To intervijā LTV raidījumā „Viens pret vienu” atzina bijušais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons. Tieši Islande savulaik kļuva par pirmo valsti, kas atzina Latvijas neatkarību 1991. gada 22.augustā un tieši Hanibalsons tolaik bija savas valsts ārlietu ministrs.
Rietumos pastāvēja viedoklis, ja Baltijas valstīm izdotos aiziet no PSRS, tad toreizējais PSRS līderis, progresīvais Mihails Gorbačovs zaudētu amatu. Tādā gadījumā pie varas nāktu „stingrās līnijas” piekritēji un PSRS un Rietumu attiecību atkusnis beigtos. „Tās būtu viņa varas beigas, un viņa vietā nāktu vecie komunisti, un viss būtu zaudēts,” sacīja Hanibalsons. Sliktākais scenārijs pat paredzēja bruņotu konfliktu starp abām aukstā kara priekškara pusēm.
Tāpēc Rietumu līderi centās baltiešus pārliecināt nepastāvēt uz savu neatkarību. „Ja pastāvēsiet uz savu, viss būs apdraudēts!” Rietumu attieksmi atstāsta bijušais Islandes ārlietu ministrs.
Hanibalsons atceras, ka viņu šāda attieksme sadusmojusi un kādā sanāksmē viņš asi kritizējis Rietumus, ka tie ir gatavi upurēt Baltijas valstis attiecību uzlabošanas vārdā ar PSRS.
Vaicāts, kādēļ tieši Islande kļuva par pirmo valsti, kas atzina Baltijas valstu neatkarību, viņš paskaidroja, ka Islande pati ir maza valsts un nācija, kas līdz ar to saprot citas mazās valstis. Turklāt Baltijas valstu okupācija bija nelikumīga un nežēlīga. Hanibalsons arī neslēpa, ka jau kopš 1970. gadiem sapratis, ka PSRS ekonomiskais modelis nav dzīvotspējīgs un šo valsti neizbēgami gaida ekonomisks krahs.
