Rīga
"Stāvējām Rīgā, Akmens tilta vidū ar visu trīs Baltijas valstu karogiem. Tad man bija 45 gadi," raksta Marta Zepa.
"Dokumentēts Baltijas ceļa posms no Dailes teātra līdz Akmens tiltam. Daudz kas ir palicis negatīvos. Rīgā bija tik daudz cilvēku, ka varēja vairākas rindas izveidot. Bildēs var būt kāds sevi vai savus radus un draugus atpazīs," raksta Arturs Vīksna un piedāvā aplūkot viņa bildes:
Šosejas Rīga-Sigulda 7. kilometrs
"Es, Guntis Birkmanis, strādāju valsts saimniecībā "Rīga", siltumnīcu kompleksā Mežciemā par automātikas inženieri. Pēc Tautas frontes aicinājuma darba kolektīvā (1200 darbinieku) dibinājām atbalsta grupu un piedalījāmies Tautas frontes akcijās, arī Tautas frontes kongresā. Kopā ar ģimeni emocionālākās dalības bija Baltijas ceļā un barikādēs. Neaizmirstami, saviļņojoši pārdzīvojumi," "Latvijas gadsimta" albumam raksta Guntis.
Vidzemes šoseja pie Garkalnes
"Autobusu organizēja Juglas Neredzīgo uzņēmums, piedalījās arī daudz neredzīgu cilvēku. Man tur bija tikai 15 gadu. Toreiz bija neparasta sajūta, ka tu "nirsti" milzīgā, nenovēršamā vēsturiskā pagriezienā," raksta Agnese Brangule.
Neredzīgo biedrības Rīgas MRU darbinieki un viņu ģimenes locekļi Baltijas ceļā.
Kaut kur uz Vidzemes (Pleskavas) šosejas
"Pagājuši 30 gadi. Tādi mēs bijām – ar neaprakstāmu kopības sajūtu, pozitīvas enerģijas plūsmu, ar domām par mūsu mīļās zemes, tautas pastāvēšanu un vienotību nākotnē, ikviena sirdī. Paldies Liktenim par iespēju šo notikumu piedzīvot un darīt to zināmu mūsu bērniem un mazbērniem. Lai Dievs mūs visus svētī! Mēs bijām, esam un būsim!" kopīgajam albumam raksta Baiba Vikmane Anglijā.
Raksts pirmo reizi publicēts 2019. gada 21. augustā.
