Maija beigās izrādītajā dokumentālajā filmā tiek apšaubīts, ka padomju karaspēka ievešana Ungārijā 1956.gadā un Varšavas līguma valstu spēku invāzija Čehoslovākijā 1968.gadā bija agresija.
Prāgas iedzīvotāju pretdarbība filmā tiek raksturota kā uzbrukums atbrīvotājiem. Čehoslovākijas opozicionāri, kuri asi nosodīja okupāciju, filmā tiek dēvēti par izbijušiem noziedzniekiem, fašistiem, esesiešiem, Hitlera līdzskrējējiem un algotņiem.
Filmas autori apgalvo, ka Varšavas līgumu neatbalstījuši tikai Prāgas iedzīvotāji, bet ārpus Čehoslovākijas galvaspilsētas cilvēki nav kritizējuši okupāciju.
Varšavas līguma valstu rīcība Čehoslovākijā filmā tiek attaisnota ar nepieciešamību pasargāt valsti no NATO iebrukuma un bruņota apvērsuma Prāgā. Šie iemesli filmā tiek pamatoti ar padomju propagandas filmas kadriem.
„Filma satur ideoloģiskas klišejas, melīgus apgalvojumus un sagrozītus faktus. Čehijas ārlietu ministru nodarbina jautājums, kāpēc pēc tik daudziem gadiem, kuru laikā par šo okupāciju atvainojušies ne tikai Padomju Savienības, bet arī mūsdienu Krievijas varas pārstāvji, kļuvusi iespējama tādas filmas parādīšanās Krievijas oficiālajā televīzijā?” Krievijas vēstnieka izsaukšanas iemeslus intervijā skaidroja Čehijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Protestu sakarā ar filmu „Varšavas līgums” izplatījusi arī Slovākijas Ārlietu ministrija.
„Izrādot dokumentālo filmu, kura tiecas pārrakstīt vēsturi un falsificēt faktus par šo tik ļoti tumšo mūsu pagātnes lapaspusi, tiek nodarīts kaitējums Krievijas – Slovākijas attiecībām, kuras deklarētas kā labas,” teikts dokumentā. „Mēs aicinām cienīt patiesību par 1968.gada notikumiem, kuri Čehoslovākijai un tās iedzīvotājiem kļuva par lielu traģēdiju uz daudziem gadiem.”
Čehijas ārlietu ministrs izsauca Krievijas vēstnieku uz sarunu, lai saņemtu paskaidrojumus par četru politiķu iekļaušanu „melnajā sarakstā”. Pēc Somijas televīzijas YLE rīcībā esošās informācijas, „melnajā sarakstā” iekļauts bijušais Čehijas ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs un viņa vietnieks, kā arī divi Eiropas Parlamenta deputāti. Kopumā Kremļa „melnajā sarakstā” ir 89 Eiropas Savienības pilsoņi.
