Rīta Panorāma

Atklāts kucēna ačteļu noslēpums

Rīta Panorāma

Telefonsaruna ar Lieni Dambiņu. Pusaudžu resursu centrs atklās filiāli Liepājā

«Latvieši pasaulē» atklā jaunu izstādi un izlaušanās spēli bēgļu gaitās

Bēgšana no Rīgas 1944. gadā izspēlējama izlaušanās spēlē

Atzīmējot Pasaules bēgļu dienu, muzejs “Latvieši pasaulē” radījis inovatīvu pieeju – izstādi un izlaušanās spēli “Bēgļu gaitās”, kas ļauj iejusties bēgšanā no Rīgas 1944. gada oktobrī. Otrā pasaules kara laikā no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju pieredze var kalpot par nozīmīgu avotu, lai izprastu, ar kādiem izaicinājumiem ir nācies saskarties bēgļiem.

Izstāde un izlaušanās spēle "Bēgļu gaitās"Baiba Kušķe

     

     

    Burtiska izlaušanās no padomju varas

    Šobrīd izstāde un spēle atrodas kādā neapdzīvotā mājā Vecrīgā – Kalēju ielā 57, kur, sākot ar 1. jūniju, to var apmeklēt ikviens grupās no 4 līdz 7 cilvēkiem. Stundas laikā spēles dalībniekiem ir jāsagādā sev izbraukšanas atļauja, lai paspētu uz kuģi kādā no Kurzemes ostām. Sākumā gan jāatšķetina noslēpumi un jāveic virkne stratēģisku uzdevumu.  

    Muzejpedagoģe Danute Grīnfelde intervijā LSM.lv skaidro, ka laikā, kad grāmatu lasīšana jau sen nevienu neaizrauj, ir jādomā par to, kā uzrunāt jauno paaudzi, kuru no kara un bēgļu gaitām šķir trīs vai pat četras paaudzes: “To garšu var sajust, tikai izmēģinot, un

    1944. gads bija burtiski izlaušanās, jo vajadzēja apiet varu un kaut kādā veidā tikt pāri jūrai.”

    Bija jāsavāc koferis, jātiek pāri mežam līdz ostai. Atstātās vērtības tika apzinātas, tomēr zirgu atstāt nav tas pats, kas pamest mašīnu stāvvietā.

    “Mēs centāmies uzsvērt, ka bēgļu gaitās cilvēki izvēlējās ņemt lietas, kas viņiem bija svarīgas, teiksim, zirdziņu, vērtslietas vai pārtikas krājumus. Protams, pa ceļam arī daudz kas notika – bērni pazuda, kariete salūza, ceļš tika nosprostots…” LSM.lv stāsta muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” brīvprātīgais Toms Pāvils.

    Simulācijas veidā spēlētāji iziet cauri apmēram tām pašām grūtībām, emocijām kā trimdinieki – panikai, dodoties patvēruma meklējumos. To pastiprina fona trokšņi un laika atskaite līdz kuģa atiešanai.

    Izstāde savukārt skaidro to, ko apmeklētāji redz un pieredz interaktīvās spēles gaitā.

    Iedzīvināt muzeja vēstījumu

    Danute Grīnfelde skaidro, ka, runājot par bēgļu gaitās devušos latviešu pieredzi, ir jāakcentē arī mūsdienās notiekošais, mācoties izdzīvot un integrēties citu valstu sabiedrībā: “Piemēram, man stāstīja, ka ģimene, bēgot uz Iekškrieviju, nonāca vidē, kur viss ir kirilicā, nav nevienas latviešu avīzes, grāmatas, ko lasīt, un ir garlaicīgi. Bet viņi bija paņēmuši līdzi enciklopēdiju. Mūsdienās bēgļiem līdzi ir iphone, bet kas tie par bēgļiem ar iphone? Tas ir simbols informācijas vērtībai, un tāpat ar to enciklopēdiju.”

    Visa informācija, kas rodama muzejā, ir veidota tā, lai tiktu izmantotu arī citas maņas – ne tikai redze. “Var ne tikai apskatīt, bet arī aptaustīt, apčamdīt. Mēs centāmies iedzīvināt muzeja vēstījumu, izmantojot visu, kas parastā mācību stundā ir grūtāk sasniedzams. Un aktīva dalība var uzrunāt daudz vairāk nekā brīnišķīgs skolotājs,” pārdomās ar LSM.lv dalās muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” dibinātāja un projekta “Bēgļu gaitās” vadītāja Arta Savdona.

    Projekta vadītāja uzsver, ka ne mazāk svarīgs aspekts ir arī grupu saliedēšanās spēles gaitā. Tas bija viens no svarīgākajiem aspektiem arī bēgļu gaitās – tiem, kas vienā laivā cēlās pāri, bija jāprot sadarboties – tikai tā varēja glābties. Ja bija sacelšanās vienam pret otru, tad visi varēja aiziet postā.

    Tuvāk vēsturei

    Auditorijas pētījumi netika veikti, taču organizatoriem bija aptuveni skaidrs, ka ir vēlme parādīt bēgšanas situāciju procesā. “Mēs to visu veidojām naratīvā, kas ir veidojies no daudzajiem pieredzes stāstiem. Daudzi elementi tika ņemti no reālām situācijām, piemēram, zīmīte pie koka, ko kāds brālis bija atstājis, vēstot par savu atrašanās vietu. Arī izbraukšanas atļaujas ir ņemtas no oriģināliem dokumentiem,” atklāj Savdona.

    Brīvprātīgie pusgada garumā mākslinieces un scenogrāfes Lauras Ikertes pārraudzībā pacietīgi darbojušies daudzas brīvdienas, tīrot, izbūvējot un veidojot telpas un vidi izstādei un spēles norisei. Pāvils stāsta, ka sākumā grīdu vien vajadzēja piecreiz mazgāt: “Mēs mainījām stiklus, savienojām divus dzīvokļus, skatījāmies bildes, kā tad toreiz īsti bijis. Priekšmetus atradām caur radiem, draugiem, "Facebook".

    Es pat speciāli saviem radiniekiem pateicu, lai man atstāj vecvecmāmiņas dvieļus ar izšuvumiem, spilvendrānu, gultas pārklāju – tas viss tāds autentisks.”

    Projekts ticis īstenots Latvijas simtgades pasākumu zīmē – Pasaules Brīvo latviešu apvienības kultūras konferences “Latvija ārpus Latvijas simt gados” ietvaros. Tā labiekārtošanu atbalstījuši Latvijas Kultūras ministrija, Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds un biedrība “Free Riga”. Pagaidām izlaušanās spēle ir pilotprojekta līmenī, tās uzturēšanai finansējums nav atrasts, taču, ja muzejs to varēs izmantot kā vienu no metodēm nākotnē, tad organizācija varēs attīstīties citos virzienos – ne tikai par bēgļiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti