Valsts svētku pārraides

Intervija ar vēsturnieku Andri Tomašūnu

Valsts svētku pārraides

Intervija ar Vilni Čerņavski

Brāļu kapi

Brāļu kapi par spīti varu pārmaiņām nezaudē svarīgāko uzdevumu - atgādināt par varoņu asinīm mūsos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Brāļu kapi ir latviešu tautai unikāla piemiņas un varoņu atdusas vieta. Kopš pirmajiem te guldītajiem karavīriem apbedījumi ir turpinājušies līdz pat pašam pēdējam laikam. Tie ir arī skarbs apliecinājums dažādām varām, kas valdījušas Latvijā 20.gadsimtā. 

Brīnums ir arī tas, ka tos izdevies saglabāt līdz mūsu dienām, par spīti padomju varas nepatikai. Par spīti dažādu varu nestajām pārmaiņām nav zudis to svarīgākais uzdevums - pieminēt tos, kas miruši par dzimteni un atgādināt par varoņu asinīm mūsos.

1915.gadā pirmie trīs latviešu karavīri tika guldīti savulaik iecienītajā rīdzinieku atpūtas vietā - priežu ielokā tolaik sauktajā Ķeizarmežā. Un guldīto karavīru rindas turpmākajos dažos gados strauji papildinājās. Sākot jau no pašām pirmajām bērēm, tajās aktīvi piedalījās visa tauta. Vēl nebija nekā no mūsdienu Brāļu kapa ansambļa. Taču visa teritorija, kas šodien veido Pārdomu ceļu un pašu Nāves ieleju, bija ļaužu pilna, cieši stāvot plecu pie pleca, lai atnāktu atvadīties.

Kad Latvija jau bija proklamēta, bet, atbrīvojot jauno valsti, asinis turpināja līt, Rīgā, protams, nevarēja nogādāt visus. Daudzi mūžīgo mieru raduši pie cīņu vietām vai dzimtas apbedījumos.

Nāves ieleja, kuru noslēdz sērojošās mātes tēls, ir senākā Brāļu kapu daļa. Sākotnēji apbedījumi bija ļoti atšķirīgi. Uz tiem slējās dažāda materiāla krusti. Vēlāk – privāti pieminekļi, ko liek piederīgie vai cīņu biedri. Taču tas netraucēs vēlāk ieviest striktu militāru kārtību, turklāt pārsteidzošā kārtā netraucējot mirušos un nepārvietojot apbedījumus.

“Privātie lika savus pieminekļus. Dažāda lieluma krusti. Granīta, marmora. Jānim Zālītim, kurš šeit pārapbedīts 1924.gadā, pirmais aizsardzības ministrs, viņam bija bronzas plāksni paredzēts uzstādīt. Jorģim Zemitānam – mazais piemineklītis. Parādījās haoss,” stāsta privātvēsturnieks Voldemārs Eihenbaums.

 Tikai daudz vēlāk vienotus krustus nomainīs vienādas plāksnītes. 

“Vienīgā atšķirība, ka Lāčplēša ordeņa kavalieriem ir ordenītis. Pārējiem – krustiņi. Te guļ arī diezgan daudz sarkanarmijas karavīru no 1919.gada, vēlāko padomju divīziju – no Otrā pasaules kara. Tiem, protams, likuši zvaigzni. Bet 1919.gadā nekādas zīmes nav,” stāsta Voldemārs Eihenbaums.

Lai gan Brāļu kapos nav apbedīti visi karavīri, kas miruši par Latviju, tomēr šī vieta kalpo visu savas valsts varoņu piemiņai.

Zem Mātes Latvijas kājām atrodas urna ar zemi, ko sanesa mazpulcēni no visas Latvijas. Tā ir zeme gan no Latviešu strēlnieku kaujas vietām, gan Lāčplēšu dzimtajām mājām, pilskalniem un senču kauju vietām.

Nāves ieleju sērās nodurtām acīm pārrauga šī mirušo kara lauka galvenais tēls - sērojošā Māte Latvija.

“Māte tur brīvības karogu. Viņa tur [karogu] rokās, jo faktiski nav vairs, kas tur. Karavīri ir krituši,” skaidro Eihenbaums.

Varētu šķist neticami, bet līdz pat mūsu dienām ir saglabājies arī gandrīz viss Mātes Latvijas ģipša tēls, kuram pieskārās tēlnieks pats un no kura palielinājumā tiek izveidots akmens tēls. Ģipsis ievērojami cietis atmosfēras nokrišņu iespaidā. Ilgstoši glabājies nepiemērotos apstākļos. Tagad to atgriež dzīvē Rīgas Celtniecības koledžas restauratoru darbnīcā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas vadītāja Dace Čoldere iesaka cilvēkiem apmeklēt Brāļu kapus ne tikai svētkos, bet “pastaigāt arī vienatnē, ieraudzīt to, kas ir šis ansamblis un ko tas nozīmē mūsu tautai”.

“Un tautai tas nozīmē ļoti daudz. Visos laikos. Vienmēr atkārtoju, ka šis ir viens no objektiem, kas arī padomju laikā – vismaz tai sabiedrības daļai, kurai tas bija svarīgi, – tā bija iespēja cilvēkiem no citām zemēm pavēstīt kaut ko par Latvijas kultūru, Latvijas mākslu un valsti. Tajā periodā, par kuru, Padomju Savienībā dzīvodami, pat nerunājām. Aizvedot uz Brāļu kapiem, kaut kas bija jāpasaka par to. Kas tas ir? Un tas mums palīdzēja dzīvot. Tāpat kā Brīvības piemineklis Rīgas centrā,” saka Čoldere. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti