Dienas ziņas

Satrauc senas apbedījumu vietas nākotne

Dienas ziņas

Surdo tulkojums. Dienas ziņas

Izstāde par telekomunikāciju nozares vēsturi un mūsdienām

Cēsis – pirmā pilsēta ārpus Rīgas, kur telefona sarunas uz ārzemēm nebija jāpiesaka

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Mūsdienās teju ikvienam kabatā ir viedtālrunis un, pateicoties tam, dažādi saziņas veidi šķiet tik pašsaprotami. Bet vēl nemaz tik senā pagātnē, lai veiktu tālruņa zvanu, vispirms nācās sazināties ar telefona centrāli, pieteikt sarunu un gaidīt savienojumu. Kā attīstījušās telekomunikācijas un cik nozīmīgi ir kvalitatīvi sakari, iespējams uzzināt, apmeklējot Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tapušo izstādi "Hallo, Cēsis!".

Jau ienākot Cēsu Vēstures un mākslas muzeja foajē, apmeklētājus sagaida telefonbūdiņa. Tādas no Latvijas pilsētām labu laiku kā nozudušas. Muzejam šo izdevies aizgūt no kādas privātās kolekcijas. Savukārt izstāžu zāles bēniņu telpā tapusi plaša ekspozīcija, kas veltīta Cēsu telekomunikāciju vēsturei. Izstādes mākslinieks atklāj – veidojot ekspozicīju, viņš vēlējies atklāt sakaru būtisko nozīmi sabiedrībā.

"Runājot ar sakarniekiem un redzot vēsturi, saproti, cik tas ir liels panākums un cik svarīgi tas ir ne tikai valsts veidošanā, bet arī lai saglabātu tautu un valsti," skaidroja izstādes mākslinieks Kārlis Kanderovskis. 

Izstādes tapšanā, vācot dažādus materiālus un iekārtas, aktīvi iesaistījušies kādreizējie Cēsu sakaru nozares speciālisti. Viens no viņiem ir Ivars Liepiņš, kurš stāsta, ka

1961. gadā Cēsis bija pirmā pilsēta ārpus Rīgas, kurā sāka darboties automātiskā telefona centrāle.

Šim mērķim pat Cēsīs tapusi īpaša iekārta. "Elektromehāniskā iekārta ar daudziem kontaktiem bija tā, kas ražoja visus centrālei nepieciešamos signālus, gan centrāles atbildes signālu, aizņemtības signālu, izsaukuma kontroles signālu," pastāstīja "Hallo, Cēsis!" izstādes veidotājs, Cēsu sakaru nozares darbinieks Ivars Lapiņš.

Astoņdesmitajos gados Cēsīs sākās sava veida cīņa par jaunas telekomunikāciju ēkas celtniecību. Būvdarbi sākās 1988. gadā, bet ēku pabeidza 1994. gadā. Jau pēc diviem gadiem Cēsis kļuva par pirmo pilsētu ārpus Rīgas, kur visas abonomentu līnijas ieslēdza ciparu tīklā, un ikviens cēsnieks bez operatora starpniecības varēja piezvanīt uz jebkuru pasaules valsti.

"Kādreiz bija jāpiesaka saruna, tad nozīmēja laiku, kad tas būs, tad pieslēdzās attiecīgie pārbaudes dienesti,

lai varētu pieslēgties, ko katrs cilvēks tur runās, vai viņš pareizi runās," skaidroja "Hallo, Cēsis!" izstādes veidotājs, Cēsu sakaru nozares darbinieks Vitālijs Rassa.

90. gados Cēsīs attīstījās arī leģendām apvītais uzziņu dienests "1188", kurš vēlāk kļuva par daudzu Latvijas telekomunikāciju nozares speciālistu kalvi. Šeit strādājis arī "Draugiem Group" līdzdibinātājs Agris Tamanis.

"Tie, kuri strādāja tajos gados Cēsīs ar ciparu tīkla iekārtošanu, ar "1188" principā visi aizgāja "uz augšu" un tālāk pasaulē," novērojusi Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne.

Telekomunikāciju ekspozīcija ir ļoti plaša. Izstādē aplūkojami dažādu laiku un ražotāju analogie telefoni, tāpat arī sabiedrībā zināmu cilvēku kādreiz lietoti mobilie tālruņi. Eksponēts arī portatīvais dators, kuru 1996. gadā piešķīra Cēsu sakarniekiem un kas aizvien ir darba kārtībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti