture, zemniecība, mūsu tautas vēsture, un it kā paralēli pastāv cita dzīve. Nē tas nav tā, mēs šodien arvien vairāk skaidrojam šīs abas puses, tās vienkārši viena bez otras šobrīd nav skatāmas,” uzsver Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktore Dace Tabūne.
Cēsu muzeja speciālisti ir arī gandarīti, ka, gatavojoties šai izstādei, izdevies restaurēt fon Engelhardu dzimtas epitāfiju. Šī epitāfija, kas agrāk atradusies Rūjienas baznīcā, savulaik pamatīgi cieta ugunsgrēkā, un Rundāles pils restauratoriem bijis krietni jānopūlas, lai to atjaunotu kādreizējā izskatā.
“Šī epitāfija faktiski Vidzemē ir tāda vienīgā. Un tas ir ārkārtīgi liels ieguldījums arī Latvijas kultūras vēsturē. Šī epitāfija pēc izstādes atgriezīsies savā vietā – Rūjienas evaņģēliski luteriskajā baznīcā,” stāsta Rozentāle.
Interesanti, ka par bruņniecības laiku mums joprojām atgādina, piemēram, valsts ģerbonis un tajā attēlotie grifi. Tiesības lietot savos ģerboņos sudraba grifu Vidzemes bruņniecībai piešķīra Polijas - Lietuvas karalis Sigismunds Augusts 16. gadsimtā. Savukārt Saeimas nams 1862. gadā celts kā vieta, kur rīkot landtāga sapulces.
