Dienas ziņas

Sākas ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksme

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Brīvības cīņām Ziemeļlatgalē – 100

Brīvības cīņām Ziemeļlatgalē – 100. gadadiena

1920. gada 9. janvārī Latvijas armijas uzbrukums sākās Sarkanās armijas kontrolētajā Ziemeļlatgalē. Šī diena Latvijas vēsturē zīmīga arī ar to, ka no lieliniekiem tika atbrīvota Viļaka.

Brāļu kapi Viļakas novadā ir atdusas vieta 45 karavīriem, kuri 1920. gadā atdeva savas dzīvības, aizstāvot Latviju no lieliniekiem. 9. janvāris bija diena, kad uzbrukumi sākās Ziemeļlatgalē, un, neskatoties uz toreiz esošajiem sarežģītajiem laikapstākļiem, tajā pašā dienā arī tika atbrīvota Viļaka.

"Mums ir jābūt pateicību parādā viņiem par pašu galveno – tā ir dzīvība. Tas, kā viņi šeit cīnījās... Tad bija mīnus 30 grādi, bargs sals. Šiem cilvēkiem bija pats galvenais izcīnīt brīvu valsti. Nebija svarīgi, vai ir silti, vai tu esi paēdis," sacīja Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa.

Uz svinīgo Ziemeļlatgales brīvības cīņu simtgades piemiņas pasākumu Viļakas novadā ieradās arī Valsts prezidents Egils Levits.  Uzrunājot klātesošos, viņš uzsvēra, ka tieši ar Latgales atbrīvošanas kaujām beidzās Latvijas Neatkarības karš.

"Visa Latvijas Neatkarības kara kopējā kontekstā ir izceļams Latgales partizānu pulks, kurš izauga cīņās par Latviju, apvienojoties nelielām partizānu grupiņām, un kurām bija būtiska loma Ziemeļlatgales atbrīvošanā.

Mēs atguvām Latgali un sasniedzām savas valsts austrumu robežu. Valsts bija izcīnīta," teica Levits.

Latgales atbrīvošanas kaujās Viļakas novadā plecu pie pleca kopā ar Latvijas armijas karavīriem un partizāniem pret Sarkano armiju cīnījās arī Igaunijas karavīri. Daudzi no viņiem atdeva savu dzīvību par brīvu Latviju.

"Es esmu ļoti pateicīgs, ka katru gadu te tiek organizēts piemiņas pasākums, kas uztur dzīvas atmiņas arī par igauņu karavīriem, kuri šeit cīnījās. Šie Neatkarības karā kritušie karavīri ir tie, kuru dēļ pašreiz varam dzīvot neatkarīgā Igunijā un Latvijā," atzina Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpus.

Kaut arī ik gadu 9. janvārī pie pieminekļa Viļakas novadā Brāļu kapos gulst ziedi un tiek noliktas svecītes, vēsturiskā informācija par tās dienas notikumiem tieši Viļakas pusē ir skopa.

"Arhīvos jautājot, maz tiek dotas ziņas par to, ka kaut kas arī šeit būtu. Arī Brāļu kapu komiteja ir sniegusi rakstisku vēstuli par to, ka ir tik daudz, cik ir konkrētās grāmatās, ko ir vēsturnieki rakstījuši," stāstīja Viļakas novada muzeja vadītāja.

Gruševa pauda cerību, ka tuvākajā nākotnē, sadarbojoties latviešu un igauņu vēsturniekiem, tiks veikti padziļināti pētījumi un tie vainagosies ar atklājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti