Par to Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju informēja kāds iedzīvotājs. Ceturtdien, 5.jūlijā, muzeja pārstāve bija devusies aplūkot atradumu klātienē.
Pašlaik ir aizdomas, ka kuģa vraks varētu būt no 17.gadsimta vai senāks. Tā secināts, jo kuģis nav savienots kopā ar metāla skrūvēm vai gabaliem, bet ar koka tapiņām.
Kuģa vraks varētu būt apmēram desmit metru garš. “To ir grūti izmērīt, jo tas ir iekšā ūdenī un izvilkt laukā to nav iespējams pašu spēkiem,” pastāstīja muzejpedagoģe Solvita Kokina.
Viņa norādīja, ka tas ir būtisks atradums, tomēr muzejam nav, kur to novietot. Tāpēc ir apzināti muzeju speciālisti, kuri nodarbojas ar kuģniecību.
“Koks ir sarežģīts ar to, ka brīdī, kad to izvelk no ūdens, tas sāk bojāties. Ūdenī tas konservējas, nebojājas un ir tajā stāvoklī, kādā tas ir. Brīdī, kad tas tiek izņemts no ūdens, sākas bojāšanās process. Līdz ar to,
ja tiek domāts par tā saglabāšanu, jāsaprot, kur tik lielu materiālu var noglabāt, lai varētu pielietot, kaut vai izstādīt kādu gabaliņu, jo tas ir liels un smagnējs,” pastāstīja Kokina.
