Mākslinieks Kristaps Gulbis, iepazīstinot ar savu ideju, atklāj, ka var saskatīt daudzas līdzības starp bitēm un cilvēkiem. Stropā ir ap 12 000 bites, apmēram tikpat Zedelgemas nometnē bija latviešu karavīru.
“Piedāvājot ideju konkursam, bija svarīgi atrast simbolu, kas saprotams visiem cilvēkiem, nevis tiem, kas zina vēsturi, nevis kaut ko lokālu, bet starptautiski konvertējamu un atpazīstamu ideju, kas saprotama cilvēkiem bez tulkojuma,” skaidro mākslinieks.
Gulbja ideja piemineklim izraudzīta slēgtā metu konkursā, kurā bija aicināti piedalīties Latvijas skulptori: Aigars Bikše, Kristaps Gulbis, Ojārs Feldbergs, Pauls Jaunzems un Gļebs Panteļejevs. Vērtēšanai tika iesniegti seši projekti.
Nolendorfs stāsta, ka jau 2014. gadā, kad uz Zedelgemu bija devusies filmēšanas grupa no muzeja, pilsētas pārstāvji stāstījuši, ka vēlas vienam laukumam dot nosaukumu “Brivibaplein”.
"Tad nu nāca ideja – mums vajag pieminekli, lai atzīmētu, kas ir “Brivibaplein”,” atklāj Nolendorfs. Izsludinot konkursu, vēlme bijusi, lai piemineklis simbolizē brīvību augstākā nozīmē, atgādina par leģionāriem, kas bija ieslodzīti nometnē šajā pilsētā 1945. – 46. gada ziemā, tāpat norāda uz konkrētu notikumu – latviešu karavīriem nometnē bija atļauts pulcēties, lai pieminētu Latvijas neatkarības 27. gadskārtu 1945. gada 18. novembrī.
Piemineklis atradīsies jaunā pilsētas rajonā, laukumā, kam ir dots nosaukums “Brivibaplein” — “Brīvības laukums”. Tas atrodas apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes. Pilsēta nākotnē ir nolēmusi atvērt apskatei arī saglabājušās karagūstekņu nometnes kazarmas, kur varēs iepazīt arī latviešu leģionāru stāstu.
Nolendorfs stāsta, ka šī būs piemiņas vieta tiem latviešu karavīriem, kuri neatbalstīja ne padomju spēkus, ne Vācijas armiju. Jā, viņi bija spiesti karot pret Sarkano armiju, bet kara beigās viņi nepalika Vācijas armijā, devās uz Rietumiem, tā parādot, ka grib padoties tiem, no kuriem sagaida izpratni un arī cerību, ka viņi palīdzēs mums atjaunot Latvijas neatkarību.
Piemiņas zīme Zedelgemā, kur pēc Otrā pasaules kara atradās karagūsteņu nometne, kurā nokļuva arī latviešu karavīri, top, sadarbojoties Zedelgemas pašvaldībai ar Latvijas Okupācijas muzeju.
