Lai apkopotu informāciju par 14.gadsimtā radušos ģerboni, pētnieks strādājis 18 gadus. Viņa ieskatā – kaut arī daudzas pilsētas un novadi vēl meklē savu vizuālo identitāti, Cēsīm tā nemainīsies.
Grāmatas “Cēsu ģerbonis. Cēsu pilsētas ģerboņa attīstības un lietošanas vēsture” autors Tālis Pumpuriņš padziļināti sāka interesēties par Cēsu pilsētas ģerboni, kad pilsētā sprieda par tā iestrādi Cēsu karogā. Šo laiku 1999.gadā Tālis pats arī sauc par grāmatas tapšanas sākumu.
“Sākotnēji šis ģerbonis ir sastopams tikai zīmogos, bet ar laiku tas kā simbols parādās arī dažādos citos materiālos,” stāsta Pumpuriņš.
Kā vienu no interesantākajiem faktiem viņš min zīmogu, kura nospiedumu Ivans Bargais atstāja uz sūtņu pilnvarām, kuri parakstīja Livonijas kara beigu līgumu. Zīmogā Tālis Pumpuriņš saskata Cēsu ģerboņa iezīmes un skaidro, ka zīmogi un ģerboņi agrāk bijuši ļoti saistīti.
Mākslas zinātniece, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija vērtē, ka “tā ir dažādu mākslas vēsturu kopojums, un no tāda viedokļa grāmata ir ļoti plašam lasītāju lokam paredzēta”.
“Tik, cik man ir pārzināma apmēram tā heraldika, kas ir mūsu kaimiņvalstīs, arī vienas pilsētas ģerboņa vēsturei veltīta grāmata ir unikāla, un no tāda viedokļa, es domāju, ka tas ir piemērs, kam sekot, jo mums ir arī citas pilsētas,” saka Umblija.
Cēsu ģerboni raksturo pilsētas mūris un bruņinieks, un vēsturnieks teic - tieši ap bruņinieku varētu savīt veselu pilsētas stāstu. Tā kā šie simboli mantoti jau no 14.gadsimta un sevi pierādījuši arī kā rajona un vēlāk novada simbolika, Tālis Pumpuriņš uzskata, ka tie vairs būtiski nemainīsies.
“Katram māksliniekam ir kaut kāds rokraksts, varētu tas kaut kā mainīties. Ir bijis, ka Cēsu ģerbonim fons ir bijis zeltīts, bet tad atkal bijušas diskusijas par to,” stāsta grāmatas autors.
Vēsturnieks teic, ka vaska zīmogos iespēja saskatīt tekstu ar laiku zūd un tas, ka vēstures liecības nav tik labi saglabājušās, kā gribētos, bijis arī viens no viņa darba apgrūtinājumiem.
