Baronu Šrēderu dzimta Burtniekos valdīja vairāk nekā gadsimtu, līdz pat 1920. gadam. Baroniem var pateikties par plašu baznīcas remontu un sudrablietu dāvinājumu 19. gadsimta vidū, tāpat viņu veidots ir Burtnieku parks ar dendroloģiskajiem koku stādījumiem un dīķu kaskādi. Tas tiek kopts joprojām, un arī ideja par baronu kapu sakārtošanu radusies jau pirms kāda laika.
"Tāds kauna traips patiesībā. Ja tie cilvēki, kas toreiz pirms tiem pāris simtiem gadu to visu darīja, viņi tagad ir aizmirsti. Bet nav jau aizmirsti, vienkārši ir arī iespēju jautājums," saka Burtnieku iedzīvotāja Anita Jansone-Zirnīte.
Sakārtojot baronu kapavietu, nozāģēti gan vairāki veci koki, iznīdētas nezāles, iestādīti jauni skujeņi, iztaisnoti senie krusti un vietā nolikti sagāzušies akmens stabi.
"Jebkura vieta, ko mēs sakopjam, ir svarīga Latvijai. Vienalga, vai viņa ir baronu kapavieta, vai viņa ir mūsu pašu kapavietas. Jo kāda vieta labāk kopta, lielāka ļaužu cienība pret to un pašiem pret sevi," skaidro daiļdārzniece, Burtnieku iedzīvotāja Zenta Skrastiņa.
Baronu kapavieta Burtnieku Vecajos kapos aizņem gandrīz 200 kvadrātmetrus lielu platību, tajā ir 16 apbedījumi un tā veido vienotu ansambli ar seno kapliču, kas šobrīd gan netiek izmantota. Taču tā ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un talkotāji spriež, ka kapličas sakārtošanai vajadzētu būt nākamajam solim.
"Blakus ir vecā kapsēta, kurā ir tiešām ievērojamas personības apglabātas. Gan Burtnieku mācītāji, gan skolotāji, ir ļoti interesanti kapu pieminekļi un krusti. Mēs tā domājam, ka šī vieta varētu veidoties par tādu kultūrvēsturisko vietu," stāsta biedrības “Burtnieku kultūrvide” valdes priekšsēdētāja Gunta Daļecka.
Nu Burtniekos spriež, ka vajadzētu rosināt vietējā skolā papētīt baronu Šrēderu laikus, tāpat ir doma sameklēt kapos muižas dārznieka atdusas vietu, ir saglabājušās viņa znota atmiņas par dzīvi muižā, iespējams, tās būtu vērts izdot grāmatā.
Līdzekļi kapu sakārtošanai tika gūti novada pašvaldības izsludinātajā vides attīstības projektu konkursā.
